[ad_1]
Jelgavas pils un tÄs parks ir kultÅ«rvÄsturisks piemineklis, kas tiek aktÄ«vi apsaimniekots vairÄkus gadu simtus. Katrs laikmets parkÄ ienesis savas izmaiÅas, un OtrÄ pasaules kara laikÄ smagi cieta gan pils, gan tÄs parks. Å obrÄ«d parkÄ aug lielie koki, no kuriem daļu stÄdÄ«juÅ”i universitÄtes studenti, iekÄrtotas gÄjÄju takas un zemsedzi klÄj rÅ«pÄ«gi pļauts zÄlÄjs. MÅ«sdienÄs teritoriju ap pili apsaimnieko LBTU InfrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bas centra darbinieki. Viena no saimnieciskajÄm darbÄ«bÄm, kas tiek regulÄri Ä«stenota, ir zÄlÄja kopÅ”ana. TÄ Ä¼Ävusi izveidot koptu urbÄnu ainavu Jelgavas pilsÄtas centrÄ, taÄu bÅ«tiski ietekmÄjusi bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu parkÄ.
Lai samÄrotu sabiedrÄ«bas vÄlmi pÄc sakÄrtotas vides un atjaunotu sugu daudzveidÄ«bu, LBTU LauksaimniecÄ«bas un pÄrtikas tehnoloÄ£ijas fakultÄtes (LPTF) asociÄtÄ profesore emeritus Dzidra KreiÅ”mane vairÄkus gadus lolojusi ideju par parkveida pļavas izveidi. It Ä«paÅ”i tas aktualizÄjies 2020. gadÄ, kad to par gada dzÄ«votni nosaucis Latvijas Dabas fonds, paziÅojot, ka parkveida pļavas ir simbols tam, kÄ cilvÄks ar savu saimniecisko darbÄ«bu var uzturÄt un vairot dabas daudzveidÄ«bu, kÄ arÄ« izcilu ainavu. Idejas realizÄÅ”anÄ iesaistÄ«jusies arÄ« Meža un vides zinÄtÅu fakultÄtes (MVZF) profesore Inga Straupe.
Parkveida pļava ir veÄ£etÄcijas komplekss, kas sastÄv no izklaidus kokiem vai koku un krÅ«mu grupÄm, kas mozaÄ«kveidÄ mijas ar klajÄm pļavu laucÄm. RaksturÄ«gÄkÄs koku sugas ir parastais ozols, parastÄ liepa, goba, vÄ«ksna un osis. Å is ir sugÄm bagÄts veÄ£etÄcijas komplekss ar retÄm vai apdraudÄtÄm pļavu sugÄm un bagÄtÄ«gu epifÄ«tisko sÅ«nu un Ä·Ärpju floru.
āJa Å”obrÄ«d vÄrojam zÄlÄjus ap Jelgavas pili, tajos var saskaitÄ«t tikai kÄdas 5 ā 6 augu sugas, neskaitot kokus, kas liecina par ļoti nabadzÄ«gu dabas vidi. Senajos muižu un piļu parkos sugu skaita potenciÄls ir daudz lielÄks, taÄu intensÄ«va pļauÅ”ana nav ļÄvusi tÄm attÄ«stÄ«ties mÅ«su pils parkÄ. Protams, sabiedrÄ«bÄ valda dažÄdi priekÅ”stati, kas ir skaista ainava un lielai daļai bieža un zema zÄlÄja pļauÅ”ana ir viens no Å”Ädas ainavas kritÄrijiem. TÄpÄc konsultÄjoties ar Latvijas Dabas fondu, Jelgavas paÅ”valdÄ«bas iestÄdi āPilsÄtsaimniecÄ«baā un universitÄtes darbiniekiem panÄkta vienoÅ”anÄs, ka parkveida pļavu veidosim daÄ¼Ä no parka, turklÄt izpļaujot arÄ« joslu gar gÄjÄju ceļa malu,ā stÄsta Dz. KreiÅ”mane.
ViÅa skaidro, ka pagaidÄm nepļautÄ teritorija uzskatÄma par atmatu pļavu un tÄs izveide par parkveida pļavu prasÄ«s ilgÄku laika periodu.
āPriecÄ fakts, ka jau Å”obrÄ«d nepļautajÄ teritorijÄ ir atrodamas dažas indikatorsugas, kas parasti aug bioloÄ£iski vÄrtÄ«gajos zÄlÄjos. PiemÄram, vidÄjÄ ceļteka, pļavas Ä·Ärsa, ziemeļu madara un kailÄ pļavauzÄ«te. TaÄu tuvÄkajÄ laikÄ Jelgavas pils parkÄ ir augsts potenciÄls parÄdÄ«ties gaiļbiksÄ«tei, Ä«stajai madarai, asinssÄrtajai gandrenei, dzirkstelÄ«tei, lipÄ«gajai sveÄ·enei, plankumainajai dzegužpirkstÄ«tei un parastajam vizulim. TÄ kÄ Å”ajÄ sezonÄ teritorija vÄl ne reizi nav pļauta, pavasarÄ« varÄjÄm vÄrot savvaļas tulpju ziedÄÅ”anu. DomÄju, ka nÄkamajos gados to un citu sugu bÅ«s arvien vairÄk. Å obrÄ«d pavasarÄ« ziedoÅ”ie augi jau bÅ«s nobriedinÄjuÅ”i sÄklas un izsÄjuÅ”ies. SvarÄ«gi bÅ«tu sagaidÄ«t sÄklu izsÄÅ”anos arÄ« no citiem augiem,ā stÄsta Dz. KreiÅ”mane.
JautÄta, kad plÄnota pļavas nopļauÅ”ana, asociÄtÄ profesore skaidro, ka viss bÅ«s atkarÄ«gs no laika apstÄkļiem un mitruma. PirmÄ pļauÅ”ana iespÄjama jau ap JÄÅiem, ja sÄks strauji augt dažÄdas graudzÄles, bet teorÄtiski iespÄjams, ka tas varÄtu notikt vÄl pat mÄnesi vÄlÄk, ja bÅ«s ilgstoÅ”Äks sausuma periods. TÄdÄjÄdi tiks nodroÅ”inÄta vÄl vairÄku sugu izplatÄ«Å”anÄs.
Parkveida pļavas iekopÅ”anai Jelgavas sirdÄ« bÅ«s nepiecieÅ”ams vairÄku gadu darbs un nepÄrtraukta situÄcijas izvÄrtÄÅ”ana. TÄs veidoÅ”anÄ tiek aicinÄts iesaistÄ«ties ikviens, vÄcot sÄklas no dabiskajÄm pļavÄm un tÄs iestrÄdÄjot parka teritorijÄ. Par iespÄju lÄ«dzdarboties lÅ«gums sazinÄties ar Dz.KreiÅ”mani Ā pa e-pastu dzidra.kreismane@lbtu.lv.
BioloÄ£iskÄs daudzveidÄ«bas pÄtniecÄ«ba un tÄs saglabÄÅ”ana ir viens no LBTU specializÄcijas virzieniem biozinÄtnÄs. Tas kÄ rÄ«cÄ«bas virziens nostiprinÄts universitÄtes AttÄ«stÄ«bas stratÄÄ£ijas 2023. ā 2027. gadam PÄtniecÄ«bas programmÄ, kÄ arÄ« nacionÄla un starptautiska lÄ«meÅa politikas plÄnoÅ”anas dokumentos.
[ad_2]
Source link
