Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem… – Latvijas Vēstnesis

Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 22

Jūrmalā 2024. gada 30. maijā (prot. Nr. 8, 31. p.)

Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Jūrmalas
valstspilsētas pašvaldībā

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Jūrmalas valstspilsētas
pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) brīvprātīgās iniciatīvas un pašvaldībām
noteiktās autonomās funkcijas – gādāt par iedzīvotāju veselību pabalstu (turpmāk
arī – pabalsti) veidus, to apmēru, pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un
izmaksas kārtību.

2. Pabalstu veidi:

2.1. pabalsts jaundzimušā aprūpei;

2.2. pabalsts kultūras, sporta un izzinošo pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu
ģimenēm;

2.3. pabalsts aizgādnim, kurš iecelts ierobežotas rīcībspējas personai ar
garīga rakstura traucējumiem;

2.4. pabalsts aizbildnim;

2.5. pabalsts veselības aprūpes pieejamības palielināšanai pensijas vecuma
personām;

2.6. pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas
dalībniekiem;

2.7. pabalsts ilgdzīvotājam;

2.8. pabalsts politiski represētajai personai;

2.9. pabalsts degvielas iegādei speciāli pielāgotam vieglajam automobilim;

2.10. apbedīšanas pabalsts;

2.11. pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai.

3. Noteikumos lietoties termini:

3.1. klients – mājsaimniecības pārstāvis vai atsevišķi dzīvojoša
persona, kura vēršas Jūrmalas Labklājības pārvaldē (turpmāk – Labklājības
pārvalde) un pieprasa pabalstu;

3.2. izdevumus apliecinoši dokumenti – elektronisko kases aparātu
čeki, stingrās uzskaites kvītis vai faktūrrēķinu un pavadzīmju oriģināli valsts
valodā, kuros norādīts personas, kuras vajadzībām tiek pieprasīts Pabalsts,
vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa euro valūtā.

4. Tiesības saņemt šo noteikumu 2.1.–2.9. un 2.11. apakšpunktā minēto
pabalstu ir personām, kuras iesnieguma iesniegšanas brīdī dzīvesvietu
deklarējušas un faktiski dzīvo Pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Noteikumos noteiktie nosacījumi par deklarēšanas ilgumu ir attiecināmi, ja
personas deklarētā dzīvesvieta Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir
nepārtraukta.

5. Tiesības saņemt pabalstus ir Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem un
ārzemniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir
saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

II. Pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu pabalstu pieprasīšanas
un sniegšanas kārtība

6. Pabalsts tiek piešķirts, neizvērtējot mājsaimniecības materiālo stāvokli.

7. Klients pabalsta pieprasīšanai Labklājības pārvaldei iesniedz:

7.1. iesniegumu;

7.2. dokumentus, kuri saskaņā ar noteikumu nosacījumiem nepieciešami
pieprasītā pabalsta piešķiršanai.

8. Noteikumu 2.3., 2.4., 2.6. un 2.8. apakšpunktā noteikto pabalstu
piešķiršanai pieprasītājs iesniegumu Labklājības pārvaldei iesniedz, pieprasot
pabalstu pirmo reizi.

9. Pirms lēmuma pieņemšanas Labklājības pārvalde:

9.1. izvērtē klienta iesniegtos dokumentus;

9.2. veic klienta datu apstrādi Pašvaldības sociālās palīdzības
administrēšanas elektroniskajā sistēmā;

9.3. ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, pieprasa ziņas no valsts un
pašvaldību institūcijām un reģistriem, kā arī no juridiskām un fiziskām
personām.

10. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu pieņem
Labklājības pārvalde.

11. Pabalstus ieskaita klienta iesniegumā norādītajā Latvijas Republikas
teritorijā reģistrētas kredītiestādes norēķinu kontā vai pasta norēķinu sistēmas
kontā šādos termiņos:

11.1. noteikumu 2.1., 2.2., 2.5., un 2.10. apakšpunktā noteiktos pabalstus
izmaksā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pabalstu piešķiršanas dienas;

11.2. noteikumu 2.3., 2.4., 2.8., 2.9. un 2.11. apakšpunktā noteiktos
pabalstus izmaksā līdz nākamā mēneša 10. datumam;

11.3. noteikumu 2.6. apakšpunktā noteikto pabalstu izmaksā katru gadu aprīļa
mēnesī. Ja Lēmums par pabalsta piešķiršanu tiek pieņemts pēc minētā pabalsta
izmaksas termiņa, pabalsts par attiecīgo kalendāro gadu tiek izmaksāts viena
mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas;

11.4. noteikumu 2.7. apakšpunktā noteikto pabalstu izmaksā katru gadu
pabalsta saņēmēja dzimšanas dienā vai nākamajā darba dienā, ja dzimšanas diena
ir brīvdiena vai svētku diena.

III. Pabalsts jaundzimušā aprūpei

12. Pabalsts jaundzimušā aprūpei (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts) paredzēts
jaundzimušā bērna uzturēšanai un kopšanai nepieciešamo lietu iegādei.

13. Tiesības saņemt pabalstu par katru jaundzimušo bērnu, kura pamata
dzīvesvieta ir deklarēta Pašvaldībā, ir personai, kurai ir piešķirts personas
kods, ja viena vai abu vecāku, aizbildņa vai adoptētāja deklarētā pamata
dzīvesvieta ir Pašvaldībā. No 2025. gada 1. janvāra pabalstu ir tiesīga
pieprasīt persona (bērna vecāks, aizbildnis vai adoptētājs), kura savu pamata
dzīvesvietu ir deklarējusi Pašvaldībā ne mazāk kā 12 (divpadsmit) mēnešus pirms
bērna piedzimšanas.

14. Ja bērns ir piedzimis līdz 2024. gada 31. decembrim, pabalsta apmērs ir:

14.1. 500 euro par katru jaundzimušo bērnu, ja viena vai abu bērna
vecāku deklarētā dzīvesvieta Pašvaldībā ir ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus
pirms bērna piedzimšanas;

14.2. 500 euro par katru jaundzimušo bērnu, ja aizbildņa vai
adoptētāja deklarētā dzīvesvieta Pašvaldībā ir ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus
pirms bērna piedzimšanas;

14.3. 72 euro par katru jaundzimušo bērnu, ja viena vai abu vecāku
deklarētā dzīvesvieta Pašvaldībā ir mazāk kā pēdējos sešus mēnešus pirms bērna
piedzimšanas;

14.4. 72 euro par katru jaundzimušo bērnu, ja aizbildņa vai adoptētāja
deklarētā dzīvesvieta Pašvaldībā ir mazāk kā pēdējos sešus mēnešus pirms bērna
piedzimšanas. 

15. Pabalsta apmērs ir 1000 euro par katru jaundzimušo bērnu, kurš ir
piedzimis sākot no 2025. gada 1. janvāra.

16. Pabalsts tiek piešķirts vienu reizi. Labklājības pārvalde pabalstu
piešķir un izmaksā:

16.1. vienam no bērna vecākiem;

16.2. personai, kura adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz 12
(divpadsmit) mēnešu vecumam, un ja pabalsts nav izmaksāts bērna vecākiem.

17. Lai saņemtu pabalstu, šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minētā
persona iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē vai Jūrmalas valstspilsētas
Dzimtsarakstu nodaļā.

18. Pabalstu var pieprasīt sešu mēnešu laikā no bērna dzimšanas dienas,
adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas.

19. Pabalstu nepiešķir, ja:

19.1. jaundzimušais ievietots valsts, pašvaldības vai nevalstisko
organizāciju bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
institūcijā un ir pilnā tās apgādībā;

19.2. Labklājības pārvalde konstatē, ka vecāki, adoptētāji vai aizbildnis
pabalstu jaundzimušā aprūpei saņēmuši citā Latvijas Republikas pašvaldībā;

19.3. jaundzimušais miris.

IV. Pabalsts kultūras, sporta un izzinošo pasākumu
apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm

20. Pabalsts kultūras, sporta un izzinošo pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu
ģimenēm (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts) ir pabalsts ģimenei, lai palielinātu
ģimenes iespējas apmeklēt kultūras, sporta un izzinošos pasākumus (koncertus,
teātra izrādes, kinoteātrus, zooloģiskos dārzus, sporta aktivitātes un
sacensības, muzejus, izstādes u.tml.).

21. Tiesības saņemt šo pabalstu ir katram daudzbērnu ģimenes loceklim, kura
deklarētā dzīvesvieta ir Pašvaldībā.

22. Pabalsta saņemšanai bērna likumiskais pārstāvis iesniedz iesniegumu
Labklājības pārvaldē, pievienojot kultūras, sporta vai izzinošo pasākumu
apmeklējuma biļetes kalendārā gada ietvaros. Iesniegums ar izdevumus
apliecinošiem dokumentiem ir jāiesniedz līdz nākamā gada 31. janvārim.

23. Pabalstu piešķir atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 20 euro kalendārajā
gadā katram šo noteikumu 21. punktā minētās ģimenes loceklim.

24. Pabalsta piešķiršanu atsaka, ja:

24.1. daudzbērnu ģimenes locekļa, kuram tiek pieprasīts pabalsts, deklarētā
dzīvesvieta nav Pašvaldībā;

24.2. ģimene neatbilst daudzbērnu ģimenes statusam vai bērna statuss
neatbilst daudzbērnu ģimenes bērna statusam saskaņā ar Bērnu tiesību
aizsardzības likumā noteikto;

24.3. nav iesniegtas biļetes pasākumu apmeklējumiem saskaņā ar šo noteikumu
22. punktā noteikto.

V. Pabalsts aizgādnim, kurš iecelts ierobežotas rīcībspējas
personai ar garīga rakstura traucējumiem.

25. Pabalsts aizgādnim, kurš iecelts ierobežotas rīcībspējas personai ar
garīga rakstura traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts), ir pabalsts
personai, kura ar Jūrmalas bāriņtiesas lēmumu iecelta par aizgādni (turpmāk –
aizgādnis) pilngadīgai personai, kurai tiesa ierobežoja rīcībspēju garīga
rakstura dēļ (turpmāk šajā nodaļā – persona) un tās deklarētā dzīvesvieta pirms
aizgādnības nodibināšanas bijusi Pašvaldībā.

26. Pabalstu ir tiesīgs saņemt aizgādnis, kurš savu pamata dzīvesvietu ir
deklarējis Pašvaldībā ne mazāk kā 12 (divpadsmit) mēnešus pirms iesnieguma par
pabalsta piešķiršanu iesniegšanas brīža.

27. Jūrmalas bāriņtiesa, ieceļot aizgādni personai, informē Labklājības
pārvaldi un aizgādni par tiesībām saņemt pabalstu.

28. Pabalsta apmērs ir 72 euro mēnesī.

29. Pabalsts tiek piešķirts ar dienu, kad aizgādnis iesniedz iesniegumu
Labklājības pārvaldē pabalsta piešķiršanai. Pabalsta apmērs par nepilnu mēnesi
tiek noteikts proporcionāli dienu skaitam no tiesību rašanās līdz izbeigšanās
brīdim.

30. Pabalstu izmaksā reizi mēnesī.

31. Pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja:

31.1. aizgādnis vai persona deklarējusi dzīvesvietu citas pašvaldības
administratīvajā teritorijā;

31.2. persona saņem valsts vai pašvaldības finansētus sociālos pakalpojumus
vai dzīvo specializētā ārstniecības iestādē;

31.3. persona vai aizgādnis miris;

31.4. aizgādnis ir atstādināts vai atcelts;

31.5. tiesa pilnībā atjaunojusi personas rīcībspēju.

32. Aizgādnis, kuram piešķirts pabalsts ir pienākums nekavējoties informēt
Labklājības pārvaldi par apstākļiem, kas varētu būt par iemeslu pabalsta
izmaksas pārtraukšanai.

VI. Pabalsts aizbildnim

33. Pabalsts aizbildnim (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts) ir papildu atbalsts
valsts sociālajiem pabalstiem personai par aizbildņa pienākumu pildīšanu,
aprūpējot divus vai vairāk bērnus.

34. Tiesības saņemt pabalstu ir personai, kura ar Jūrmalas bāriņtiesas lēmumu
iecelta par aizbildni (turpmāk – aizbildnis) bērniem, kuru deklarētā dzīvesvieta
pirms aizbildnības nodibināšanas bijusi Pašvaldībā, un kurš saskaņā ar
normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pilda aizbildņa pienākumus.

35. Pabalstu ir tiesīgs saņemt aizbildnis, kurš savu pamata dzīvesvietu ir
deklarējis Pašvaldībā ne mazāk kā 12 (divpadsmit) mēnešus pirms iesnieguma par
pabalsta piešķiršanu iesniegšanas brīža.

36. Jūrmalas bāriņtiesa, pēc lēmuma pieņemšanas par aizbildnības
nodibināšanu, vienlaikus informē Labklājības pārvaldi un aizbildni par tiesībām
saņemt pabalstu.

37. Pabalsta apmērs ir 55 euro mēnesī.

38. Pabalsts tiek piešķirts ar dienu, kad aizbildnis iesniedzis iesniegumu
Labklājības pārvaldē pabalsta saņemšanai. Pabalsta apmērs par nepilnu mēnesi
tiek noteikts proporcionāli dienu skaitam no tiesību rašanās līdz izbeigšanas
brīdim.

39. Pabalstu izmaksā reizi mēnesī.

40. Jūrmalas bāriņtiesa nekavējoties informē Labklājības pārvaldi, ja:

40.1. bērns ievietots valsts vai pašvaldības bērnu ilgstošas sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijā, privāti uzturētā audzināšanas iestādē
un atrodas pilnā tās apgādībā vai nodots audzināšanā audžuģimenē vai adoptēts;

40.2. bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, mainījis pastāvīgo dzīvesvietu
un dzīvo ārpus Pašvaldības teritorijas;

40.3. aizbildņa deklarētā dzīvesvieta ir ārpus Pašvaldības;

40.4. bērns vai aizbildnis miris.

41. Aizbildnis, kuram piešķirts pabalsts, nekavējoties informē Labklājības
pārvaldi par apstākļiem, kas varētu būt par iemeslu pabalsta izmaksas
pārtraukšanai.

42. Pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja:

42.1. Jūrmalas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aizbildņa atcelšanu, atlaišanu
no aizbildņa pienākumu pildīšanas vai aizbildņa atstādināšanu;

42.2. bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, mainījis pastāvīgo dzīvesvietu
un dzīvo ārpus Pašvaldības teritorijas;

42.3. ir zudis tiesiskais pamats divu vai vairāk bērnu aprūpei un aizbildnis
veic aizbildņa pienākumus, aprūpējot vienu bērnu.

VII. Pabalsts veselības aprūpes pieejamības palielināšanai
pensijas vecuma personām

43. Pabalsta veselības aprūpes pieejamības palielināšanai pensijas vecuma
personām (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts) mērķis ir palielināt veselības aprūpes
pieejamību šo noteikumu 45. punktā norādītajām iedzīvotāju kategorijām.

44. Pabalsts paredz segt izdevumus par:

44.1. pacientu iemaksām;

44.2. pacientu līdzmaksājumiem;

44.3. veselības aprūpes pakalpojumiem;

44.4. zobārstniecības pakalpojumiem un mutes dobuma higiēnas precēm;

44.5. medikamentu un medicīnas preču iegādi;

44.6. uztura bagātinātāju, ādas kopšanas līdzekļu un ārstniecisko tēju
iegādi;

44.7. veselības apdrošināšanas polises iegādi, ja tā sedz izdevumus par
ārstniecības pakalpojumiem Latvijas Republikā;

44.8. optisko redzes korekcijas līdzekļu iegādi (brilles, kontaktlēcas).

45. Pabalstu ir tiesīgas saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktas personas (turpmāk – personas), kuras savu
pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Pašvaldībā ne mazāk kā 12 (divpadsmit)
mēnešus pirms iesnieguma par pabalsta piešķiršanu iesniegšanas brīža, ja tās:

45.1. saņem vai tiem ir piešķirta Latvijas Republikas valsts vecuma pensiju
saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 11. panta pirmās, ceturtās un sestās
daļas nosacījumiem;

45.2. sasniegušas likumā noteikto vecumu Latvijas Republikas valsts vecuma
pensijas piešķiršanai un saņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
piešķirtu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai invaliditātes pensiju;

45.3. saņem izdienas pensiju, kuras izmaksu veic Kultūras ministrija,
Aizsardzības ministrija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai valsts
drošības iestāde, un saskaņā ar valsts datu reģistros norādīto informāciju tās
vienīgie ienākumi pēdējo trīs kalendāro mēnešu laikā bija izdienas pensija.

46. Personai ir tiesīga saņemt pabalstu par tādu izdevumu segšanu, kuri
radušies pēc šo noteikumu 45. punktā noteiktā apstākļa iestāšanās.

47. Pabalsta apmērs vienai personai ir līdz 150 euro kalendārajā gadā
atbilstoši iesniegtajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem. No 2025. gada
1. janvāra pabalsta apmērs vienai personai ir līdz 200 euro kalendārajā
gadā.

48. Lai saņemtu pabalstu persona vai tās likumiskais pārstāvis Labklājības
pārvaldē vai kādā no Jūrmalas valstspilsētas administrācijas klientu
apkalpošanas centriem iesniedz iesniegumu un kārtējā kalendāra gada ārstniecības
iestāžu, aptieku, medicīnas preču un optikas tirdzniecības vietu izsniegtos
izdevumu apliecinošus dokumentu oriģinālus. Iesniegumu par pabalsta piešķiršanu
var iesniegt vienu reizi par attiecīgo kalendāro gadu. Iesniegums ar izdevumus
apliecinošiem dokumentiem ir jāiesniedz līdz nākamā gada 31. janvārim. Izdienas
pensijas saņēmējs ir tiesīgs iesniegt izdevumus apliecinošos dokumentus par tiem
mēnešiem, kad tā vienīgie ienākumi bija izdienas pensija.

49. Pabalsta piešķiršanai iesniegtos izdevumu apliecinošus dokumentus persona
nav tiesīga izmantot jebkādu citu atvieglojumu vai atlīdzību saņemšanai no
citiem finanšu avotiem. Izdevumus apliecinošie dokumenti ir attiecināmi pabalsta
saņemšanai no šo noteikumu 45.1., 45.2. vai 45.3. apakšpunktos noteiktā statusa
iegūšanas brīža.

50. Pabalsts netiek piešķirts, ja:

50.1. persona neatbilst pabalsta saņēmēju mērķa grupai;

50.2. iesniegti izdevumus apliecinoši dokumenti, kuros nav norādīta šo
noteikumu 3.2. apakšpunktā prasītā informācija;

50.3. izdevumus apliecinošie dokumenti netiek iesniegti šo noteikumu 48.
punktā noteiktajā termiņā;

50.4. persona saņem valsts vai pašvaldības nodrošināto institucionālu
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai tā
atrodas ieslodzījumā;

50.5. persona ir mirusi;

50.6. persona iesniegumu par pabalsta piešķiršanu iesniedz atkārtoti par
attiecīgu kalendāru gadu.

VIII. Pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku
likvidēšanas dalībniekiem

51. Pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas
dalībniekiem (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts) mērķis ir sniegt atbalstu
Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem (turpmāk
šajā nodaļā – persona) veselības uzlabošanas izdevumu segšanai.

52. Pabalstu ir tiesīgas saņemt personas, kurām valsts sabiedrība ar
ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” ir
izsniegusi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka
apliecību un ja persona atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktai mērķa grupai, un ne mazāk kā 12
(divpadsmit) mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas savu pamata dzīvesvietu ir
deklarējusi Pašvaldībā.

53. Pabalsta apmērs vienai personai ir 100 euro kalendārajā gadā.

54. Lai saņemtu pabalstu, persona uzrāda Černobiļas atomelektrostacijas
avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecību un iesniedz iesniegumu.

55. Pārvalde pirms pabalsta izmaksas pieprasa informāciju valsts sabiedrībai
ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” par
personas atbilstību pabalsta saņēmēju mērķa grupai.

56. Lēmumu par atteikumu izmaksāt pabalstu Labklājības pārvalde pieņem, ja
tiek konstatēts, ka:

56.1. persona neatbilst šo noteikumu 52. punktā noteiktajiem kritērijiem;

56.2. persona iesniedz iesniegumu pabalsta izmaksas pārtraukšanai.

IX. Pabalsts ilgdzīvotājiem

57. Pabalsts ilgdzīvotājiem paredzēts Pašvaldības iedzīvotājiem, kuri
sasnieguši 100 un vairāk gadu vecumu.

58. Pabalsta apmērs ir 150 euro gadā.

59. Pabalsts ilgdzīvotājiem tiek piešķirts, pamatojoties uz klienta iesniegto
iesniegumu.

60. Pabalstu ilgdzīvotājiem ir tiesīga saņemt persona, kura savu pamata
dzīvesvietu ir deklarējusi Pašvaldībā ne mazāk kā 12 (divpadsmit) mēnešus pirms
šo noteikumu 57. punktā noteiktā vecuma sasniegšanas.

X. Pabalsts politiski represētajām personām

61. Pašvaldības pabalsts politiski represētajām personām (turpmāk šajā nodaļā
– pabalsts) tiek piešķirts ar mērķi sniegt atbalstu politiski represētajām
personām veselības aprūpes pieejamības palielināšanai.

62. Pabalstu ir tiesīga saņemt persona, kura savu pamata dzīvesvietu ir
deklarējusi Pašvaldībā ne mazāk kā 12 (divpadsmit) mēnešus pirms iesnieguma par
pabalsta piešķiršanu iesniegšanas brīža.

63. Pabalsta apmērs ir 72 euro mēnesī.

64. Pabalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes sniegto atzinumu par personas atbilstību politiski represētas personas
statusam.

65. Pabalsta izmaksu atsaka vai izbeidz, ja politiski represēta persona:

65.1. neatbilst pabalsta saņēmēja mērķa grupai;

65.2. nav deklarējusi dzīvesvietu Pašvaldībā;

65.3. persona ir mirusi.

XI. Pabalsts degvielas iegādei pielāgotam vieglajam
automobilim

66. Pabalsts degvielas iegādei pielāgotam vieglajam automobilim (turpmāk šajā
nodaļā – pabalsts) ir materiāla palīdzība personām ar invaliditāti (turpmāk šajā
nodaļā – persona), kurām ir saņemts atzinums par medicīniskajām indikācijām
vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta
izdevumu kompensēšanai, un kuru īpašumā, turējumā vai valdījumā ir pielāgots
vieglais automobilis vai transportlīdzeklis ir pielāgots atbilstoši Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvai par vadītāju apliecībām.

67. Pabalsta mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti integrāciju
sabiedrībā, atvieglojot personu ar invaliditāti saskarsmi ar pārējo sabiedrību
un palielinot personas mobilitāti.

68. Pabalstu ir tiesīga saņemt persona, kura savu pamata dzīvesvietu ir
deklarējusi Pašvaldībā ne mazāk kā 12 (divpadsmit) mēnešus pirms iesnieguma par
pabalsta piešķiršanu iesniegšanas brīža.

69. Pabalsta apmērs ir 18 euro mēnesī. Pabalsta apmērs par nepilnu
mēnesi tiek noteikts proporcionāli dienu skaitam, kad personai ir tiesisks
pamats saņemt pabalstu.

70. Pabalstu piešķir no iesnieguma iesniegšanas dienas līdz personas
invaliditātes termiņa beigām, bet ne ilgāk kā uz termiņu, kad personai ir
tiesisks pamats piedalīties ceļu satiksmē ar iesniegumā norādīto
transportlīdzekli.

71. Lai saņemtu pabalstu, persona iesniedz iesniegumu un uzrāda šādus
dokumentus, kas apliecina personas tiesības pārvietoties ar pielāgotu
transportlīdzekli:

71.1. transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību;

71.2. autovadītāja apliecību.

72. Personas, kuras saņem pabalstu, kalendāra gada ietvaros nevar vienlaicīgi
saņemt Pašvaldības finansētus speciālā transporta pakalpojumus.

73. Pabalsta izmaksu izbeidz, ja:

73.1. ir beidzies termiņš, uz kuru pabalsta saņēmējam ir noteikta
invaliditāte;

73.2. pabalsta saņēmējam ir zudis tiesisks pamats piedalīties ceļu satiksmē
ar iesniegumā norādīto transportlīdzekli;

73.3. pabalsta saņēmējs ir miris.

XII. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai

74. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai ir naudas pabalsts, ja Labklājības
pārvalde ir pieņēmusi lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību
klientam, bet objektīvu apstākļu dēļ klients nevar saņemt pašvaldības
nodrošināto aprūpes mājās pakalpojumu.

75. Pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai ir tiesīgs saņemt klients, kurš
savu pamata dzīvesvietu ir deklarējis Pašvaldībā ne mazāk kā 12 (divpadsmit)
mēnešus pirms iesnieguma par pabalsta piešķiršanu iesniegšanas brīža.

76. Lai saņemtu pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, klients iesniedz
Labklājības pārvaldē iesniegumu, kurā norāda personu, kura veiks klienta aprūpi
mājās.

77. Ja Labklājības pārvalde ir piešķīrusi klientam pabalstu aprūpei mājās,
Labklājības pārvalde, klients un persona, kura veiks klienta aprūpi mājās,
noslēdz līgumu par klienta aprūpi mājās līdz 12 (divpadsmit) mēnešiem.

78. Pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai piešķir klientam, kuram piešķirts
aprūpes mājās pakalpojums:

78.1. I aprūpes līmenī – 15 euro mēnesī;

78.2. II aprūpes līmenī – 29 euro mēnesī;

78.3. III aprūpes līmenī – 43 euro mēnesī;

78.4. IV aprūpes līmenī – 57 euro mēnesī.

79. Pabalsta izmaksas pārtraukšanu nosaka šo noteikumu 77. punktā minētajā
līgumā.

XIII. Apbedīšanas pabalsts

80. Apbedīšanas pabalsts ir naudas pabalsts, kas paredzēts apbedīšanas
izdevumu segšanai.

81. Apbedīšanas pabalstu piešķir, ja mirušās personas pēdējā deklarētā
dzīvesvieta bija Pašvaldībā.

82. Lai saņemtu apbedīšanas pabalstu, persona, kura uzņemas šo noteikumu
81. punktā noteiktās mirušās personas apbedīšanu, iesniedz Labklājības pārvaldē
iesniegumu un pievieno mirušās personas apbedīšanas izdevumus apliecinošus
dokumentus.

83. Apbedīšanas pabalsts tiek piešķirts atbilstoši faktiskajiem apbedīšanas
izdevumiem, nepārsniedzot valsts un pašvaldības pabalstu kopsummu 350 euro apmērā.
No 2025. gada 1. janvāra apbedīšanas pabalsts tiek piešķirts atbilstoši
faktiskajiem apbedīšanas izdevumiem, nepārsniedzot valsts un pašvaldības
pabalstu kopsummu 450 euro apmērā.

84. Apbedīšanas pabalsts tiek pārskaitīts šo noteikumu 82. punktā norādītajai
personai par apbedīšanas izdevumiem vai iesniegumā norādītajam apbedīšanas
pakalpojuma sniedzējam.

85. Apbedīšanas pabalstu var pieprasīt trīs mēnešu laikā no mirušās personas
miršanas apliecības izsniegšanas dienas.

XIV. Noslēguma jautājums

86. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes
2021. gada 30. septembra saistošie noteikumi Nr. 40 “Par brīvprātīgo iniciatīvu
pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā”.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe

 

Paskaidrojuma raksts
Jūrmalas domes 2024. gada 30. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 22 “Par
brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā”

Paskaidrojuma raksta sadaļa	Norādāmā informācija
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums	Saistošo noteikumu “Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā” (turpmāk – saistošie noteikumi) izstrādes mērķis ir noteikt Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu veidus, to apmēru, pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību. 2023. gada 1. janvārī stājies spēkā Pašvaldību likums. Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktam, dome izvērtē uz likuma “Par pašvaldībām” normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa dod tiesības pašvaldībai izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Saistošo noteikumu izdošanas tiesiskais pamats ietver atsauci uz spēku zaudējušā likuma “Par pašvaldībām” normām, tāpēc ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus. Ņemot vērā iepriekšminēto normatīvo aktu regulējumu, citu iespējamo alternatīvu nav, lai noteiktu tiesisko regulējumu minētajā jautājumā. Ievērojot vidējo patēriņa cenu līmeņa palielinājumu, no 2025. gada 1. janvāra tiek palielināts pabalsts jaundzimušā aprūpei, pabalsts veselības aprūpes pieejamības palielināšanai pensijas vecuma personām un apbedīšanas pabalsts.
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu	2.1. Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālā ietekme uz budžetu – Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti tiks piešķirti no Jūrmalas Labklājības pārvaldes budžeta paredzētiem līdzekļiem kārtējā pašvaldības budžeta gadā; Plānotā pabalsta jaundzimušā aprūpei palielinājumam no 2025. gada 1. janvāra provizoriski būs papildus nepieciešami 288 000 euro; Plānotā pabalsta veselības aprūpes pieejamības palielināšanai pensijas vecuma personām palielinājumam no 2025. gada 1. janvāra provizoriski būs papildus nepieciešami 519 600 euro; Plānotā apbedīšanas pabalsta palielinājumam no 2025. gada 1. janvāra provizoriski būs papildus nepieciešami 3 600 euro. 2.2. Saistošo noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci	Sociālā ietekme – pozitīva, tiks sniegts pašvaldības finanšu atbalsts Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotājiem un to ģimenēm, kuras pilda aizbildņa vai aizgādņa pienākumus; kurās piedzimis bērns; kurās ir simts un vairāk gadu sasniegusi persona; daudzbērnu ģimenēm; kurās ir politiski represēta persona; kurās ir Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks; pensijas vecuma personām; personām, kuras pārvietojās speciāli pielāgotajā automobilī; kurām ir nepieciešama aprūpe mājās, kā arī ģimenes, kurās miris tuvinieks, kas ir bijis Pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēta persona. Saistošajiem noteikumiem nav tiešas ietekmes uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi un konkurenci.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām	4.1. Saistošo noteikumu piemērošanā privātpersona vēršas – Jūrmalas Labklājības pārvaldē; 4.2. Saistošie noteikumi līdzšinējo kārtību nemaina, kā arī nav paredzētas papildu administratīvo procedūru izmaksas.
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem	Saistošie noteikumi nodrošina pašvaldības funkciju – iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Paredzams, ka šo noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu	Saistošo noteikumu izpildi nodrošina Jūrmalas Labklājības pārvalde. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija.
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana	Saistošie noteikumi ir atbilstoši iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai – sniegt lielāku atbalstu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju ģimenēm.
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām	8.1. Sabiedrības viedokļa noskaidrošana tika veikta atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam – saistošo noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts no 2024. gada 11. aprīļa līdz 2024. gada 25. aprīlim tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.jurmala.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Minētajā periodā kopumā saņemti 4 viedokļi par saistošo noteikumu projektu. 8.2. Trīs viedokļi, kuros izteikts viens, pēc satura līdzīgs priekšlikums par pabalsta palielināšanu politiski represētajām personām. Priekšlikums nav ņemts vērā. Publisko tiesību jomā pašvaldība īsteno brīvprātīgās iniciatīvas, kas tiek īstenotas kā autonomās funkcijas. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 5. panta otro daļu brīvprātīgo iniciatīvu izpildes kārtību nosaka un finansējumu nodrošina pašvaldība. Izvērtējot sniegtā atbalsta palielinājuma nepieciešamību, tiek vērtēti arī citi atbalsta veidi mērķa grupām. Pašvaldības pabalsts politiski represētajām personām šobrīd ir vislielākais visā valstī – 72 euro mēnesī, 864 euro gadā, kurš tiek izmaksāts kā brīvprātīga iniciatīva papildus valsts noteiktajiem atbalsta veidiem senioriem. Pašvaldības pabalsts politiski represētajām personām tiek piešķirts ar mērķi sniegt atbalstu politiski represētajām personām veselības aprūpes pieejamības palielināšanai. Šobrīd visas personas, kuras saņem pabalstu politiski represētajām personām, ir pensijas vecuma personas, kuram ir tiesības saņemt arī pabalstu veselības aprūpes pieejamības palielināšanai pensijas vecuma personām, kurš no 2025. gada 1. janvāra tiek palielināts līdz 200 euro gadā. Līdz ar to šai mērķa grupai jau tiek palielināts atbalsta apjoms veselības aprūpes pieejamības palielināšanai. 8.3. Viens priekšlikums ir pārskatīt pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un pabalstu degvielas iegādei, speciāli pielāgotam vieglajam automobilim apmēru. Priekšlikums nav ņemts vērā. Pamatojoties uz Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 11. panta ceturto daļu Valsts sociālā pabalsta apmērs Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, un to pārskata atbilstoši likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai. Saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta trešo daļu Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā. Ievērojot to, ka valstī palielinās Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, palielinās arī Valsts sociālā pabalsta apmērs Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem nav pamata atbalsta veids mērķa grupai un Valsts sociālā pabalsta apmērs Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem šobrīd ik gadu tiek palielināts. Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 3. panta pirmās daļas 6. punktu viens no valsts regulāri izmaksājamajiem pabalstiem ir pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1606 “Noteikumi par pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās” 2. un 3. punktu pabalsta apmērs transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ir 105 euro par katru pilnu sešu mēnešu periodu. Pabalsta apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu. Personām, kurām Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti” 33.1. apakšpunktu, ja asistenta pakalpojuma vai pavadoņa pakalpojuma sniegšanas laikā pakalpojuma pieprasītājam vai pakalpojuma sniedzējam rodas izdevumi par transportu, sociālais dienests tos kompensē personai, kurai tie radušies, t.sk. degvielas iegādi transportam, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu (nav pieejams, nekursē vajadzīgajā maršrutā, kursē nepiemērotā laikā, nesamērīgi tālu no personas dzīvesvietas). Līdz ar to, personas ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, var saņemt arī citus valsts noteiktos atbalsta veidus. Ievērojot to, ka priekšlikumos noteikto pabalstu saņēmēju mērķa grupu atbalsts tiek palielināts ar citiem atbalsta veidiem, minētie pabalsti šobrīd netiek palielināti vai piesaistīti kādiem mainīgajiem statistiskajiem rādītājiem valstī.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe