Saeima lemj, ka Ādažu novads arī turpmāk būs vienotā teritorijā ar Carnikavas pagastu

Trīs gadus pēc novadu reformas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk tika pausti ierosinājumi par reformas pārskatīšanu. Saeima konceptuāli atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (Likums), kas paredzēja Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu. Papildus tika piedāvātas vērienīgas izmaiņas administratīvi teritoriālajā reformā.

Priekšlikumi bija par Carnikavas, Babītes, Kandavas, Ikšķiles, Ilūkstes un Ozolnieku novadu atjaunošanu, kā arī rosinājums par Ziemeļkurzemes novada izveidošanu. Tie tika balstīti uzskatos, ka vairāk nekā divus gadus pēc reformas ieviešanas “strauji un būtiski dažādās novadu pašvaldībās ir pasliktinājusies sociālekonomiskā situācija, kas izraisa pašvaldības funkciju izpildes sarežģījumus un no tiem izrietošo pašvaldības sniegto pakalpojumu trūkumu”.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs gan uzskata, ka jānostrādā vienam vai pat diviem domes sasaukumiem, lai izvērtētu reformas trūkumus.

Ādažu novada pašvaldības dome ieklausījās sabiedrības pārstāvju ierosinājumā, pieņemot lēmumu par iesniegumu Saeimai, kurā informēja par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Pašvaldības organizētajā aptaujā jautājumā “Vai atbalstāt Ādažu novada un Carnikavas novada atjaunošanu to administratīvajās robežās, kādas tās bija līdz 2021. gada 30. jūnijam?” pārliecinošu “JĀ” izteica 91,25 % respondentu. Tas ļāva deputātiem pieņemt lēmumu atbalstīt Ādažu novada un Carnikavas novada atjaunošanu robežās, kādās tie bija pirms 30.06.2021.

Saeimā 13. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Likumā, kas skar Varakļānu pievienošanu Madonas novadam, taču noraidīja priekšlikumus par Carnikavas, Babītes, Kandavas, Ikšķiles, Ilūkstes un Ozolnieku novadu atjaunošanu, kā arī rosinājumu par Ziemeļkurzemes novada izveidošanu.

Saeimas sēdē par mūsu novada sabiedrības vēlmi nobalsoja vien tikai visi “Apvienotā saraksta” deputāti, daļa Zaļo un zemnieku savienības un “Latvija Pirmajā vietā” pārstāvji. Pārējie deputāti šo sabiedrības atklāti pausto lūgumu klaji noraidīja. Tas nozīmē, ka novada abu pagastu un pilsētas attīstības izaicinājumus būs vien jārisina viena novada ietvaros.

Deputāti neatbalstīja arī priekšlikumu par Garkalnes pagasta pievienošanu Ādažu novadam. Ar  grozījumiem noteikts uzdevums Ministru kabinetam līdz šī gada 29. oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.

Likumdevējs ir lēmis, ka Ādažu novads netiek nedz dalīts, nedz šķelts. Tātad visi kopā vienotā novadā turpina iesāktos darbus, lai veidotu labklājīgu vienotu novadu šeit un tagad, un arī rīt. Kopīgiem spēkiem – iedzīvotāji, domes deputāti un pašvaldības darbinieki veiksmīgi veido un īsteno visas labās ieceres novada turpmākajai attīstībai.

Pašvaldības priekšsēdētāja Karīna Miķelsone un dome tic, ka iedzīvotāju kopienas un to ievēlētie domes deputāti arī turpmāk spēs atrast labus un racionāli iespējamus risinājumus visa novada attīstībai – gan iedzīvotāju labsajūtas uzlabošanai, gan ekonomiskās aktivitātes vairošanai, gan augošās jaunās paaudzes labākai izglītošanai: “Es kā domes priekšsēdētāja kopā ar domes vairākumu esam apņēmīgi to turpināt darīt! Visi KOPĀ par Ādažu novadu!”