[ad_1]
No 10. līdz 12. jūnijam notika Latvijas pašvaldību izpilddirektoru izpētes vizīte Beļģijā, kurā piedalījās arī Mārupes novada pašvaldības izpilddirektore Agnese Jankuna un Attīstības un plānošanas pārvaldes vadītāja vietniece un stratēģiskās plānošanas speciāliste Gerda Rubīna-Kiukucāne.
Dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Eiropas Reģionu komiteju, kurā pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti ar Eiropas Reģionu komitejas darbību, ar Eiropas Savienības fondu un programmu finansējuma iespējām tādās jomās kā energoefektivitāte, ilgtspējīgas pilsētvides uzlabošana (Jaunais Eiropas Bauhaus, inovatīvi risinājumi degradēto teritoriju revitalizācijai, aprites ekonomikas veicināšana un dažāda veida atkritumu pārstrāde).
Notika tikšanās ar Latvijas vēstnieci Briselē Aigu Liepiņu, ar kuru tika pārrunāta plānotā vizīte Flandrijas reģionā, kas ir arī vēstnieces reģionālās vizītes darba kārtībā. Vēstniece informēja par vizīti Valonijas reģiona Ljēžas universitātē, kura ir izrādījusi vēlmi sadarboties izglītības jomā un ko uzsvēra arī Latvijas pašvaldības pārstāvji, ka tagad ir aktuāla otras valodas apguve skolās, ņemot vērā, ka krievu valoda kā otra valoda vairs netiks piedāvāta.
Vizītes ietvaros bija iespēja apmeklēt vairākas Flandrijas reģiona pašvaldības, lai aplūkotu praktiskus piemērus bioloģisko atkritumu šķirošanas jomā, kā arī pilsētu apzaļumošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām īstenotās iniciatīvas. Gan Kempenas reģionā, gan Lēvenē tika apskatīti atkritumu šķirošanas laukumi, kas ir aktuāls darba kārtības jautājums arī Mārupes novadā, jo notiek darbs pie jauna atkritumu šķirošanas laukuma izveides. Tāpat tika apskatīts arī bioloģisko atkritumu pārstrādes process, kurā paralēli tiek ražota biogāze, kas tiek izmantota elektrības ražošanai un siltumapgādei, kā arī tiek iegūts komposts pārdošanai iedzīvotājiem. Savukārt Gentē un Mehelēnā tika apskatīti praktiski piemēri pilsētvides apzaļumošanā un īstenotie projekti, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Gentē “Gents MilieuFront” (GMF) reģionālā vides asociācija iepazīstināja ar īstenotajiem projektiem:
- stāvvietu laukumi tiek pārvērsti par apzaļumotām teritorijām;
- tiek realizētas kampaņas, kurās aicina samazināt zāles pļaušanas biežumu, lai nodrošinātu bioloģisko daudzveidību;
- iedzīvotāju kopienas tiek aicinātas pie savām mājām iestādīt augus, lai veicinātu dzīvojamās vides apzaļumošanu un kas strādā kā sava veida akcija pārējiem iedzīvotājiem;
- iepazīstināja ar 3/30/300 likumu, kas nozīmē, ka iedzīvotājam no mājas loga būtu jāredz 3 koki, 30 % vajadzētu būt pārklājumam, kas rada ēnojumu un 300 m attālumā būtu jābūt pieejamai zaļai teritorijai vai parkam.
Mehelēnas pilsētā, kas 2020. gadā bija ieguvusi Eiropas Zaļās lapas balvu, bija iespēja apskatīt pilsētas zilās infrastruktūras projektus, kuras ietvaros izveidoti ūdens kanāli, kuros tiek novadīts lietusūdens. Zaļās infrastruktūras attīstības ietvaros tiek veikta ielu apzaļumošana ar kokiem un dažādu augu apstādījumiem, nodrošinot, ka lietusūdens kalpo kā resurss augu aplaistīšanai, kā arī auto stāvvietu laukumi tiek aizstāti ar apzaļumotām teritorijām. Vienlaikus tikām iepazīstināti ar Mehelēnas Eiropas Pilsētiniciatīvas – Inovatīvu aktivitāšu (EUI-IA) projektu WATSUPS (“Ūdens kā pilsētas publiskās ārtelpas avots”), kura ietvaros tiek plānots attīstīt jaunu publisko telpu pie Dilas upes.
Attīstības un plānošanas pārvalde
[ad_2]
Source link
