[ad_1]
pirmās daļas 2. punktu pašvaldība gādā par pašvaldības administratīvās
teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai
paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo
zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto
dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), un šī likuma 45.
panta pirmās daļas 5. punkts paredz, ka dome ir tiesīga izdot saistošos
noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu,
nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos
administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, par publiskā
lietošanā nodotu pašvaldības zaļo zonu un stādījumu aizsardzību.
Līdz
šim prasības publiskā lietošanā nodotu pašvaldības zaļo zonu un
stādījumu aizsardzībai bija noteiktas Daugavpils valstspilsētas
pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) domes 2016. gada 10. marta
saistošajos noteikumos Nr. 6 “Saistošie noteikumi par sabiedrisko
kārtību” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 6).
Pašvaldību likuma 45. pantā ir noteikti vairāki pilnvarojumi
pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus un tie ir savstarpēji
nošķirti, tādejādi arī saskaņā ar katru pilnvarojumu ir izdodami
atsevišķi saistošie noteikumi (sk. Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas Vadlīnijas saistošo noteikumu izstrādei par
publiskā lietošanā nodotu pašvaldības zaļo zonu un stādījumu
aizsardzību, pieejamas –
https://www.varam.gov.lv/lv/vadlinijas-saistoso-noteikumu-izstradei).
Līdz ar to Saistošajos noteikumos Nr. 6 noteiktās prasības pašvaldības
zaļās zonas un stādījumu aizsardzībai nosakāmas jaunos saistošajos
noteikumos, kas ir izdodami saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta
pirmās daļas 5. punktā noteikto pilnvarojumu.
Pilsētas zaļajā zonā ietilpst parki, skvēri, iekškvartālu un ielu
apstādījumi. Apstādījumi galvenokārt ir nepieciešami, lai uzlabotu
pilsētas klimatu, attīrītu gaisu un radītu piemērotu vidi iedzīvotāju
rekreācijai un fiziskām aktivitātēm. Pilsētā esošajiem augiem ir liela
nozīme arī trokšņa slāpēšanā, augšņu mitruma režīma regulēšanā un dabas
daudzveidības saglabāšanā. Savukārt, apstādījumu augšanu ietekmē vairāki
faktori (sk. https://www.laaab.lv/pagalmu-rokasgramata/ sadaļā
“Apstādījumi”):
– Pilsētas augšanas apstākļi. Gaisa piesārņojums ar sīkām cietvielu
daļām, kuras rodas no autotransporta ietekmes. Kvēpi un putekļi,
nosēžoties uz augu lapām, negatīvi ietekmē gāzu apmaiņu. Ražošanas
būvju, rūpnīcu un dzīvojamo ēku apkures iekārtas izdala toksiskas
vielas. Sēra un slāpekļa oksīdi bojā kokaugu lapu šūnas izraisot to
atmiršanu. Kā arī, atmosfērā reaģējot ar ūdens molekulām, veido skābos
nokrišņus, kas, nonākot augsnē, negatīvi ietekmē tās mikrofloru un augu
saknes. Paaugstināta smago metālu koncentrācija – smagie metāli traucē
augu barošanos, fotosintēzes procesus, un saistoties ar sēru saturošajām
vielām veido noturīgus savienojumus. Ūdens nepietiekamība cieto iesegumu
ceļu un laukumu tuvumā kaitē augu fizioloģiskajiem procesiem;
– Mikroklimats. Pilsētas apbūve, infrastruktūra, ēku izvietojums,
reljefs, atrašanās tuvums pie ūdenstilpnēm – tas viss kompleksi ietekmē
temperatūras un mitruma režīmu, kas, savukārt, cieši saistās ar
apstādījumu veselību un attīstību;
– Ziemcietība un salcietība. Apstādījumu augu spējai augt un
attīstīties konkrētā ģeogrāfiskā reģionā nosaka to ziemcietība un
salcietība;
– Cilvēka darbība. Ceļu un laukumu apstrāde ziemas periodā ar videi
nelabvēlīgiem ķīmiskiem maisījumiem. Sniega un ledus kausēšanas līdzekļi
– palielinoties sāļu koncentrācijai augsnē, tiek traucēta jauno sakņu
augšana, samazinās barības elementu uzņemšana, kas nelabvēlīgi ietekmē
apstādījumu augu vispārējo stāvokli un izdzīvošanu. Augsnes substrāta
noblietēšana un erozija, kura rodas nobradājot vai ar auto nobraukājot
dobes un augsni augu tuvumā. Rezultātā augu saknes tiek atsegtas un
bojātas. Lietus ūdens sablīvētajā augsnē nespēj iesūkties. Koku stumbru
bojājumi ir plaši izplatīts pilsētas augu negatīvi ietekmējošs faktors.
Ar to jāsaskaras, ja pavirši attiecas vadot un novietojot stāvlaukumā
transporta līdzekli, vai veicot būvniecības darbus. Kā arī pavirši
veicot apstādījumu kopšanas darbus, piemēram, trimmerējot zālienu, ar
trimmeri iespējams bojāt koka mizu. Šādi koka mizas un stumbra bojājumi
nodara lielu kaitējumu augam;
– Kaitēkļu un sēņu izraisītas saslimšanas. Pilsētas apstākļi nav
piemēroti kaitēkļu dabīgajiem ienaidniekiem putniem, kā arī augsnes
sasāļošanās veicina kaitēkļu savairošanos.
Tāpēc saistošo noteikumu projekta mērķis ir publiskā lietošanā nodotu
pašvaldības zaļo zonu un stādījumu ainaviskās, vides, dabas,
bioloģiskās, ekoloģiskās, kultūrvēsturiskās, izglītojošās, rekreācijas
vērtības saglabāšana un aizsardzība.
Pašvaldība sagatavoja saistošos noteikumus, nosakot sekojošus
jautājumus.
1) Par aizliegumu novietot mehānisko transportlīdzekli stāvēšanai
zaļajā zonā, kā arī to profilaktiski apkopt (eļļas vai citu dzinēja
šķidrumu maiņa, motora mazgāšana u.tml.) un mazgāt
Saistošo noteikumu projekts paredz noteikt, ka aizliegts novietot
mehānisko transportlīdzekli stāvēšanai zaļajā zonā, izņemot stādījumu
apkopes vajadzībām, policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem,
neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta transportlīdzekļiem. Kā arī, saistošo noteikumu
projekts paredz noteikt, ka aizliegts profilaktiski apkopt mehānisko
transportlīdzekli (eļļas vai citu dzinēja šķidrumu maiņa, motora
mazgāšana u.tml.) un mazgāt to zaļajā zonā.
Izpētot situāciju pilsētā tika secināts, ka laika posmā no 2021. gada
līdz 2024. gada 1. martam par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai
zaļajā zonā kopumā tika uzsākti 355 administratīvā pārkāpuma procesi.
Turklāt vairums gadījumos administratīvā pārkāpuma procesi tika uzsākti,
pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām.
Jēdzienam “zaļā zona” nav vienotas juridiskās definīcijas. Līdz ar to
saistošo noteikumu projekta izpratnē zaļā zona ir visas ar augiem
apaudzētas pašvaldības teritorijas ārpus meža zemes, t.sk., parki,
dārzi, košumdārzi, skvēri, alejas, ielu sarkano līniju robežas u.c., kā
arī šim nolūkam paredzētas teritorijas.
Novietojot, profilaktiski apkopjot vai mazgājot automašīnu pilsētas
zaļajā zonā, kurā jau tā ir apgrūtināti augu augšanas apstākļi, tiek
bojātas koku saknes, kā arī vietās, kur pāri braukušas automašīnas,
būtiski tiek ietekmēta zālāja veidošanās (ir traucēta jauno sakņu
augšana, samazinās barības elementu uzņemšana, kas nelabvēlīgi ietekmē
apstādījumu augu vispārējo stāvokli un izdzīvošanu utt.). Savukārt
sabiedrības interesēs ir sakopta un atbilstoši uzturēta pilsētvide
(t.sk. bioloģiskā daudzveidība), kas var uzlabot iedzīvotāju fizisko un
garīgo veselību.
Pašvaldība izvērtēja, ka vairums gadījumos, kad administratīvā
pārkāpuma procesi tika uzsākti pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām,
personas, kuras novietoja transportlīdzekli stāvēšanai, mazgāšanai
zaļajā zonā, nebija reaģējušas uz iepriekš izteiktajiem citu iedzīvotāju
aizrādījumiem, savukārt iedzīvotāju aktivitāte šajā jautājumā liecina
par to, ka šāds jautājums pilsētas iedzīvotājiem ir aktuāls un pilsētas
iedzīvotāji aktīvi iestājas par pilsētas zaļo zonu aizsardzību. Līdz ar
to pašvaldība secināja, ka pašvaldības zaļās zonas aizsardzībai ir
nepieciešams saglabāt administratīvo atbildību par transportlīdzekļa
novietošanu stāvēšanai, profilaktisko apkopi (eļļas vai citu dzinēja
šķidrumu maiņa, motora mazgāšana u.tml.), mazgāšanu zaļajā zonā.
Saskaņā ar pašvaldības Administratīvās komisijas sniegto informāciju
2023. gadā par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai zaļajā zonā no
89 administratīvā pārkāpuma procesiem 5 gadījumos tika izteikts
aizrādījums, 13 gadījumos piemērots brīdinājums, 13 gadījumos –
20 euro naudas sods (4 naudas soda vienības), vienā gadījumā –
30 euro naudas sods (6 naudas soda vienības), 55 gadījumos –
40 euro naudas sods (8 naudas soda vienības), vienā gadījumā –
50 euro naudas sods (10 naudas soda vienības) un vienā gadījumā –
100 euro naudas sods (20 naudas soda vienības). 2023. gadā nevienai
personai netika piemērots administratīvas sods par mehāniskā
transportlīdzekļa profilaktisko apkopi (eļļas vai citu dzinēja šķidrumu
maiņa, motora mazgāšana u.tml.), mazgāšanu zaļajā zonā.
Ņemot vērā pašvaldības Administratīvās komisijas sniegto informāciju,
attiecībā uz soda veida un apmēra noteikšanu par transportlīdzekļa
novietošanu stāvēšanai zaļajā zonā pašvaldība secināja, ka saglabājama
Saistošajos noteikumos Nr. 6 noteiktā administratīvā atbildība par
šādiem pārkāpumiem – brīdinājums vai naudas sodu fiziskajai personai
līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz trīs
simti naudas soda vienībām. Pašvaldības ieskatā minētās administratīvā
soda robežas ir samērīgas un atturēs personas no iespējamā pārkāpuma
izdarīšanas.
2) Par citiem pasākumiem pašvaldības zaļās zonas aizsardzībai
Ar mērķi ierobežot iespējamo kaitējumu sabiedrības interesēm saistošo
noteikumu projekts paredz noteikt arī to, ka pašvaldības zaļajā zonā
aizliegts patvaļīgi plūkt ziedus, lauzt, apzāģēt, apgriezt krūmus, koku
un krūmu zarus.
Šāds aizliegums ir nepieciešams, jo ielu apstādījumi ir nozīmīga daļa
no pilsētas kopējās zaļumu struktūras. Tie uzlabo ielu vides kvalitāti
un komfortu. Apstādījumu veidošana ir saistīta gan ar pilsētvides
veidola veidošanas jautājumu, gan arī ar ēku (būvju) un labiekārtojuma
elementu izvietojumu teritorijā, teritorijā izvietotajiem komunikāciju
tīkliem, aizsargjoslām u.tml. būtiskiem faktoriem.
Saskaņā ar pašvaldības Administratīvās komisijas sniegto informāciju
laika posmā no 2021. gada līdz 2024. gada 1. martam par patvaļīgu ziedu
plūkšanu, krūmus vai to zarus laušanu pašvaldības zaļajā zonā tika
uzsākti 20 administratīvā pārkāpuma procesi. Vairums gadījumos pārkāpumi
tika izdarīti pilsētas vēsturiskā centra teritorijā, kurā ir nozīmīgi
sabiedriskie objekti un to apkārtnē pārvietojas liels cilvēku (tostarp
tūristu) skaits, tāpēc apstādījumi šajā teritorijā tiek īpaši veidoti,
lai izceltu pilsētas vēsturiskā centra vidi.
No pašvaldības Administratīvās komisijas sniegtās informācijas
izriet, ka administratīvā pārkāpuma procesi tika uzsākti par klaji
kaitniecisku rīcību, kad personas radīja būtisku kaitējumu pilsētas
apstādījumiem. Piemēram, gadījumā, kad ziedu veģetācijas sākumā persona
pa tiem izvārtījās, kad persona izspārdīja apstādījumus, kad persona
rāva no dobēm augus un turpat tos meta zemē. Vairums gadījumos personas
nevarēja paskaidrot savas rīcības motīvus. Tāpat konstatēti tādi
gadījumi, kad augus no apstādījumiem izrauj ar mērķi tos pārdot. Citos
gadījumos personām tika izteikts aizrādījums.
Ņemot vērā pašvaldības Administratīvās komisijas sniegto informāciju,
attiecībā uz soda veida un apmēra noteikšanu pašvaldība secināja, ka
saglabājama Saistošajos noteikumos Nr. 6 noteiktā administratīvā
atbildība par patvaļīgu ziedu plūkšanu, krūmu vai to zaru laušanu,
apzāģēšanu, apgriešanu, paredzot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai
personai līdz simts naudas soda vienībām. Pašvaldības ieskatā minētās
administratīvā soda robežas ir samērīgas un atturēs personas no
iespējamā pārkāpuma izdarīšanas. Savukārt, Meža likuma 51. panta
vienpadsmitā daļā ir paredzēta atbildība, ja koka zaru laušanas,
apzāģēšanas vai apgriešanas rezultātā koks tiek bojāts.
Administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem līdz
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veiks pašvaldības iestāde
“Daugavpils pilsētas pašvaldības policija”. Administratīvā pārkāpuma
lietas izskatīs pašvaldības Administratīvā komisija.
[ad_2]
Source link
