43. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu, kārtība, kādā kopjama Daugavpils
valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvā
teritorija un uzturamas tajā esošās ēkas (būves), tika noteikta ar
pašvaldības domes 2016. gada 10. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 5
“Saistošie noteikumi par Daugavpils pilsētas teritorijas kopšanu un
būvju uzturēšanu” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 5). Likums “Par
pašvaldībām” zaudēja spēku, kad 2023. gada 1. janvārī stājies spēkā
Pašvaldību likums.
Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6.
punktam, dome izvērtē uz likuma “Par pašvaldībām” normu pamata izdoto
saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos
noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam.
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka
pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par pašvaldības administratīvās
teritorijas sanitāro tīrību, kā arī noteikt teritoriju un būvju
uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību,
sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.
Tieši pašvaldība vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības
saistībā ar sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas
saglabāšanu, tāpēc likumdevējs ir paredzējis pašvaldībai kompetenci
izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to
pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos
administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, par teritoriju un
būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās
tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, un par īpašumam
piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju
ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta
pieturvietas) kopšanu (Pašvaldību likuma 45. panta 3. un 4. punkts).
Tādējādi pašvaldībai ir noteikts tiesisks pienākums gādāt par
pašvaldības administratīvās teritorijas sanitāro tīrību un, lai
nodrošinātu savas autonomās funkcijas izpildi, pašvaldībai ir jānosaka
kārtība, kādā šī funkcija tiek pildīta. Savukārt, nosakot šādu kārtību,
pašvaldībai ir tiesības un pienākums izvēlēties atbilstošu risinājumu,
kas nodrošinātu autonomās funkcijas efektīvu izpildi.
Saistošo noteikumu projekta mērķis ir ne vien aizsargāt visu
pašvaldības iedzīvotāju intereses – dzīvošanu sakoptā vidē, bet arī
nodrošināt, lai publiskā lietošanā esošās teritorijas tiktu koptas
sistemātiski un pienācīgi, kas nodrošina pilsētā sanitāro tīrību un
pilsētvides sakoptību, kā arī novērš cilvēku veselības un satiksmes
drošības apdraudējumus. Līdz ar to tiek veicināta sabiedrības labklājība
un aizsargāta sabiedrības drošība.
Ņemot vērā minēto, pašvaldība sagatavoja jaunus saistošos noteikumus,
nosakot sekojošus jautājumus.
1) Par ēkas (būves) un tam piegulošas, publiskā lietošanā nodotas
pašvaldības teritorijas uzturēšanu un kopšanu
Saistošo noteikumu projekts noteic, ka ēkas (būves) un to teritoriju
sanitāro tīrību un tās uzturēšanu nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieks
vai tiesiskais valdītājs. Savukārt, ēkām (būvēm) piegulošas, publiskā
lietošanā nodotas pašvaldības teritorijas uzturēšanu tīrībā un kārtībā
nodrošina pašvaldība.
Pašsaprotami, ka uz ēku (būvju) jumtiem vai citās vietās uzsnidzis
sniegs mainīgās temperatūras rezultātā veido lāstekas, kas var apdraudēt
sabiedrības drošību (tostarp personas dzīvību un veselību). Attiecībā uz
daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām Noteikumu Nr. 906 6.2. un 6.3.
apakšpunkts noteic, ka ziemas periodā papildus regulāri veicamie
teritorijas sakopšanas darbi ir sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana
no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no ēkas
jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem, un bīstamu
vietu norobežošana gājēju un transportlīdzekļu drošībai. Savukārt
attiecībā uz viendzīvokļa dzīvojamām mājām vai ēkām, kurām nav
dzīvojamās mājas statusa, šāda regulējuma nav.
Līdz ar to, nodrošinot sabiedrības drošību, saistošo noteikumu
projektā paredzēts noteikt, ka viendzīvokļa dzīvojamās mājas vai
nedzīvojamās ēkas (būves) īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir šādi
pienākumi:
– notīrīt sniegu un ledu (arī lāstekas) no ēkas (būves) fasādes,
jumta, balkoniem, lodžijām un dzegām, ūdens noteku caurulēm, kur tas
apdraud sabiedrības drošību;
– sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšanas laikā norobežot bīstamu
vietu vai veikt citus atbilstošus drošības pasākumus, kā arī veikt
teritorijas sakopšanu pēc to notīrīšanas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr.
906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” (turpmāk – Noteikumi
Nr. 906) 4. punktu teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības
saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā, 5. punktu – regulāri veicamie
teritorijas sakopšanas darbi ir:
– ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšana;
– teritorijā augošā zālāja pļaušana;
– nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšana;
– apstādījumu kopšana.
Līdz ar to, pašvaldībai ir jānosaka kārtību, kādā veicami minētie
regulāri veicamie teritorijas sakopšanas darbi.
Pašvaldība saistošo noteikumu projektā ir noteikusi, ka daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas teritorijas sakopšanas darbus veic, ievērojot, ka:
– teritorijā augošo zāli pļauj pēc nepieciešamības;
– nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšanu veic pēc
nepieciešamības;
– koku zaru un krūmu zaru apzāģēšanu veic pēc nepieciešamības;
– ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšanu no sniega un ledus, to
kaisīšanu ar tam paredzētiem pretslīdes materiāliem veic katru dienu
līdz plkst. 8.00, un, ja nepieciešams, periodiski – visas dienas garumā.
Kā arī, saistošo noteikumu projektā noteiktie pienākumi attiecībā uz
ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšanu no sniega un ledus, to
kaisīšanu ar tam paredzētiem pretslīdes materiāliem ir noteikti, ņemot
vērā iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, ja šādi teritorijas
sakopšanas darbi netiek veikti laikus. Proti, izvērtējot situāciju
pašvaldībā, konstatēts, ka lielākā daļa iedzīvotāju savas dienas gaitas
uzsāk līdz plkst. 8.00, tāpēc, lai nodrošinātu sabiedrības drošību,
saistošo noteikumu projektā noteikts, ka ietvju, celiņu un piebraucamo
ceļu tīrīšana no sniega un ledus, to kaisīšana ar tam paredzētiem
pretslīdes materiāliem veicama katru dienu līdz plkst. 8.00, un, ja
nepieciešams, periodiski – visas dienas garumā.
2) Prasības ēku (būvju) fasādēm un citām ārējām konstrukcijām
pilsētvides ainavas uzturēšanai
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500
“Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Noteikumu Nr. 500) 158.2.
apakšpunkts noteic, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai
jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja būves fasādes un citu
ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst
pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir
vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības
saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.
Līdz ar to saistošajos noteikumos, kas izdoti saskaņā ar Pašvaldību
likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktu, var noteikt prasības būves
fasādei un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim vai ārējam
izskatam pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijās (sk.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadlīnijas
saistošo noteikumu izstrādei par teritoriju un būvju uzturēšanu, sk.
https://www.varam.gov.lv/lv/vadlinijas-saistoso-noteikumu-izstradei).
Respektīvi, likumdevējs ir noteicis, ka, ja ēkas (būves) fasāde un
citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats
neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas
prasībām, šāda ēka (būve) ir atzīstama par vidi degradējošu un šāda ēka
(būve) bojā ainavu, t.i., radot aizskārumu sabiedrības interesēm, tāpēc
šādas ēkas (būves) sakārtošanas pienākums ir ēkas (būves) īpašniekam
(tiesiskajam valdītājam). Savukārt, pašvaldībām ir pienākums noteikt
prasības, pēc kurām izvērtējama ēkas (būves) fasādes un citu ārējo
konstrukciju tehniskā stāvokļa vai ārējā izskata atbilstība.
Ainava ir raksturojuma kā formāla izpausme attiecībām, kas eksistē
noteiktā laika periodā starp sabiedrību un topogrāfiski noteiktu
teritoriju, kura radusies dabas un cilvēka faktora vai abu kopdarbības
rezultātā. Līdz ar to ainava tiek uzskatīta par labvēlīgu resursu gan
ekonomiskajai attīstībai, gan par dzīves vides kvalitātes radītāju (sk.
pētījumu “Ziņojums par ārvalstu un Latvijas pieredzi ainavu
novērtēšanā”, pieejams –
https://www.arei.lv/sites/arei/files/files/articles/LandLat4Pol_D1_3_Ainavu_novertesanas_pieredze.pdf).
Pašvaldības ainaviski vērtīga teritorija noteikta Daugavpils pilsētas
teritorijas plānojumā (sk.
https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_TIAN_20200325_1238.pdf).
Savukārt, pilsētvides veidols ietver sevī tās ārējo izskatu, tas ir
materializēts telpisks komplekss, ko emocionāli uztver cilvēks. Pilsētu
arhitektoniski kompozicionālo vidi lielā mērā veido vēsturiski
izveidojušās telpiskās struktūras, apbūves kompleksi un atsevišķi
objekti, kas kopumā iemieso vietējās tradīcijas, kultūru, būvmākslu,
celtņu mērogus un proporciju izjūtu (sk.
https://journals.rta.lv/index.php/ETR/article/view/1731/1551).
Līdz ar to, pašvaldība saistošo noteikumu projektā ir noteikusi, ka
ēkas (būves) īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāuztur ēkas
(būves) fasādi un citas ārējās konstrukcijas (tai skaitā logi, durvis,
balkoni, lodžijas u.c. ārējās konstrukcijas) tādā tehniskajā stāvoklī,
kas atbilst ēkas (būves) arhitektoniskajam veidolam, nedegradē vidi un
nebojā apkārtesošo pilsētas ainavu un ainaviski vērtīgo teritoriju,
netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc
kultūrvēsturiskās vides tēlu un kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto
noskaņu.
Nodrošinot minēto, ēkas (būves) īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam
ir paredzēti šādi pienākumi:
– likvidēt ēkas (būves) konstrukcijās vai uz tās arhitektoniskajiem
elementiem augošu zāli, krūmus, kokus un sūnas;
– nodrošināt ēkas (būves) fasādes un citu ārējo konstrukciju
savlaicīgu atjaunošanu atbilstoši ēkas (būves) arhitektoniskajam
veidolam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai.
3) Par administratīvo atbildību
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktu dome ir
tiesīga paredzēt administratīvo atbildību par teritoriju un būvju
neuzturēšanu.
Pašvaldība, izstrādājot administratīvās atbildības regulējumu, ir
izvērtējusi administratīvās atbildības noteikšanas nepieciešamību,
proti:
– Par prasību ēku (būvju) fasādēm un citām ārējām konstrukcijām
pilsētvides ainavas uzturēšanai neievērošanu
Administratīvajā procesā izdotais administratīvais akts un tā izpildē
veiktās faktiskās darbības ir pakļautas administratīvo tiesu kontrolei
un veido vienu saturiski un loģiski vienotu procesu (Informatīvais
ziņojums “Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas
sistēmas īstenošana”, pieejams –
https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40404107). Proti, administratīvajā
procesā radies jautājums ir risināms ar administratīvā procesa
līdzekļiem un administratīvā atbildība nav piemērojama par
administratīvajā aktā noteikto prasību pārkāpšanu (Tieslietu
ministrijas 2023. gada 1. februāra metodiskais materiāls par pašvaldību
saistošajiem noteikumiem administratīvās atbildības jomā). Ja ir
nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvajos aktos
noteiktas prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai ar
pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 500 158.2. apakšpunktu būve ir jāsakārto,
jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem
apstākļiem), ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais
stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai
ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai
bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par
namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. Savukārt, šo noteikumu 159.
punkts noteic, ka pašvaldība nosaka būves īpašniekam pienākumu sakārtot
būvi, veikt būves konservāciju vai nojaukt būvi tādā apjomā, lai tā
neradītu bīstamību, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi
tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama, vai sakārtot būvi, lai tā
atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas
prasībām, ja būve bojā ainavu.
Līdz ar to, ja šādas būves īpašnieks neizpilda minētās prasības,
pašvaldībai ir tiesības izdot administratīvo aktu, kas vērsts uz
konkrētu pārkāpumu novēršanu, tostarp nosakot pārkāpuma novēršanas
termiņu. Administratīvā akta izpilde ir nodrošināma Administratīvā
procesa likumā noteiktajā kārtībā.
– Par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas teritorijas sakopšanu
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16. panta otrā daļa noteic, ka
par likuma prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu,
pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt, Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma 29. pants noteic administratīvos pārkāpumus
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jomā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Pašvaldību likums neparedz pašvaldībai
tiesības noteikt administratīvo atbildību par saistošo noteikumu, kas
izdoti saskaņā ar Noteikumu Nr. 906 4. punktu, pārkāpšanu (sk.
likumprojekta “Pašvaldību likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma
ziņojumu (anotāciju), pieejama –
https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/B6E6044742C8DEF8C2258699003FE189?OpenDocument).
– Par sniega un ledus (lāsteku) nenotīrīšanu no viendzīvokļa
dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas (būves) fasādes, jumta,
balkoniem, lodžijām, dzegām un ūdens noteku caurulēm
Izvērtējot nepieciešamību saistošajos noteikumos noteikt
administratīvo atbildību par sniega un ledus (lāsteku) nenotīrīšanu no
viendzīvokļa dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas (būves) fasādes,
jumta, balkoniem, lodžijām, dzegām un ūdens noteku caurulēm, pašvaldība
konstatēja, ka šādas administratīvās atbildības saglabāšana ir
nepieciešama, jo secināja, ka sniega un ledus (lāsteku) nenotīrīšana no
minētajām vietām var radīt nenovēršamus draudus trešo personu dzīvībai,
veselībai un drošībai, tāpēc par minēto ir nepieciešams saistošo
noteikumu projektā saglabāt administratīvo atbildību.
Attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām Noteikumu Nr. 906 6.2. un
6.3. apakšpunkts noteic, ka ziemas periodā papildus regulāri veicamie
teritorijas sakopšanas darbi ir sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana
no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no ēkas
jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem, un bīstamu
vietu norobežošana gājēju un transportlīdzekļu drošībai. Savukārt
administratīvos pārkāpumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jomā noteic
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pants.
Savukārt attiecībā uz viendzīvokļa dzīvojamām mājām vai ēkām, kurām
nav dzīvojamās mājas statusa, šādas atbildības nav. Līdz ar to saistošo
noteikumu projekts paredz, ka par sniega un ledus (lāsteku) nenotīrīšanu
no viendzīvokļa dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas (būves) fasādes,
jumta, balkoniem, lodžijām, dzegām un ūdens noteku caurulēm, kur tas
apdraud sabiedrības drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu
fiziskai personai no divām līdz simts naudas soda vienībām, bet
juridiskajai personai no divām līdz divsimt naudas soda vienībām.
Pašvaldības ieskatā minētās administratīvā soda robežas ir samērīgas un
atturēs personas no iespējamā pārkāpuma izdarīšanas.
Administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekšminētajiem pārkāpumiem
līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veiks pašvaldības
iestāde “Daugavpils pilsētas pašvaldības policija”. Administratīvā
pārkāpuma lietas izskatīs pašvaldības Administratīvā komisija.
Ar saistošo noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs
Saistošie noteikumi Nr. 5.