[ad_1]
Par kompozīta iepakojumu jeb dzērienu pakām, kurās tiek pildītas sulas, piens, kefīrs, arī vīns un citi dzērieni, valda dažādi mīti. Ir daļa atkritumu apsaimniekotāju un vides ekspertu, kas uzsver, ka tas ir pārstrādei derīgs materiāls. Tomēr ir daļa, kas uzskata, ka atkārtota aprite šādam materiālam nav iespējama vai ir neefektīva.
“Latvijas Zaļai punkts” sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” skaidro un atspēko populārākos mītus par dzērienu paku šķirošanu un pārstrādi.
Pirmais mīts – dzērienu pakas nav derīgas pārstrādei, tāpēc šķirot tās nav vērts
Mīts! Lai arī dzērienu pakas ir veidotas no dažādu materiālu slāņiem, ir tehnoloģija, kas tās var pārstrādāt*. Šī iepakojuma sastāvā ir gan papīrs, gan plastmasa, gan citkārt arī alumīnijs un tieši šī dažādā sastāva dēļ pastāvēja uzskats, ka nav tāda pārstrādes veida, kas spētu šos materiālus atdalīt un novirzīt otrreizējā izmantošanā. Taču ar īpašu tehnoloģiju pakas tiek izšķīdinātas ūdenī un pēc tam tiek atdalīti dažādie materiālu veidi. Atdalītā papīra šķiedra kalpo jaunu papīra izstrādājumu pagatavošanai. Plastmasa tiek atdalīta masā kopā ar alumīniju (ja tas ir iepakojuma sastāvā) un jau citā rūpnīcā tiek sadalīta komponentēs – plastmasa un alumīnijs. No plastmasas tiek saražotas granulas, kuras pēc tam izmantoto dažādu sadzīves priekšmetu, piemēram, mēbeļu, auto detaļu, iepakojuma ražošanā. Bet alumīnijs tiek nosūtīts uz alumīnija pārstrādes rūpnīcu, kurā tas tiek pārstrādāts lietņos, kuri savukārt kā izejviela tiek izmantota visdažādāko alumīnija izstrādājumu ražošanā.
Līdz ar to dzērienu pakas šķirot noteikti ir vērts un vajag. SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts skaidro: “SIA “Eco Baltia vide” konteineros nonākušās dzērienu pakas tiek nogādātas pārstrādei Polijā, mūsu partnera “Stora Enso” pārstrādes rūpnīcā. Latvija ir neliela valsts un arī pārējās Baltijas valstis ir mazas, tāpēc ir saprotams, ka katrā no šīm valstīm nebūs iespējama visa veida atkritumu pārstrāde. Tanī pašā laikā Latvijā ir divas lielas un spēcīgas plastmasas materiālu pārstrādes rūpnīcas, kas pārstrādā materiālus no visas Baltijas un citām kaimiņu valstīm – “Iterum” Olainē, kur tiek pārstrādātas PET pudeles, un “Nordic Plast” Jelgavā, kur pārstrādā cieto plastmasu un plēves. Lietuvā ir attīstīta papīra pārstrāde, savukārt Igaunijā – stikla pārstrāde. Tā ir ierasta prakse, ka ne katrā valstī var un vajag nodrošināt visa veida atkritumu pārstrādi.”
Otrais mīts – kefīra un jogurta pakas ir pārāk netīras, lai tās pārstrādātu
Mīts. Pārstrādei derīgas arī pakas, kurās ir bijis kefīrs un jogurts. “Šis iepakojums tiek plaši izmantots, jo tas pasargā pārtiku no bojāšanās uz ilgu laiku, tāpēc tiek lietots gan piena produktu, sulu, gan vīna un citu dzērienu fasēšanai. Iepakojuma veidi var būt atšķirīgi, taču visi tie ir derīgi tālākai pārstrādei neatkarīgi no tā, kāds produkts ir bijis pakā. Pirms izmešanas konteinerā šo kartona dzēriena iepakojumu nepieciešams izskalot, taču nav nepieciešams aizrauties ar pārmērīgu pakas mazgāšanu, lai taupītu citus resursus – ūdeni, siltumenerģiju,” skaidro pārtikas iepakojumu ražošanas uzņēmuma “Tetra Pak” valdes locekle un vadītāja Baltijā Maija Baumane.
Trešais mīts – Latvijā ir pārāk mazs dzēriena paku apjoms, lai to savākšana samazinātu noglabājamo atkritumu daudzumu
Uz šo apgalvojumu var lūkoties no dažādām šķautnēm. SIA “Eco Baltia vide” 2023. gadā savāca tikai 95 tonnas ar dzērienu paku iepakojuma, bet prognozes liecina, ka 2024. gadā tiks savākts vismaz trīs reizes vairāk. Šobrīd nav precīzu datu, cik tonnas šāda iepakojuma ik gadu nonāk tirgū, bet aplēses liecina, ka tās varētu būt ap 2000-3000 tonnām. Precīzi dati būs zināmi par 2024. gadu, jo no šī gada dzērienu paku uzskaite jāveic atsevišķi no papīra un kartona iepakojuma. Tāpat kā ar citiem iepakojuma veidiem, arī dzērienu pakām ir savākšanas mērķi, kas jāsavāc atpakaļ no tirgū izvietotā apjoma. “Ar mērķi veicināt konkrēta iepakojuma veida savākšanu un pārstrādi, no 2024. gada ir noteikts, ka jāspēj savākt 30 %, 2025. gadā 67 %, bet no 2029. gadā jau 84 % no tirgū izvietotām dzērienu pakām. To ražošanā tiek izmatota pirmreizējā papīra šķiedra, tāpēc tā ir ļoti vērtīga papīra un kartona iepakojuma ražošanā. To pievienojot kopējai pārstrādājamai masai, tiek paaugstināta vidējā jaunā materiāla kvalitāte,” stāsta Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors.
Ceturtais mīts – dzērienu pakas var šķirot tikai lielajās pilsētās
Mīts. Piemēram, SIA ”Eco Baltia vide” nodrošina dzērienu paku šķirošanu visos savos darbības reģionos – gan Rīgā, Pierīgā, Kurzemē un citviet. “Aicinām arī citus atkritumu apsaimniekošanas operatorus pieņemt tukšās dzērienu pakas savos šķirošanas konteineros, jo pārstrādes iespējas Polijā ir nodrošinātas. Iepriekš minētājā rūpnīcā var pārstrādāt līdz pat 50 000 tonnām gadā un patlaban jaudas ir noslogotas tikai uz pusi. “Eco Baltia vide” dzērienu pakas jau daudzus gadus aicina izmest vieglajam iepakojumam paredzētajā konteinerā. Iedzīvotājiem tas būtiski atvieglo šķirošanas paradumu veidošanu. Redzam, ka jau vairāki atkritumu apsaimniekošanas operatori pievienojušies šai iniciatīvai un aicina vieglā iepakojuma konteinerā izmest dzērienu pakas. Ceram, ka šai iniciatīvai drīzumā pievienosies visi Latvijas atkritumu apsaimniekošanas operatori,” šķirot dzērienu pakas reģionos aicina SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Kā pareizi šķirot dzērienu pakas?
Dzērienu pakas ir viens no iepakojuma veidiem un, to nošķirojot no sadzīves atkritumiem, samazinās poligonos apglabāto atkritumu apjoms. Dzērienu pakas var mest konteinerā, kas paredzēts vieglajam iepakojumam, kas parasti ir dzeltenā krāsā. Ja ir pieejams tikai papīra vai plastmasas iepakojuma konteiners, dzērienu pakas ir piemērotas izmešanai arī kādā no tiem. Dzērienu pakas pirms izmešanas ir jāiztukšo, ja nepieciešams – viegli jāizskalo ar nelielu ūdens daudzumu. Paku nepieciešams saplacināt un korķi uzskrūvēt, lai nepiekļūst gaiss un neizdalās smakas. No konteineriem kopā ar pārējiem sašķirotajiem iepakojumiem tukšās dzērienu pakas nonāks atkritumu šķirošanas rūpnīcā, kur tās tiks nošķirotas no citiem iepakojuma veidiem un pēc tam tiks nosūtītas pārstrādei.
Par SIA “Eco Baltia vide”:
“Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina plašāko vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu – sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, teritoriju uzkopšanu un ceļu apsaimniekošana, kā arī dažādus sezonālos pakalpojumus. SIA “Eco Baltia vide” neto apgrozījums 2023. gadā sasniedza 53,99 miljonus eiro.
Par SIA “Latvijas Zaļo punkts”:
SIA „Latvijas Zaļais punkts” ir dibināts 2000.gada 11.janvārī un patlaban ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā. “Latvijas Zaļais punkts” kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006.gada “Latvijas Zaļais punkts” ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču, savukārt no 2024.gada 1.janvāra – par tabakas izstrādājumu ar filtriem un filtru, ko lieto kopā ar tabakas izstrādājumiem apsaimniekošanu.
*Kartona dzērienu iepakojumi var tikt pārstrādāti jaunos produktos, ja to savākšanas, šķirošanas un pārstrādes infrastruktūra ir pieejama atbilstošā apjomā.
Informāciju sagatavoja:
SIA “Eco Baltia vide”
[ad_2]
Source link
