Atklājot nēģu zvejas sezonu – interesanti fakti par nēģiem

1. augustā sākas nēģu zvejas sezona. Esam apkopojuši vairākus interesantus faktus par šo savdabīgo ūdens iemītnieku, kas citam ir garda delikatese.

Nēģim par godu tiek svinēti “Nēģu svētki”. Šogad tie notiks 24. augustā. Tiekamies Carnikavā- nēģu karalistē!

• Senos laikos Carnikavas nēģus sauca par zutiņiem vai zuteņiem;
• Nēģis, kaut gan dzīvo ūdenī, nav nekāda čūska, nav arī pilnvērtīga zivs;
• Zinātnieki joprojām nav vienoti par to, vai nēģis ir vai nav zivs;
• Nēģi dzīvo gan upē, gan jūrā. Tie piedzimst upē, tad dodas uz jūru, vēlāk atgriežas atpakaļ upē;
• Nēģi barojas ar zivīm. Tie piesūcas upurim ar piesūcekni, pārvīlē ādu un izsūc dzīvības sulas;
• Nēģi nebarojas ar miroņiem, tas ir mīts;
• Latvijas teritorijā nēģis sastopams visās lielākajās upēs, kas ietek Baltijas jūrā;
• Nēģu kāpurus sauc par ņurņikiem. Upē tie pavada 4 – 6 gadus un tad dodas uz jūru;
• Pēc nārstošanas nēģi iet bojā, jo migrācija un ikru nēršana prasa daudz spēka, šo bojā iešanu senākos laikos zvejnieki ir saukuši par “nēģa kāzām”;
• Nēģus visvairāk apdraud piesārņojums, maluzvejnieki un aizsprosti;
• Katru gadu Ādažu novada pašvaldība Gaujā ielaiž ap 3milj. nēģu kāpuru;
• Plaši pavairot nēģus zinātniski pamatota nēģu audzēšanas biotehnoloģija tika izstrādāta tikai 20.gs. 80-tajos gados, pirms tam pavairošana bija tikai eksperimentāla;
• Nēģim ir 3 acis: 2 acis atrodas katrā ķermeņa pusē, bet trešā ir paslēpusies zem ādas;
• Carnikavu sauc par nēģu galvaspilsētu jeb karalisti. Carnikavas pagasta ģērboni arī mūsdienās rotā nēģis;
• Abpus nēģa ķermenim atrodas septiņas, rindā izkārtotas spraugas – žaunu atveres;
• Nēģim par godu Carnikavā rīko Nēģu svētkus, atzīmējot nēģu sezonas sākumu;
• Pirms Otrā pasaules kara no Rīgas uz Carnikavu kursēja tūristu “nēģu vilcieni”;
• Eksistē īpaša un sena Carnikavas nēģu pagatavošanas recepte – nēģi želejā;
• Carnikavas novada teritorijā jau 17. gs. un pat senāk zvejnieki Gaujas upē ķēra nēģus;
• Kopš 2015. gada Carnikavas nēģi ir iekļauti ES Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā;
• Senos laikos Carnikavā nēģus ķēra ar klūgu murdu un taču palīdzību, tagad – ar linuma murdiem;
• Carnikavas nēģis ir upes nēģis – Lampera fluviatilis;
• Nēģu pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 13 km diennaktī;
• Nēģu ķeršanas sezona Carnikavā sākas 1. augustā un ilgst līdz 1. februārim, sezona ir līdzīga arī citās upēs, bet Daugavā nēģus ķer līdz pat maijam;
• Senos laikos smalkie ļaudis nēģi sauca par neunaugu, no vācu valodas – deviņacis;
• Nēģiem nepatīk saulains un silts laiks, šādā laikā nēģus zvejnieku murdos nav;
• Senos laikos Carnikavā varēja nopirkt kālu nēģu. Vienā kālā bija 30 nēģu. Kālos mērīja tikai zivis, nēģus un vēžus;
• Carnikavā no nēģiem pašlaik taisa arī nēģu zupu un nēģu suši, ir mēģināta arī īpaša nēģu pastēte;
• Vecie zvejnieki stāsta, ka Carnikavas kolhoza laikā 1969. gadā vienas nakts zvejā tika nozvejotas 25 tonnas nēģu;
• Zvejnieki parasti saka, ka nēģus nevis zvejo, bet ķer, Gaujas ieteku zvejnieki biežāk sauc par Gaujas muti;
• Carnikaviešiem jau izsenis bijis kāds teiciens – “kad rudzi gubās, tad nēģi murdos”;
• Nēģu murdus sauca arī par nēģu kurvjiem;
• Murdu un taču daļu apzīmējumi ir aizķērušies latviešu valodā no aizlaikiem, kad Gaujas krastus vēl apdzīvoja lībieši;
• 20.gs.80. gados esot nozvejots viens ļoti liels nēģis, tā garums sasniedzis vienu metru, bet svars – gandrīz vienu kilogramu;
• 2022. gadā tika izdota grāmata par nēģiem – nēģu bībele;
• Senajos laikos katrā nēģu ķeršanas aizsprostā –  tacī tika atstāta brīva daļa jeb tā sauktā “karaļa caurtece” jeb “ķēniņu ceļš”, lai zivis varētu izkļūt cauri tacim, tas bija nepieciešams, jo senajos laikos nēģus un citas zivis mākslīgi pavairot vēl nemācēja;
• Dzīvojot Kanādā, ar tačiem un murdiem nēģus mēģinājis noķert un pēc tam želejā pagatavot pēdējā Carnikavas muižas īpašnieka Heinriha Gēgingera dēls – Kurts Gēgingers;
• Vācijā nēģus sauc par “neunaugen”, angļu valodā nēģi sauc par “lampreys”, bet Beļģijā pastāv veseli trīs varianti – beļģi nēģi sauc par “prikken”, “lamproies”, “neunaugen”;
• Kaimiņos Lietuvā nēģus sauc līdzīgi kā pie mums – “nėgės”;
• Pirmā mums zināmā vienošanās par nēģu taču izmantošanu datējama ar  1626. gadu, ir zinām arī dokumenta izdošanas datums – 26. oktobris;
• Lietuvā nēģus agrāk kūpinājuši, bet Igaunijā – līdzīgi kā zušus – marinējuši, pašlaik arī Igaunijā nēģus gatavo želejā, bet lietuvieši savas nēģu kūpināšanas tradīcija ir zaudējuši;
• 20. gs. 30. gados nēģis ir bijis viens no propagandas produktiem, to varēja atrast ļoti daudzu salātu un citu ēdienu receptēs;
• Nēģu svētki ir izveidoti, lai varētu atzīmēt nēģu ķeršanas sezonas atklāšanu, citur Latvijā nēģus godina vēlāk, Salacgrīvā – oktobrī, bet Pāvilostā – novembrī. Igauņi arī svin nēģu svētkus, tos atzīmē ziemeļos, Narvā, svinot tos septembra beigās.