[ad_1]
Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 32
Jūrmalā 2024. gada 25. jūlijā (prot. Nr. 10, 33. p.)
Par lokālplānojuma zemesgabaliem Dubultu prospektā 51,
Jūrmalā un Jaundubulti 1402, Jūrmalā grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas
un apbūves noteikumu apstiprināšanu
Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem” 41.1. apakšpunktu un 91. punktu
1. Apstiprināt zemesgabalu Dubultu prospekta 51, Jūrmalā un Jaundubulti 1402,
Jūrmalā lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un
grafisko daļu, kas ir saistošo noteikumu neatņemamas sastāvdaļas un pieejamas
valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā
https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_30346.
2. Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
“Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”
41.1. apakšpunktam, ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos nav piemērojams ar
Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 2 “Par
Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas,
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” apstiprināto
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2431.2. un 2431.5. apakšpunkts
attiecībā uz zemesgabaliem Dubultu prospektā 51, Jūrmalā un Jaundubulti 1402,
Jūrmalā, un grafiskās daļas kartes “Funkcionālais zonējums”, “Apgrūtinājumi un
aprobežojumi” un “Funkcionālais zonējums un TIN” daļā, kas noteikta ar
lokālplānojuma zemesgabalam Dubultu prospektā 51, Jūrmalā un Jaundubulti 1402,
Jūrmalā, grafisko daļu.
3. Zemesgabalu Dubultu prospektā 51, Jūrmalā un Jaundubulti 1402, Jūrmalā,
teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro ar Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada
11. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas
plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu
apstiprināšanu” apstiprinātā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma, kurā
veikti grozījumi ar Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra saistošajiem
noteikumiem Nr. 2 “Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu
grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”
prasības tiktāl, ciktāl šie saistošie noteikumi nenosaka citādi.
Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe
Apstiprināti ar Jūrmalas domes
2024. gada 25. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 32
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000056357
Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV-2015
pasts@jurmala.lv http://www.jurmala.lv
Lokālplānojums zemesgabaliem Dubultu prospektā 51, Jūrmalā un
Jaundubulti 1402, Jūrmalā
Redakcija 2.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Saturs
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Zemes vienību veidošana
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā
funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
7.1. Aizsargjoslas
1. Noteikumu lietošana
un definīcijas
1.1. Noteikumu
lietošana
1. Saistošie noteikumi nosaka teritorijas Jūrmalā, Dubultu prospektā 51 un
Jūrmalā, Jaundubulti 1402 (turpmāk – lokālplānojuma teritorija) izmantošanas un
apbūves prasības grafiskās daļas kartē “Funkcionālais zonējums” norādītajā
lokālplānojuma teritorijā.
2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar
grafiskās daļas karti “Funkcionālais zonējums”. Lokālplānojuma teritorijas
izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošā Jūrmalas valstspilsētas teritorijas
plānojuma prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.
1.2. Definīcijas
Nenosaka
2. Prasības visas
teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā
atļautā izmantošana
Nenosaka
2.2. Visā teritorijā
aizliegtā izmantošana
Nenosaka
2.3. Zemes vienību
veidošana
3. Zemes vienību sadale un/vai robežu pārkārtošana jāveic, izstrādājot zemes
ierīcības projektu, ņemot vērā ielu sarkanās līnijas un funkcionālo zonu robežas,
kas noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē “Funkcionālais zonējums”, un
citus lokālplānojuma nosacījumus.
4. Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu lokālplānojuma teritorijā
atļauts veikt pa kārtām.
5. Aizliegts veidot jaunas zemes vienības “Dabas un apstādījumu teritorijas”
funkcionālajā apakšzonā ar indeksu DA11.
3. Vispārīgas prasības
teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības
transporta infrastruktūrai
6. Galveno piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no Dubultu prospekta,
bet papildus piekļuve nodrošināma no Amulas ielas, t.sk. apkalpes transportam un
ugunsdrošībai. Ēkām un citām būvēm jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un
glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju
projektēšanas būvnormatīviem. Brauktuvju un gājēju ceļu izbūvē izmanto
materiālus ar troksni mazinošām īpašībām.
7. Transportlīdzekļu novietni izvieto pazemē un/vai ēkas būvapjoma pirmā
stāva līmenī. Transportlīdzekļu novietņu izvietojumu un skaitu nosaka atbilstoši
būvprojekta risinājumam, ievērojot spēkā esošā teritorijas plānojuma, Latvijas
valsts standarta un citu normatīvo aktu prasības. Virszemē atļauts izvietot
atklātas īslaicīgas apstāšanās autostāvvietas, t.sk. apkalpes un operatīvam
transportam.
8. Pie ēkām jāparedz velosipēdu novietnes. Uzņēmumu darbinieku, apmeklētāju
un iedzīvotāju vajadzībām jāparedz segtas, slēgtas vai daļēji slēgta tipa
velosipēdu, motociklu, motorolleru, mopēdu u.tml. novietnes. Daļa no
nepieciešamajām velosipēdu novietnēm var būt izvietota pazemē.
9. Būvējot pazemes vai slēgtu daudzstāvu transportlīdzekļu novietni, tajā
ierīko piespiedu ventilāciju.
3.2. Prasības
inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
10. Inženiertīklus, kas nepieciešami būvju inženiertehniskajai apgādei,
projektē, izstrādājot būvniecības dokumentāciju.
11. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojuma teritorijā
jāparedz dalītā sistēma – sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkls, kas atdalīts
no lietusūdens tīkla.
12. Izstrādājot būvprojektu, paredz ilgtspējīgus / zaļos lietusūdens
savākšanas, izmantošanas un novadīšanas risinājumus:
12.1. teritorijas labiekārtojumā iekļauj tādus teritorijas labiekārtojuma
elementus, kas nodrošina virszemes lietus ūdeņu savākšanu un/vai novadīšanu no
teritorijas un ēku jumtiem uz mākslīgi izveidotu dīķi, ievalkām, mitrzemēm,
lietusdārziem vai ūdens kaskādēm, nepieciešamības gadījumā veicot to attīrīšanu;
12.2. gājēju ceļiem atļauts ierīkot ūdens caurlaidīgos segumus, bet gar tiem
– ievalkas vai filtrējošās joslas;
12.3. teritorijā veido mākslīgi veidotas atklātas, viegli līmeņotas, ar
ziemcietēm bagātīgas ieplakas, kas gan attīra, filtrē, infiltrē un novada
lietusūdeņus uz mitrzemēm un atklātām ūdenstecēm;
12.4. lietusdārzu risinājumus pielieto cietajos segumos, piemērojot
atbilstošāko variantu kopējai labiekārtojuma koncepcijai;
12.5. vietās, kur nav iespējams lietus ūdeņus novirzīt uz apstādījumu joslām,
paredzēt cietā segumā veidotas lietusūdens noteces palēnināšanas elementus,
veidojot tos kā daļu no labiekārtojuma.
13. Jaunus pazemes inženierkomunikāciju tīklus plāno pēc iespējas tā, lai
netiktu skarta koka sakņu zonai paredzētā augsne. Ja tomēr inženierkomunikācijas
nepieciešams ievietot koka sakņu sistēmai atvēlētajā zaļajā zonā, koka sakņu
sistēma jānorobežo no plānotajām pazemes inženierkomunikācijām, piemēram,
izvietojot sakņu barjeras, vai komunikācijas izvietojot komunikāciju tuneļos.
14. Paaugstinot zemes virsmas līmeni, zemes virsmas maksimālais augstums pie
ielas nedrīkst pārsniegt projektēto ielas virsmas atzīmi. Šis nosacījums
neattiecas uz mākslīgā reljefa veidošanas pasākumiem, ierīkojot zemes uzbērumus
kā teritorijas labiekārtojuma elementus, piemēram, puķu dobēm, bērnu rotaļu
laukumiem, u.tml.
3.3. Prasības apbūvei
15. Izstrādājot jaunas ēkas būvniecības ieceri jāņem vērā grafiskās daļas
kartē “Funkcionālais zonējums” norādīto ieteicamo apbūves izvietojuma zonu un
citus nosacījumus apbūves izvietojumam lokālplānojuma teritorijā.
16. Apbūves izvietojums un augstums:
16.1. gar E kategorijas ielu – Amulas iela, gar ielas sarkano līniju jāievēro
būvlaide ne mazāk kā 9 m attālumā no ielas sarkanās līnijas;
16.2. gar D kategorijas ielu – Dubultu prospekts, gar ielas sarkano līniju
jāievēro būvlaide ne mazāk kā 11 m attālumā no ielas sarkanās līnijas;
16.3. ieteicamā apbūves izvietojuma zona jāprecizē izstrādājot būvniecības
dokumentāciju, ņemot vērā īpaši vērtīgos kokus;
16.4. teritorijā starp ieteicamās apbūves izvietojuma zonas robežu un Dubultu
prospekta sarkano līniju atļauts izvietot īslaicīgas lietošanas būves un
teritorijas apkalpei funkcionāli nepieciešamās būves, piemēram, caurlaides un/vai
apsardzes ēkas, ieejas portāls, nojume u. tml., ne augstākas par 4 m un 1 stāvu;
16.5. ēkas augstums nevienā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5)
attālumu no šī punkta projekcijas uz zemes līdz robežai ar kaimiņu zemes
vienībām Ogres ielā 4 (kad. apz. 1300 011 1501), Ogres ielā 6B (kad. apz. 1300
011 1502), Ogres ielā 8A (kad. apz. 1300 011 1503) un Dubultu prospekts 49 (kad.
apz. 1300 011 1504);
16.6. ēkas augstums nevienā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5)
attālumu no šī punkta projekcijas uz zemes līdz Dubultu prospekta un Amulas
ielas sarkanajām līnijām;
16.7. lokālplānojuma teritorijas rietumdaļā gar Amulas ielu un dienvidu daļā
gar Dubultu prospektu, 20 m joslā no ielas sarkanās līnijas, nav atļauts
izvietot apbūvi augstāku par 5 stāviem;
16.8. lokālplānojuma teritorijas rietumdaļā pie Amulas ielas, pārbūvējot
esošu ēku, kas atrodas ārpus ieteicamās apbūves izvietojuma zonas – apbūves
augstums līdz 10 metriem, maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi ar jumta izbūvi;
16.9. teritorijas vidusdaļā noteiktajā ieteicamajā apbūves izvietojuma zonā,
t.sk. pārbūvējot esošo viesnīcas ēku – apbūves augstums līdz 42 metriem,
maksimālais stāvu skaits – 12 stāvi.
17. Projektējot jaunu apbūvi lokālplānojuma teritorijā, būvprojekta izstrādes
ietvaros jāveic vizuālās ietekmes izvērtējumu no šādiem skatu punktiem:
17.1. Dubultu prospekta un Lielupes ielas krustojuma;
17.2. Dubultu prospekta un Amulas ielas krustojuma;
17.3. Dubultu prospekta un Ogres ielas krustojuma;
17.4. Dubultu prospekta un Abavas ielas krustojuma;
17.5. Lielupes ielas un Strēlnieku prospekta krustojuma;
17.6. pludmale – Kļavu ielas galā, Aiviekstes ielas galā, Amulas ielas galā
un pret zemes vienības Jaundubulti 1402 centrālo daļu.
18. Ēku projektēšanā un būvniecībā maksimāli jāievēro ēku energoefektivitātes
paaugstināšanas standarti un ieteikumi, t.sk. pievēršot īpašu uzmanību pareizai
ēku orientācijai dabā un atbilstošam ēku iekštelpu plānojumam, izmantotajiem
materiāliem un būvniecības kvalitātei.
19. Pirms pazemes būves vai pazemes stāvu projektēšanas jāveic hidroloģiskā
izpēte un jāsaņem dendrologa vai arborista atzinums, lai noteiktu pazemes būves
vai pazemes stāvu potenciālo ietekmi uz vidi un saglabājamiem kokiem konkrētajā
objektā un apkārtējās teritorijās. Gadījumā, ja pazemes būvi tiek plānots
izbūvēt pilnīgi vai daļēji zem gruntsūdens līmeņa, izvērtējot gruntsūdeņu
daudzumu, būvprojektā jāparedz gruntsūdeņu organizētu novadi no būves gan
būvdarbu, gan būves ekspluatācijas laikā.
20. Projektējot apbūvi lokālplānojuma teritorijā, jāparedz speciāli pasākumi
(arī speciāls aprīkojums) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar
funkcionāliem traucējumiem.
21. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir ugunsdroši,
energoefektīvi un mūsdienīgi, kā arī harmoniski ar apkārtējās vides apbūvē
pielietotiem materiāliem. Alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai
paredzētie solārie paneļi jāintegrē ēkas kopējā arhitektūrā. Alternatīvās
elektroenerģijas nodrošināšanai paredzētie solārie paneļi jāintegrē ēkas kopējā
arhitektūrā.
22. Ēkām izbūvējamas terases un zaļie jumti.
23. Būvju arhitektoniskajam veidolam jānodrošina augstu pilsētvides kvalitāti
un nozīmīgu pilsētbūvnieciskās struktūras papildinājumu, ieskaitot materiālu
pielietojumu un arhitektoniskas inovācijas. Visu ēku arhitektūru veido
savstarpēji stilistiski saskanīgu.
24. Veicot būvniecību, pēc iespējas saglabā un atkārtoti izmanto pārbūvējamo
vai nojaucamo ēku apdares materiālus un konstruktīvos elementus, ņemot vērā
arhitektoniski mākslinieciskās izpētes secinājumus un būvdetaļu tehnisko
stāvokli.
25. Viesnīcas ēku ar stāvu skaitu vairāk kā 10, augšējos stāvos ir
jānodrošina publiski pieejamas telpas vai publiski pieejamas skatu platformas
vai terases ar skatu uz jūru.
26. Teritorijas apbūves kompozīciju veido strukturētu, ar atsevišķiem
būvapjomiem, lai neveidotos masīva un viengabalaina apbūve. Plānojot konkrētas
ēku novietnes ieteicamās apbūves izvietojuma zonas teritorijā un nosakot to
parametrus (fasādes garums un ēkas augstums), papildus veic ēkas būvapjoma
radītās ēnas analīzi rudens, ziemas un pavasara sezonā. Noēnojumu, kas pārsniedz
lokālplānojuma teritorijas robežas un ilgst vairāk par 4 stundām dienā, noēnojot
blakus zemesgabalos esošās dzīvojamās ēkas, saskaņo ar noēnojuma skartās
dzīvojamās ēkas īpašnieku.
3.4. Prasības
teritorijas labiekārtojumam
27. Labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus jāizstrādā būvprojekta sastāvā.
28. Veicot teritorijas labiekārtošanu, aizliegts pārveidot kāpu reljefu,
bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi saglabājamās meža zemes un aizsargājamā
biotopa “Mežainas piejūras kāpas” teritorijā. Nav pieļaujama zālienu ierīkošana.
Ja nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana, neplānot zemes uzbēršanu vairāk
par 10 cm koku sakņu rajonā.
29. Veicot esošo būvju demontāžu un izbūvējot jaunas ēkas piejūras kāpu
tuvumā, novēršama kāpu erozija, ierīkojot atbalsta sienu vai veicot analogus
pasākumus, dabiskā reljefa saglabāšanai. Kāpu stiprināšanas pasākumi veicami,
piesaistot sertificētu sugu un biotopu ekspertu, nodrošinot piemērotāko
risinājumu izstrādi aizsargājamo biotopu saglabāšanai un dabiskai attīstībai.
30. Aizsargājamā biotopa “Mežainas piejūras kāpas” teritorijā nav pieļaujama
apstādījumu ierīkošana, jāveic regulāra invazīvo sugu ierobežošana, t.sk. lapu
koku izciršana un retināšana, kā arī aizliegts – izbraukāt un izstaigāt zemsedzi,
novietot pagaidu būves, norakt kāpu. Aizsargājamā biotopa “Mežainas piejūras
kāpas” tiešā tuvumā nav pieļaujama apstādījumu ierīkošana, izmantojot augu sugas
ar ekspansīvu, nekontrolējamu izplatīšanas spēju.
31. Teritorijas daļā, kurā ir konstatēts aizsargājams meža biotops “Mežainas
piejūras kāpas”, atļauts saglabāt un pārbūvēt esošās būves un esošo gājēju ceļu
tīklu.
32. Vispārīgas prasības labiekārtojuma elementiem un to izvietošanai:
32.1. veidojot publiskās ārtelpas labiekārtojumu, izmantot lietošanā drošus
un pret vandālismu noturīgus, ilgtspējīgus materiālus un to iestrādes
tehnoloģijas;
32.2. gājēju ceļu izvietojums un kustības virzieni jāplāno ievērojot sasaisti
ar blakus teritorijām un ņemot vērā ieejas ēkās;
32.3. labiekārtojuma elementu izvietojuma galvenās zonas nosaka katras
attiecīgās teritorijas (būves kārtai vai atsevišķai būvei) būvprojektā, ņemot
vērā publiskās ārtelpas izsauļojumu un mikroklimatu.
33. Nosacījumi esošo koku saglabāšanai:
33.1. saudzējamos un saglabājamos kokus saglabāšanai jāizvēlas pietiekamā (vismaz
vainaga projekcijas), vai ne tuvāk kā 3 m attālumā no ēku pamatiem, lai
būvniecības darbos netraumētu to saknes;
33.2. īpaši jāaizsargā dižkoki – dabas pieminekļi, kuri sasnieguši Ministru
Kabineta noteikumos noteikto dižkoku izmērus, un vietējās nozīmes dižkoku
sarakstā iekļautie retie un savdabīgie koki;
33.3. veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus darbus, darba
veicējam jānodrošina saglabājamo koku stumbru un vainagu aizsardzība pret
traumām. Veicot rakšanas darbus, jānodrošina atsegto sakņu aizsardzība. Gar
esošajiem kokiem komunikāciju izbūvi veikt ar horizontālās urbšanas metodi.
34. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā
dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides
pieejamību teritorijā un būvēs nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
35. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA11) un (DA10) esošā gājēju taku
tīklojuma ietvaros atļauta koka konstrukcijas laipu novietošana, mulčētu vai
grantētu gājēju ceļu atjaunošana, lai samazinātu biotopa izmīdīšanas intensitāti,
nodrošinot meža zemsedzes un koku aizsardzību:
35.1. ieteicama esošo būvju – vidi degradējošo betona kāpņu fragmentu, betona
plākšņu celiņu u.tml. demontāža;
35.2. uz takas, kas atrodas pludmales tuvumā teritorijas ziemeļrietumu daļā,
pļavas silpurenes Pulsatilla pratensis atradnes platībā, ieteicams
saglabāt esošās betona plāksnes. Ja plāksnes tiek demontētas, ieteicams tās
nomainīt uz jauniem, videi draudzīgākiem celiņu seguma materiāliem, novēršot
taku, tai skaitā aizsargājamo augu atradņu, pastiprinātu izmīdīšanu;
35.3. jaunais gājēju takas seguma materiāls nedrīkst pārsniegt esošo betona
plākšņu celiņa platumu. Darbi veicami ļoti uzmanīgi, saglabājot esošo augāju,
tai skaitā gar celiņa malām augošos aizsargājamo augu eksemplārus.
36. Izstrādājot būvprojektu, labiekārtojuma projektā ņem vērā un integrē
apstādījumu struktūrā Grafiskās daļas kartē “Funkcionālais zonējums” noteiktos
saglabājamos kokus.
37. Teritorijā no apbūves un transporta infrastruktūras brīvajā daļā ierīko
apstādījumus un labiekārtojumu: gājēju celiņus, soliņus, mierīgas atpūtas vietas,
apgaismojumu, atkritumu urnas un citus funkcionālus un dekoratīvus elementus,
atbilstoši teritorijas daļas funkcijai.
38. Apstādījumu veidošanas pamatprasības gar iekškvartāla savienojumiem:
38.1. apstādījumus ierīko gar iekškvartāla savienojumiem, kas paredzēti
gājēju un velosipēdistu satiksmes nodrošināšanai un autotransporta piekļūšanai
ēkām;
38.2. ierīko mierīgās atpūtas vietas, kurās izvieto soliņus, citus
labiekārtojuma un vides dizaina elementus;
38.3. atpūtas vietas akcentē un nodala no iekšvartāla gājēju ceļa satiksmes
telpas ar stādījumu grupām, terasēm vai citiem labiekārtojuma elementiem.
39. Pagalmu apstādījumu veidošanas pamatprasības:
39.1. pagalmus var veidot gan zemes līmenī, gan uz apzaļumotiem jumtiem;
39.2. pagalmos ierīko aktīvās (sporta, rotaļu) un mierīgās atpūtas zonas
visām iedzīvotāju vecuma grupām;
39.3. aktīvās un mierīgās atpūtas zonas izkārto tā, lai funkcijas savstarpēji
nekonfliktētu (telpā nepārklātos).
3.5. Prasības vides
risku samazināšanai
Nenosaka
4. Prasības
teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju
apbūves teritorija
Nenosaka
4.2. Mazstāvu
dzīvojamās apbūves teritorija
Nenosaka
4.3. Daudzstāvu
dzīvojamās apbūves teritorija
Nenosaka
4.4. Publiskās apbūves
teritorija
Nenosaka
4.5. Jauktas centra
apbūves teritorija
4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC69)
4.5.1.1. Pamatinformācija
40. Jauktas centra apbūves teritorija (JC69) ir funkcionālā apakšzona, ko
nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies un tiek plānots plašs jauktu
izmantošanu spektrs.
4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
41. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
42. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido konferenču un kongresu centri,
studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
43. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido
sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas
uzņēmumi, bāri, kafejnīcas, sadzīves un citu pakalpojumu objekti,
elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.
44. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas un
izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
45. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un
citiem izklaides pasākumiem, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas
iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
46. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un
sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta
laukumi), kā arī citas sporta un atpūtas telpas un būves (piemēram, sporta
laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu).
47. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu
prakses un veselības centri, un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un
tiem nepieciešamā infrastruktūra.
48. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti laukumi, publisko ēku pagalmi,
kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra
(tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves un citi objekti) publiskās ārtelpas
funkciju nodrošināšanai.
4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
49. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi iekārtotas
atklātās autostāvvietas, pazemes garāžas, daudzstāvu autostāvvietas.
4.5.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums (%) |
Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 50. | 1 | 30 | līdz 165 | līdz 42 | līdz 12 | 30 |
|
1 Nedalāms |
||||||
4.5.1.5. Citi noteikumi
51. Daudzdzīvokļu māju apbūves (11006) izmantošanas veidam maksimālais
īpatsvars ir 49 % no kopējās stāvu platības zemes vienībā.
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
Nenosaka
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
Nenosaka
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
Nenosaka
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA10)
4.9.1.1. Pamatinformācija
52. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai
nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides
u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās,
ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
53. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas,
laukumi, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra
(tai skaitā nedzīvojamās ēkas), iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu
publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
54. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
55. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido
kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti,
sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas un funkcionāli
nepieciešamā infrastruktūra.
4.9.1.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.9.1.5. Citi noteikumi
56. Atļautais labiekārtojums: gājēju celiņi, laipas, kāpnes, tiltiņi un
takas, soli, galdi, atkritumu urnas, norādes, informācijas zīmes un stendi,
lapenes, nojumes, terases, skatu platformas, skatu vietas, vieglas konstrukcijas
būves brīvdabas sporta spēlēm, kultūras un izklaides pasākumiem, pludmales
ģērbtuves, pludmales sporta spēļu un rotaļu konstrukcijas, pludmales dušas,
tualetes.
57. Ja labiekārtojuma projekta īstenošanai nepieciešama meža zemes
transformācija, projekta sastāvā veic biotopu izpēti un risinājumus izstrādā,
pamatojoties uz tās rezultātiem.
58. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA10) esošo ēku atļauts remontēt un
pārbūvēt, ievērojot funkcionālajā zonā noteiktos nosacījumus būvniecībai un
teritorijas labiekārtošanai. Ēkas kopējais augstums nedrīkst pārsniegt 6 m.
4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA11)
4.9.2.1. Pamatinformācija
59. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai
nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides
u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās,
ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
60. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas,
laukumi, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra,
iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju
nodrošināšanai.
61. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.9.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums (%) |
Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 62. | 2 | |||||
| 2 Nedalāms | ||||||
4.9.2.5. Citi noteikumi
63. Atļautais labiekārtojums: gājēju un velosipēdistu celiņi, laipas, kāpnes,
tiltiņi un takas, soli, galdi, atkritumu urnas, norādes, informācijas zīmes un
stendi, skatu vietas.
4.10. Mežu teritorija
Nenosaka
4.11. Lauksaimniecības teritorija
Nenosaka
4.12. Ūdeņu teritorija
Nenosaka
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.1.1. Galvenais gājēju ceļš uz pludmali (TIN122)
5.1.1.1. Pamatinformācija
64. Galvenais gājēju ceļš uz pludmali ir publiskās ārtelpas teritorija, kas
rezervēta lai nodrošinātu piekļuvi un nepieciešamo inženierapgādi pludmalei.
5.1.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.1.3. Citi noteikumi
65. Plānotais galvenais gājēju ceļš uz pludmali ir daļa no vienotās publiskās
ārtelpas – saglabājamās kāpu meža joslas, nodrošinot viesnīcas kompleksa
teritorijas labiekārtojuma attīstības iespējas un teritorijas saikni ar
pludmales zonu.
66. Plānotā gājēju ceļa koridorā atļauts ierīkot teritorijas apgaismojuma un
ūdensapgādes pazemes inženiertīklus. Pazemes inženiertīklus ierīko zem gājēju
takas, pēc iespējas saglabājot esošos kokus un zemsedzi gājēju takas tiešā
tuvumā.
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
Nenosaka
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
Nenosaka
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
Nenosaka
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
Nenosaka
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
Nenosaka
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības
teritorija
Nenosaka
5.8. Degradēta teritorija
Nenosaka
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
67. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un
veicot būvniecību, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem.
68. Lokālplānojumu īsteno vairākās kārtās, ņemot vērā sekojošus nosacījumus:
68.1. pirmajā kārtā būvē kūrorta objektus – tūrisma un atpūtas iestāžu
apbūvi, sporta būvju apbūvi, veselības aizsardzības iestāžu apbūvi,
tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvi;
68.2. otrajā kārtā būvē – biroju ēku apbūvi, kultūras iestāžu apbūvi,
daudzdzīvokļu māju apbūvi;
68.3. katras kārtas ietvaros īsteno objektam normatīvi nepieciešamo
transporta apkalpojošo infrastruktūru (atsevišķi iekārtotas atklātās
autostāvvietas, pazemes garāžas, daudzstāvu autostāvvietas);
68.4. vienlaicīgi ar kūrorta objektu attīstību vai atsevišķā kārtā īsteno
Dabas un apstādījumu teritorijā (DA10) esošās ēkas pārbūvi un galvenā gājēju
ceļa uz pludmali (TIN122) atjaunošanu;
68.5. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA11) kopšanu un labiekārtošanu veic
neatkarīgi no citām lokālplānojuma īstenošanas kārtām.
69. Teritorijas labiekārtošanu, inženiertīklu un inženierbūvju ierīkošanu
veic vienlaicīgi ar ēku un būvniecības procesu, vai neatkarīgi no tā, ņemot vērā
funkcionālās apakšzonas nosacījumus. Būvdarbi koku tuvumā veicami, ievērojot
koku stumbru, sakņu un zaru aizsardzības pasākumus.
70. Pirms esošo ēku atjaunošanas, pārbūves vai nojaukšanas jāveic ēku
tehniskā apsekošana un arhitektoniski mākslinieciskā izpēte.
71. Būvi nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar nepieciešamo skaitu
transportlīdzekļu stāvvietu. Ja būve tiek nodota ekspluatācijā pa būvniecības
kārtām, tad vienlaikus ar katru būvniecības kārtu ekspluatācijā nodod tās
transportlīdzekļu stāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgās ekspluatācijā nodotās
būves vai tās daļas funkcionēšanas nodrošināšanai.
72. Pirms darbu uzsākšanas meža zemes lietošanas veida maiņai, nepieciešams
valstij samaksāt ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku kompensāciju,
pieprasījumu tā aprēķinam iesniedzot Valsts meža dienestā. Plānotās apbūves un
tās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo meža teritoriju atmežo, ievērojot
spēkā esošo normatīvo aktu prasības.
73. Veicot nekustamā īpašuma sadalīšanu, katrai jaunizveidotajai zemes
vienībai, kurā atrodas mežs, uz aktuālā robežplāna jāveic atkārtota meža
inventarizācija, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
7. Citi nosacījumi/prasības
7.1. Aizsargjoslas
74. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir attēlotas saskaņā ar normatīvo
aktu prasībām.
75. Visas esošās aizsargjoslas atbilstoši mēroga noteiktībai attēlotas
grafiskās daļas kartē “Aizsargjoslas”, bet ielu ekspluatācijas aizsargjoslas
(sarkanās līnijas), kā arī vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ir
attēlotas arī grafiskās daļas kartē “Funkcionālais zonējums”.
[ad_2]
Source link
