no “mazuļa” līdz dragreisa monstram - 🇱🇻 PILSĒTU Portāls

[ad_1]

Tehnikas un industriālā dizaina centrs “Inženieru arsenāls” turpina interviju ciklu ar kolekcionāriem un partneriem, kuri palīdzēja centra ekspozīcijas tapšanā. Šajā izstāžu sezonā starp retro automašīnām parādījās ne vien moderns, bet arī tehniski “uzpumpēts” modelis – Citroën Saxo, kas paredzēts dragreisa sacensībām. Tās īpašnieks un pilots Andrejs Golovko ir titulēts sacīkšu braucējs, kurš pastāstīja par šī neparastā 600 zirgspēku (ZS) auto vēsturi.

Vērts pieminēt, ka šobrīd Citroën Saxo vts TH (1,6 turbo) ir ātrākā priekšējās piedziņas (FWD) dragreisa mašīna Latvijā un priekšējās piedziņas ātruma rekorda turētājs Baltkrievijā. Pagaidām Andrejs nolēmis ieturēt pauzi karjerā, taču drīzumā viņa “miniatūrais monstrs” atkal atgriezīsies sacīkšu taisnē.

Andrej, kāds ir tavs ceļš uz dragreisu? Šobrīd no tehniskajiem sporta veidiem Daugavpilī un reģionā populārākie ir spīdvejs un drifts – tas atspoguļojas arī Inženieru arsenāla eksponātos un pasākumos. Kāda ir situācija ar dragreisu Latvijā?

Viss sākās 2006. – 2007. gadā, būtībā, no brīža, kad saņēmu vadītāja apliecību. Toreiz Locikos (bijušais lidlauks Daugavpilī) vēl notika pēdējās dragreisa sacīkstes, kas mani iedvesmoja nopietni nodarboties ar šo sporta veidu. Dažus gadus vēlāk es nopirku Citroën, uzlaboju to un pievienojos organizētajai sacīkšu kustībai. Jāatzīst, ka Latvijā šobrīd ir ļoti kluss – Lietuvā un Igaunijā notiek lielas sacensības, bet šeit tās drīzāk ir kā bonuss kādam auto šovam. Modes tendence ir pagriezusies uz driftu.

Citroën Saxo, kas šobrīd atrodas Inženieru arsenālā – kāpēc tieši šīs markas auto? Kā tas notika?

Auto tika iegādāts 2010. gada beigās, un tā bija sava veida nejaušība – draugs atsūtīja fotogrāfiju no auto tirgus Utenā (Lietuva). Pēc apskates zem motora pārsega mēs ieraudzījām visu, kas bija nepieciešams lielam startam. Tiesa gan, man nācās pārdot savu ikdienas mašīnu (smejas), bet tas bija tā vērts.

Viss sāka kļūt nopietni 2014. gadā, kad samontējām pirmo veiksmīgo turbo dzinēju. Tam bija trīs reizes mazāk jaudas par pašreizējo, bet toreiz, sākotnējai sacīkšu klasei, tas labi derēja. 2014. gadā pirmo reizi kļuvu par Latvijas čempionu un Lietuvā ieguvu sudraba medaļu. Tad mēs bijām ceļā gandrīz katru otro nedēļu – sacensības bez pārtraukumiem! Mums ir maza, bet draudzīga komanda: mehāniķis un vadītājs Vadims Zadirko, kurš mani iesaistīja dragreisā, kā arī Raimonds Grauba un Jurijs Daņilovs. Tik pieticīgā skaitā cīnāmies par medaļām.

Par sacensību modeļiem runājot… mūsu platuma grādos tie visbiežāk ir Audi vai BMW. Kopumā modē ir pat dīzeļdzinēju auto: Audi, VW, SEAT un citi. Tas nav viegli, taču tos var transformēt par sacīkšu auto. Starp citu, nesen Lietuvā man paradījās nopietns konkurents – profesionāli uzlabots dīzelis SEAT.

Vai vari pateikt dažus vārdus par reakcijas treniņiem? Galu galā labs starts – tie ir 50% no uzvaras dragreisa sacīkstēs, vai ne? Un kāda ir atšķirība starp 1/4 un 1/8 jūdzes attālumiem?

Tieši tā. Personīgi mani treniņi notiek tikai trasē, nelietoju nekādus simulatorus vai datorus, lai gan tādas iespējas dragreisa treniņiem pastāv. Es to nedaru. Kopumā braucējiem veidojas laba starta intuīcija, jo jāsāk nevis pie zaļās gaismas, bet agrāk.

Runājot par attālumiem, teikšu, ka 1/4 jūdze (402 metri), protams, ir daudz interesantāka. Pa vidu kāds var izrauties priekšā vai atpalikt, ir lielāka intriga. Savukārt 1/8 jūdzēs (201 metri) gandrīz vienmēr noteicošais ir starta rāviens. Un jo īsāks attālums, jo lielākas priekšrocības ir visu riteņu piedziņai, jo tie neslīd jeb nebuksē startā. Garās distancēs es zinu, ka mana priekšējo riteņu piedziņa var apdzīt, jo visu riteņu piedziņa “zog” jaudu. Lai gan mans variants (FWD) ir grūtāk vadāms buksēšanas dēļ, tādas ir atšķirības. Interesanti, ka agrāk sacensību klases atšķīrās atkarībā no piedziņas, tagad viss ir sajaukts.

Daudzi centra apmeklētāji pievērš uzmanību tam, ka blakus Citroën Saxo atrodas baloni ar slāpekļa oksīdu. Lielākā daļa cilvēku to ir redzējuši tikai filmās vai spēlēs. Vai paātrinājums ar N₂O ir biedējošs?

Nē, lai gan pirmajā reizē tas bija neparasti. Jaudas palielināšana par 25-30% vienā brīdī, kad nospiež pogu, tās ir spēcīgas sajūtas. Bet tas nav kā “Need for Speed”, nekas nav izplūdis (smejas). Patiesībā, konkrēti tagad ar 600 ZS dzinēju slāpekļa oksīds nav vajadzīgs, mums ir jārealizē dzinēja jauda.

Inženieru arsenāla viesi bieži jautā arī par tavu talismanu uz mašīnas – kas tas par sirseni?

Es gribēju savu simbolu, bet neizdomāju uzreiz, gribēju kaut ko oriģinālu. Tad es kaut kur ieraudzīju šo ļauno lapseni, un man tā iepatikās. Pēc tam auto pat tika nosaukts par “turbo sirseni”, un iesauka pielipa.

Kas tev personīgi, kā sacīkšu braucējam, nesakaitot tavu auto, visvairāk patīk Inženieru arsenāla ekspozīcijā?

Grūti uzreiz atbildēt – mašīnu tik daudz… Visdrīzāk “Rietumu retro” sektora mašīnas, jo tās man ir pazīstamākas. Es savā topā iekļautu Jaguāru un Mercedes modeļus, jo tajos jūtams sacensību gars.

Kāds būtu tavs novēlējums Inženieru arsenālam un tā viesiem?

Tālāko attīstību! Ceru, ka centrs augs un paplašināsies, un tehnikas izstāde regulāri mainīsies, tādējādi piesaistot jaunus apmeklētājus. Novēlu, lai kolekcionāri ietu pretī, jo Inženieru arsenāls jau ir pierādījis, ka prot rūpīgi aizsargāt privātkolekcijas. Viesiem jābrauc, jāskatās!

Interesanti fakti:

Citroën Saxo svars nepārsniedz vienu tonnu;

Andreja Golovko labākie ātrumi ir attiecīgi 7,3 sekundes 1/8 jūdzei un 11,0 sekundes 1/4 jūdzei;

Labākais paātrinājums no 0 līdz 100 km/h – 3,6 sekundēs;

Andreja lielais noslēpums ir tas, ka viņš nekad nav braucis ar kartingiem.