Klātesot Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Dobeles novada domes vadībai, kā arī vairāku citu novadu pārstāvjiem, 9.augustā pulksten 17, Tērvetes pilskalnā pirmo reizi svinīgi tika pacelts latviešu vēsturiskās zemes Zemgales karogs.
“Šodien, vēstures lappusēs ierakstām stāstu ne tikai par karogu, bet arī par zemgaļu spēku, saliedētību un sadarbošanās spēju, pateicoties kurai mēs šodien, plecu pie pleca varam būt kopā un godināt mūsu Zemgali, svinīgi uzrunājot īpašajā mirklī, teica Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis.
Latviešu vēsturiskās zemes – Zemgales karogu – tumši zaļu ar baltu horizontālu svītru, pagājušā gada 29. septembrī apstiprināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Karogu veidojusi latviešu vēsturiskās zemes Zemgales iniciatīvas grupa, kurā apvienojušies NVO un pašvaldības iestāžu pārstāvji.
“Ņemot vērā likumu par Latvijas vēsturiskajām zemēm, to nostiprināšanu juridiski, būtisks ir fakts ka šis likums paredz katrai vēsturiskai zemei savu atpazīšanas simbolu – karogu. Šis ir vēsturisks brīdis kad Zemgalei, tās pastāvēšanas laikā apvienojot visas Latvijā esošās zemgaļu zemes, ir juridiski apstiprināts savs karogs. Pirmo reizi tai ir savs karogs kurš apvieno visas Latvijas zemgaļu zemes,” notikuma nozīmīgumu uzsver Tērvetes koka pils saimnieks, Mag.hist Normunds Jērums.
Zemgales vēsturiskās zemes karoga krāsa izvēlēta zaļa, kas asociējama ar simtgadīga ozola vasaras pilnbrieda lapotnes krāsu un ar laiku, kad dzīvoja “varenā zemgaļu saime”. Zemgali kā “Zaļo Zemgali” ar tās plašajām palienēm un labības laukiem raksturojis izcilais Zemgales rakstnieks Edvarts Virza.
Kādreizējā zemgaļu apdzīvotajā areālā bija lielas un plašas ozolu audzes – ozoli daudzus gadsimtus nemainīgi bija klātesošs Zemgales ainavas elements, kur atsevišķi koki auga gadsimtiem ilgi. Arī šobrīd plašos kviešu laukus nereti rotā atsevišķi vareni ozoli to vidū. Citviet Latvijā zeme nebija tik auglīga, tāpēc tur pārsvarā auga skuju koki.
Ozols vienmēr asociējies ar varenību, ir bijis spēka simbols zemgaliešiem, kas senajos laikos visilgāk ir pastāvējuši par savu brīvību. “Vīrs kā ozols”, “stalts kā ozols”, “stiprs kā ozols” – šādi epiteti vislabāk raksturo senos zemgaliešus un viņu vadoņus 13. gadsimta cīņās – Viestardu un Nameisi. No Zemgales cēlušies izcili Latvijas valstsvīri, tai skaitā pirmie četri Latvijas Valsts prezidenti.
Vienlaicīgi ar notikumu Tērvetē, tāds pats karogs tika pacelts arī vairākās citās Zemgales pašvaldībās, tostarp, pie Dobeles novada pašvaldības ēkas Dobeles pilsētā.
Jau ziņots, ka laikā no 8. līdz 11. augustam Tērvetes vēsturiskajā centrā norisinās Tērvetes un Zemgaļu svētki, kuros ikvienam tiek piedāvāta iespēja baudīt gan kultūras programmu “Tērvetei – 805”, gan Zemgaļu svētku vēsturisko programmu “Zemgaļu identitāte no senatnes līdz mūsdienām”. Tā ir iespēja jebkurai gaumei, vecumam un interesēm vairāku dienu garumā daudzināt un svinēt Tērveti tās 805. jubilejas gadā.
Informāciju sagatavoja Dobeles novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa
FOTO: Anete Podvinska
