Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā un, savairojoties lielā skaitā, var apdraudēt vietējās savvaļas augu sugas un kultūraugus, piemēram, zemenes, kāpostus, kabačus, gan apēdot tos, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tas izkonkurē un barojas arī ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām, kā arī ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām kailgliemežu sugām, kā rezultātā vietējās sugas asimilējas un izzūd.
Spānijas kailgliemežu izplatība ir novērota arī Valmieras novadā. Lai ierobežotu to izplatību, aicinām izmantot Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtās rekomendācijas.
Kā atpazīt Spānijas kailgliemezi?
Ķermeņa garums 7–14 cm, tas ir masīvs un nedaudz saplacināts. Ķermeņa krāsa ir mainīga – oranžīga, brūngana, brūngani netīri pelēkzaļa, reti melna. Ķermeņa apakšējā daļa jeb pēda – gandrīz balta vai pelēcīga. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti iegareni izciļņi. Priekšdaļā, salīdzinoši netālu no ragiem atrodas elpatvere.
Gliemeža olas – apaļas līdz 2 mm diametrā, baltā krāsā vai viegli caurspīdīgas, mīkstas. Vienā dējumā var būt līdz pat 70 olām.
Kad atrodams?
Novērojams no pavasara līdz pat decembrim, ar aktivitātes kulmināciju no jūnija līdz septembrim. Augstākā kailgliemežu aktivitāte diennakts griezumā ir no krēslas līdz rītausmai, kā arī pēc lietus.
Kur atrodams?
Spānijas kailgliemezis ir visēdājs, tomēr visbiežāk barojas ar augu valsts produktiem. Tāpēc to var atrast apstādījumos, dārzos, komposta tuvumā, parkos, ceļmalās, kā arī mežos un zālājos.
Plašāk par sugas izplatības ierobežošanas plānu šeit.
Plašāk Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā šeit.
Informācijas avots: Dabas aizsardzības pārvalde
