Bauskas novada teritoriju veido 20 vienības – 18 pagasti un divas pilsētas. Ģerboņi, kas atspoguļo vietas identitāti, ir apstiprināti Bauskas un Iecavas pilsētai, kā arī 16 pagastiem. Līdz šim ģerboņi nebija izstrādāti Svitenes un Viesturu pagastam.
Pēc vairākkārtējām teritoriālajām reformām ir mainījušās novadu robežas, bet teritoriālās vienības – pagasti – palikušas nemainīgas. Tas aktualizējis lokālpatriotisma un vietējās identitātes nozīmi. Lai vietējām kopienām veicinātu piederības sajūtu, Bauskas novada dome 2023. gada decembrī nolēma uzsākt ģerboņu izstrādi Svitenes un Viesturu pagastam.
Ģerboņu izstrādei uzrunājām vienus no vadošajiem heraldikas un grafikas profesionāļiem – Ilzi Lībieti un Juri Ivanovu; mākslinieki radījuši vairāk nekā divas trešdaļas Latvijā reģistrēto ģerboņu, tostarp gan pašvaldību, gan dzimtu ģerboņus. Starp citu, Bauska ir Ilzes Lībietes dzimtā pilsēta.
Atrast unikālās vērtības
Lielākais izaicinājums ģerboņu radīšanas procesā ir atrast tās unikālās vērtības, kas būtu gan nozīmīgas un simboliskas vietējiem iedzīvotājiem, gan atspoguļojamas atbilstoši heraldikas principiem un likumsakarībām, kā arī stāstītu vietas stāstu. Jāatzīmē, ka pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 500 pagastu. Izstrādājot ģerboņa grafisko dizainu, arvien ir izaicinājums atrast to simbolu un krāsu kombināciju, kas būtu pietiekami atšķirīga no citām un atpazīstama.
Ģerboņu izstrādei ar pašvaldības rīkojumu tika izveidotas darba grupas. Svitenes pagasta ģerboņa izstrādes darba grupā piedalījās Sandra Kerēvica, Svitenes tautas nama vadītāja, Anita Šveda, Bērsteles bibliotēkas vadītāja, Vita Reinfelde, jauniešu biedrības “Mums pieder pasaule” valdes locekle un Gunta Novika, sabiedrības pārstāve. Viesturu pagasta ģerboņa izstrādes darba grupā piedalījās Zaiga Ārente, Viesturu pagasta nodaļas lietvede-kasiere, Ilze Zvaigzne, Viesturu bibliotēkas vadītāja, sabiedrības pārstāves: Jana Sapule un Dita Vorobjova. Abās darba grupās līdzdarbojās arī Rundāles apvienības pārvaldes vadītājs Aigars Sietiņš. Darba grupas vadīja un ģerboņu izstrādes darbu koordinēja Laura Ārente, Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja.
Ģerboņu izstrādes gaitā mākslinieki kopā ar darba grupu izvēlējās vairākas idejas sākotnējam ģerboņa konceptam, kas tālāk kopā ar vizuālo risinājumu tika prezentētas Valsts heraldikas komisijā. Darba gaitā katram pagastam izkristalizējās veiksmīgākais ģerboņa vizuālā risinājuma variants. Ģerboņa grafiskā risinājuma variantiem izvēlējāmies pagastiem pietuvinātas vērtības un simbolus, ko vietējie iedzīvotāji atpazītu un spētu ieraudzīt arī dzīves vidē, kas stāstītu par kādiem nozīmīgiem vēsturiskiem faktiem. Ideju atlase ģerboņa unikalitātes nodrošināšanai ir veikta ar vislielāko rūpību. Abu pagastu ģerboņu dizains izstrādāts, stingri ievērojot heraldikas pamatprincipus un likumsakarības, vienlaikus simboliski vēstot par nozīmīgām vēsturiskām un dabas vērtībām.
Svitenes pagasta ģerbonī – daļa Svitenes muižas stāsta
Svitenes pagasta ģerboņa dizainā atspoguļojas dabas vērtības. Unikāla ir ģerboņa galvā attēlotā zarotā šaursija – asociācija ar Svitenes muižas pirmo īpašnieku Grothusu dzimtas ģerboņa elementu. Kā ģerboņa centrālais elements uz purpura fona ir attēlots dižskābarža rieksts zelta krāsā ar divām zelta lapām. Tas simboliski veido saikni ar Svitenes muižu. Muižas pils ir viena no skaistākajām klasicisma pilīm Zemgalē. Dienvidaustrumos no pils muižas parkā gar upīti aizvien vēl ir ļoti gleznaina un iespaidīga dižskābaržu rinda. Svitenes pils ir pagasta iedzīvotāju lepnums un spēcīgs piederības simbols. Šeit ilgus gadus bija izvietota skola. Daudzi svitenieši lolo siltas atmiņas par šajā lauku skolā pavadīto laiku, stāsta par to saviem bērniem, mazbērniem, apmeklējot Svitenes muižas pilī rīkotos pasākumus.
Purpura krāsa bieži izmantota, lai akcentētu tādas īpašības un vērtības kā karaliskais spēks un diženums, gudrība un izcilība, lojalitāte un cieņa. Savukārt sudrabs simbolizē ūdeni, skaidrību un cerību, kā spoži balts metāls tas simbolizē arī tīrību un godīgumu. Zelts ir izcilības, mīlestības, bagātības, pārticības, Saules un gaismas simbols.
Viesturu pagasta ģerboņa stāstā “runā” čakste
Viesturu pagastam ir izstrādāts tā saucamais runājošais ģerbonis (“sprechende Wappen” – vāciski), kur attēlotie simboli veido vizuālu vārdu spēli. Ģerbonī sarkanā laukā attēlots putns – lielā čakste – sudraba un melnā krāsā. Čakste ir vidēji liels dziedātājputns, dūmakaini pelēks ar baltiem vaigiem un pakakli, acīm – tumša maska. Tas simboliski vēsta par pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kurš dzimis “Čakstu zirņu” mājās, kas atradās tagadējā Viesturu pagasta teritorijā. Sarkanā krāsa simbolizē Tēvzemes mīlestību, varonību, dzīvību, veselību. Savukārt sudrabs – skaidrību un cerību, kā spoži balts metāls tas simbolizē arī tīrību un godīgumu. Runājošie ģerboņi ir populāri, jo tie veicina atpazīstamību un saikni starp simboliem un nosaukumiem. Šādi ģerboņi ir vieglāk saprotami, tos vieglāk atcerēties.
Veiks ierakstus Ģerboņu reģistrā
Lai arī lielākais darbs kopīgiem spēkiem ir paveikts – ģerboņu dizains ir izstrādāts un konceptuāli saskaņots Valsts heraldikas komisijā, vēl ir ceļš ejams tā oficiālai reģistrēšanai: lēmumprojekts 14. augustā izskatīts Bauskas novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā un virzīts apstiprināšanai domes sēdē (29. augustā).
Pēc domes lēmuma pieņemšanas tiks gatavots iesniegums Kultūras ministrijai par ģerboņu reģistrāciju. Kultūras ministrija to nosūtīs Valsts heraldikas komisijai atzinuma saņemšanai. Un tikai pēc pozitīva atzinuma tiks veikts ieraksts Ģerboņu reģistrā, tad Svitenes un Viesturu pagasts beidzot iegūs pilntiesīgus ģerboņus.
Paralēli pašvaldība ir sākusi izstrādāt simbolikas izmantošanas saistošos noteikumus, kas paredzēs vadlīnijas arī pagastu ģerboņu izmantošanai gan dokumentos, gan vidē.
