[ad_1]
Iesaistot visus Jūrmalas pašvaldības dienestus, kapitālsabiedrības un ārpakalpojuma uzņēmumus, valsts iestādes un brīvprātīgos no Zemessardzes un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Jūrmalā ir novērsta Latvijas vēsturē lielākās vasaras vētras radītā bīstamība un sākušies sakopšanas darbi, kas turpināsies vēl vairākus mēnešus.
Naktī no 28. uz 29. jūliju novērošanas stacijās reģistrētās vēja brāzmas pārsniedza 30 metrus sekundē, kas liecina par Latvijā spēcīgāko vasaras vētru pēdējo 80 gadu laikā. Divās dienās nolijušo nokrišņu apjoms – 199,6 mm – ir gandrīz trešdaļa no gada klimatiskās normas. Dati liecina, ka tieši Jūrmala šajā vētrā tika skarta vissmagāk un pilsēta piedzīvoja vislielākos postījumus.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs bija izsludinājis sarkano brīdinājumu, kas nozīmē ārkārtīgi augstu risku un bīstamību, situācijas, kurās var iet bojā cilvēki. Pilsētas kapitālsabiedrības un komunālie dienesti jau pirms vētras veica sagatavošanās darbus, lai bez kavēšanās būtu gatavi uzsākt postījumu novēršanu, lai stratēģiski nozīmīgās vietās nodrošinātu satiksmes iespējas operatīvajiem dienestiem un elektroapgādi.
Vētra Jūrmalu patiešām skārusi ļoti smagi: lauzti un ar saknēm izrauti koki, applūdušas ielas un īpašumi, bojāta elektroapgādes infrastruktūra un īpašumi. Sevišķi daudz postījumu ir Kauguros, tostarp Kauguru parkā, Jaunķemeru, Vaivaru, Slokas, Asaru, Mellužu, Majoru un Dzintaru apkaimē.
Ar situāciju Jūrmalā iepazīstas valdība
Nākamajā dienā pēc vētras, 30. jūlijā, Jūrmalu apmeklēja Ministru prezidente Evika Siliņa, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, lai klātienē iepazītos ar situāciju un ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Ritu Sproģi runātu par pašvaldībai nepieciešamo atbalstu vētras seku novēršanai. Tāpat ar situāciju Jūrmalā iepazinās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, ar domes priekšsēdētāju tika pārrunāts iespējamo zaudējumu apjoms, ko nodarījusi postošā vētra un spēcīgās lietusgāzes.
Vētras postījumi
Pēc aptuveniem aprēķiniem, Jūrmalā vētrā lauzti 15 000 koku, precīzs skaits vēl nav apzināts, pašvaldība turpina pieņemt un apkopot ziņojumus no iedzīvotājiem. Jau vētras pirmajā dienā, mazinoties vētras spēkam, tika uzsākta maģistrālo ielu atbrīvošana no lauztajiem kokiem, turpmākajās dienās aptverot arvien plašāku teritoriju, tika atbrīvotas ietves, pilsētas parki. Jūrmalai talkā nāca brīvprātīgie palīgi – Zemessardzes zemessargi un Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kas līdz ar pilsētas komunālajiem dienestiem turpina atbrīvot pilsētu no postījumiem. Tika piesaistīta papildu tehnika.
Elektrības atslēgumi vētras pirmajā nedēļā konstatēti vairāk nekā 10 000 AS “Sadales tīkls” klientu, nedēļas laikā elektroapgāde tika atjaunota gandrīz 10 000 pieslēgumu. Elektroapgādes atjaunošanu apgrūtināja lielais vētras gāzto koku daudzums – gan uz elektrolīnijām, gan uz autoceļiem –, apgrūtinot pārvietošanos un piekļuvi bojājumu vietām. Elektroapgādes atjaunošanā Jūrmalā bija iesaistīti ap 200 darbinieku, kas gan atbrīvoja ceļus un elektrolīnijas no lauztajiem kokiem, gan novērsa bojājumus.
“Gandrīz visā pilsētā nebija ielu apgaismojuma, vietām nācās atslēgt gaisvadu līnijas no sprieguma, lai izslēgtu bīstamību, ko var radīt sarautie vadi un citi bojājumi. Nedēļas laikā ielu apgaismojums bija atjaunots vairāk nekā 200 ielās, taču tā pilnīgai atjaunošanai visā pilsētā būs vajadzīgs diezgan ilgs laiks,” informēja SIA “Jūrmalas gaisma”.
Izgaismo problemātiskās apkaimes
Vislielākās problēmas jūrmalniekiem radīja applūdušās teritorijas Vaivaros, Asaros, Valteros, Mellužos, Ķemeros. Pilsētas kanalizāciju pārpludināja nolijušo lietusūdeņu milzīgais apjoms, radot pārslodzi gan kanalizācijas, gan lietusūdens novadīšanas sistēmās, kas netika galā ar milzīgo pieplūdušā ūdens apjomu. No sadzīves kanalizācijas sūkņu stacijām attīrīšanas sistēmās tika novadīti aptuveni 250 tūkstoši kubikmetru kanalizācijas un lietus notekūdeņu. Tika papildus piesaistīta lieljaudas tehnika un ūdenssūkņi, lai atbrīvotu no ūdens applūdušās publiskās teritorijas un jūrmalnieku īpašumus.
Vētra izgaismoja pastāvošās problēmas pilsētas lietusūdens un meliorācijas sistēmās, tostarp aizbērtus novadgrāvjus, neatbilstīga izmēra izvadcaurules, patvaļīgus pieslēgumus. Meliorācijas un lietusūdens novades sistēmas pakāpeniska sakārtošana būs atbildīgs darbs, kas jāveic pašvaldībai.
Mācības varēs uzsākt savās skolās
No izglītības iestādēm visvairāk cietusi Jūrmalas Mežmalas pamatskola: uz ēkas nokrituši koki, bojāts žogs, izsistas logu rūtis, bojāts jumts, pagrabstāvā ieplūdis ūdens. Jūrmalas Jaundubultu pamatskolā bojāts žogs, ēkas jumts, fasāde, lietusūdens sistēma. Jūrmalas Majoru vidusskolā applūdis pagrabstāvs, bojāta telpu apdare.
Būs steidzami jāveic remonts izglītības iestādēs, kas cieta vētrā, lai skolēni tajās varētu sākt jauno mācību gadu. Pašvaldības atbildīgie speciālisti darīs visu nepieciešamo, lai jauno mācību gadu skolās skolēni varētu uzsākt savās telpās, taču bojājumu pilnīga novēršana prasīs ilgāku laiku. Postījumu novēršanai visām izglītības iestādēm, tostarp bērnudārziem, nepieciešamais izdevumu apmērs šobrīd tiek rēķināts 300 000 eiro.
Svarīgi ir apdrošināt īpašumu
Vētrā bojāti gan jūrmalnieku privātie īpašumi – ēkām uzkrituši koki, lauzti žogi u. c. –, gan skolu un bērnudārzu ēkas, gan kultūras un citas iestādes, tostarp Mellužu estrāde, Dzintaru koncertzāle, publiskie parki. Pašvaldībai nodarītie zaudējumi šobrīd tiek rēķināti 11 000 000 eiro apmērā, neskaitot privātiem īpašumiem nodarītos zaudējumus. Atbildīgi rūpējoties par savu īpašumu, pašvaldība to ir apdrošinājusi, tādēļ zaudējumu kompensācijai vērsīsies pie sava apdrošinātāja.
PALDIES Jūrmalas pašvaldības un valsts atbildīgajiem dienestiem, iestādēm un kapitālsabiedrībām, Zemessardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un visiem jūrmalniekiem par palīdzību un atbalstu postījumu seku novēršanā!
[ad_2]
Source link
