Kā tiek pausts projektā RESIST, klimata pārmaiņas iedzīvotājus ietekmē dažādi – sākot no nepanesamiem sausuma viļņiem līdz ārkārtējiem plūdiem, no svelmīga karstuma līdz neraksturīgām vētrām, turklāt tas ietekmē ne tikai labsajūtu, bet arī cilvēku sociālo, ekonomisko labklājību un daudzus citus jautājumus. Kā daļa no RESIST projekta, arī Zemgales plānošanas reģions ir pievienojies mērķtiecīgai virzībai, lai pielāgotos pašreizējām un paredzamajām klimata pārmaiņu sekām.
Aptauja “Aptauja par klimata pārmaiņu izpratni vietējā pašvaldībā un sadarbību ar iedzīvotājiem vides pārvaldības jautājumos”
Gan šogad, gan pērn Latvijas, tostarp Zemgales, iedzīvotāji ir sastapušies ar spēcīgām vētrām, lielgraudu krusu, nepieredzētām lietavām un citām dabas stihijām. Ņemot vērā šo kontekstu, aptaujas tēma ir svaigā iedzīvotāju atmiņā, turklāt spēcīgās vētras iekļuvušas arī valsts iestāžu dienaskārtībā.
Aptauja tika veikta no 26.07.2024. līdz 05.08.2024. sešās Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībās, kur kopējais iedzīvotāju skaits uz 01.01.2020. sasniedza 228 409 cilvēkus. Aptaujā ir piedalījušies 68 personas no visām sešām pašvaldībām.
Speciālistu sniegtie viedokļi aptaujā ļauj secināt, ka to izpratne par klimata noturību ir virzīta pareizajā virzienā – spējā pielāgoties, prognozēt potenciālos riskus un norises, domāt par risinājumiem, lai neradītu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu. Tomēr gan pašvaldību iedzīvotāji, gan tajās strādājošie speciālisti saskata dažādas problēmas. Tā, piemēram, iedzīvotāji raizējas par neadekvāti noteikto aizsargjoslu saistību ar rūpniecisko piesārņojumu upēs, nepamatotu un nepaskaidrotu pārmērīgu mežu izciršanu, pašvaldību fokusu tikai uz zivju populācijas uzturēšanu, kā arī nepietiekami apsaimniekotajiem īpašumiem. Tāpat arī iedzīvotāji nemana pašvaldību aktivitāti klimata pārmaiņu un noturības jomā, kā arī nav jaušamu pierādījumu gatavībai krīzes situācijām.
Savukārt pašvaldību speciālisti uztraucas par sabiedrības zināšanu līmeni klimata pārmaiņu jautājumos, invazīvo sugu radītajiem draudiem lauksaimniecībā, vēja un saules paneļu parku iespējamo postažu ilgtermiņā, energoresursu krīzes draudiem. Tāpat speciālisti saredz trūkumus arī pašu pašvaldību darbībā – trūkst zinošu profesionāļu, nav pietiekami finanšu līdzekļi, kas tieši saistās arī ar iedzīvotāju dzīves līmeni un to iespējām pievērsties arī vides jautājumiem, kā arī potenciāli vides radīti riski, kā arī tādi, kas var rasties nepārdomāti strādājot ar pielāgošanos vides pārmaiņām.
Gūtās zināšanas pieredzes apmaiņas vizītēs
Kā komentē projekta vadītājs Raitis Madžulis, katrai pieredzes apmaiņas vizītei, katrai partneru sanāksmei bijusi sava tematika. Īpaši atmiņā palicis Olesunnas (Norvēģija) apmeklējums, kur iepazīti veidi, kā virtuālā un paplašinātā realitāte var kalpot kā izglītojošs rīks kā iedzīvotājiem, tā arī speciālistiem. Tāpat izmantoti arī digitālo dvīņu rīki, kas var modelēt, kā dažādi klimata pārmaiņu scenāriji ietekmēs sabiedrības un vides sistēmas reālajā pasaulē. Savukārt Vesteralen (Norvēģija) apskatīts telpas lieluma makets, kur atspoguļota vietējā teritorija – pašvaldības, salas u.c. elementi. Šeit, izvēloties attiecīgu slēdzi, kartē iezīmējas interesējošā vieta, piemēram, zvejai, putnu ligzdošanai, siltās ūdens straumes, tilti.
Projekta vadītājs atzīst, ka jārod idejas, kā jēgpilni šādus risinājumus praktiski pielietot arī Zemgalē. Turklāt tā, lai tas būtu gan izglītojoši, gan interesanti. “Kopumā gūtā atziņa ir, ka mums daudz kas vēl jādara pašvaldību līmenī tehnoloģiju jomā, kas tieši saistītas ar iedzīvotāju izglītošanu un informēšanu. Arī anketās iedzīvotāji kā vienu no galvenajām lietām minējuši informētību un izglītošanu par klimata pārmaiņām – tieši plūdu tēma ir viena no klimata pārmaiņu jomām. Redzot kas tiek darīts Norvēģijā vai Somijā, uzskatu, ka mums šādi vizuāli un tehnoloģiski risinājumi jāievieš,” komentē projekta vadītājs.
Vēlreiz apstiprinājies tas, ka klimata pārmaiņu joma ir integrēta – daudzas lietas ir saistītas un, risinot vienu lietu, ietekmējas daudzas citas. Piemēram, ja runājam par plūdiem, tad tas saistās jau arī ar citiem projektiem un risinājumiem. Ideju no viena projekta par līdzīgu tēmu var pārņemt arī citā projektā, lai ar atšķirīgiem instrumentiem varētu risināt vienu problēmu.
Projekts RESIST jeb “Reģioni noturībai pret klimata pārmaiņām, izmantojot inovācijas, zinātni un tehnoloģijas” tiek īstenots “Apvārsnis 2020” | Horizon 2020 programmas ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta kopējais finansējums: 25 milj. eiro, Zemgales plānošanas reģiona finansējums: 400 000 eiro. Programmas finansējuma daļa: 100%.
