Ilggadējā Aizkraukles pirmsskolas iestādes “Zīlīte” vadītāja Ligita Neija, dodoties pelnītā atpūtā, par ilggadēju un radošu darbu, ieguldījumu pirmsskolas izglītības iestādes attīstībā saņēmusi Aizkraukles novada pašvaldības Atzinības rakstu. To viņai pasniedza Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.
Bērnības laiks ir ļoti svarīgs katra cilvēka dzīvē, un Ligita Neija darbam pirmsskolā pavisam veltījusi teju 50 gadu, tai skaitā “Zīlītē” aizritējuši gandrīz 32 gadi. Par sevi viņa saka: “Esmu tīrais pirmsskolnieks”, ar to domājot savai izglītībai, pašizaugsmei un darbam veltītos gadus.
“Mammas darba stāžs pirmsskolā ir 35 gadi, un man profesiju bija iespēja iepazīt, vēl mācoties skolā. Pēc 7. klases beigšanas strādāju mazbērnu novietnē, kur bija mazulīši jau no triju mēnešu vecuma, savukārt pēc 8. klases kopā ar draudzeni vasarā mums uzticēja veikt audzinātāju pienākumus. Strādājot ar bērniem, viena darbiniece reiz sacīja: “Šī meitene būs lietaskoks.” Ko viņa tajā brīdī manī saredzēja, nezinu, bet tā iznācis, ka visu savu dzīvi esmu veltījusi pirmsskolai,” saka Ligita Neija.
Rīgas Pedagoģiskajā skolā un Latvijas Universitātē iegūta pirmsskolas pedagoga izglītība, savukārt Liepājas Universitātē ‒ logopēdijas un defektoloģijas zināšanas, kas ļoti noderējušas darbā ar bērniem.
1976. gadā Ligita Neija sākusi strādāt kādreizējā Aizkraukles pagasta bērnudārzā “Kāpēcītis”, un toreiz darbā ievadījusi iestādes vadītāja Anna Urbāne un metodiķe Aina Kaniņa. Ligita Neija viņas abas atceras kā lielas sava darba fanātiķes, no kurām ļoti daudz mācījusies, un par “Kāpēcītī” kavējas siltās atmiņās. Pēc tam darba gaitas aizvedušas uz “Zīlīti”. Šajā izglītības iestādē viņa ieradusies jau ar labu pedagoģiskā darba pieredzi. Sākotnēji veikti logopēdiskās grupas audzinātāja, logopēda pienākumi, vēlāk viņai uzticēts iestādes metodiķa darbs, kuram veltīti 14 gadi, bet beidzamos 16 gadus vadījusi iestādi ar teju 60 darbinieku lielo kolektīvu.
Kāds šajos gados bijis vislielākais gandarījums? “Skaistu brīžu bijis daudz, bet pats patīkamākais – ja, ieejot grupiņas telpās, bērni skrien pretī ar vēlmi samīļot ‒ tad ir vislielākais gandarījums,” viņa saka. “Esmu saņēmusi pārmetumus, ka iestādē ilgstoši nav psihologa, bet mana pārliecība ir tāda, ka vislabākais psihologs ir labs grupas skolotājs, kurš ar bērniem kopā pavada visu dienu.”
Bijusī vadītāja atzīst, ka bērni šajos gados nav īpaši mainījušies, bet prasības bērnu izglītošanā kļūst arvien lielākas un līdz ar to bērniem vairs nav iespējas bezrūpīgi baudīt bērnību ar spēlēm un rotaļām tādā apjomā, kā tas bija agrāk. Ir arī mainījušies vecāki, kuri nereti rada papildu psiholoģisko spriedzi un nevajadzīgu enerģijas izšķiešanu gan vadītājam, gan darbiniekiem, rakstot vēstules, sūdzības un cenšoties iesaistīt dažādas institūcijas par katru bērna nobrāzumu un skrambiņu, kas nebija raksturīgi iepriekšējām paaudzēm. Kurš gan bērns ir izaudzis bez tām? Visu var atrisināt arī mierīgā ceļā. Konfliktu risināšana vadītājam aizņem laiku, kuru varētu veltīt mierīgam, radošam darbam.
“Vadītāja darbs ir psiholoģiski grūts, jābūt lielai izturībai, empātijai, pacietībai, jārisina daudz problēmu, jo jāstrādā ar kolektīvu, bērniem un vecākiem. Reizēm ir bijuši ļoti grūti brīži. Garīgo līdzsvaru esmu centusies atgūt saviem spēkiem, noderējuši arī bērnu reanimatologa Pētera Kļavas lekcijās dzirdētie padomi. Esmu bijusi demokrātiska vadītāja ‒ savulaik mamma manī ieaudzināja spēju ar mieru, pacietību, bez liekām ķildām panākt vēlamo rezultātu. Šad tad esmu saņēmusi ierosinājumu būt stingrākai, taču, tikko esmu pamēģinājusi būt stingrāka pret ierosinājuma autoru, tā saņemts izbrīna pilns pārmetums,” saka Ligita Neija. “Vadītāja atalgojums beidzamajos gados ir pieaudzis, taču ir palielinājusies arī atbildība un pieaudzis birokrātijas apjoms, atņemot laiku ilgākai saskarsmei ar kolēģiem un bērniem. Daudzos pirmsskolas iestāžu vadītājos ir iesēta baiļu sajūta, viņi neuzdrošinās izteikt savu viedokli par izglītības sistēmas nemitīgajām pārmaiņām, tajā skaitā par uzspiestajām lietām, un cenšas būt Ministru kabineta noteikumu burta kalpi ar pedantiski formālu attieksmi pret veicamajiem pienākumiem. Taču ir lietas, kas, lai gan rakstītas noteikumos, praktiski nedarbojas. Vadītājam ir jābūt ļoti drosmīgam, lai stātos pretī pieaugošajam birokrātijas apjomam, jo galvenais ir bērni un viņiem veltītais laiks. Izteikt savu viedokli nekad neesmu baidījusies, tādēļ ar savu tiešo valodu daudziem nepatīku.”
Agrāk pirmsskolas iestādes izjuta skolotāju trūkumu, bet līdz ar pedagogu algas palielināšanu vakances tiek aizpildītas. “Taču Latvijā topošo pedagogu vidū parādās tendence pirmsskolas skolotāja profesiju izvēlēties lielā atalgojuma dēļ, lai gan par darbu nav īpašas intereses un pēc augstskolas beigšanas nav arī praktiskās pieredzes. Mani tas satrauc,” saka Ligita Neija. “Skolotājas, kurām interesē savs darbs, kā sūklis uzsūc visu jauno, ieklausās pieredzējušo kolēģu padomos un uzreiz redzams, ka viņas ir atradušas īsto profesiju. Bet, ja to izvēlas tikai naudas dēļ, tad darbā nav vajadzīgās motivācijas un atdeves. Alga ir vienāda gan iesācējiem, gan ilggadējiem pedagogiem, tomēr to noteikti vajadzētu diferencēt.”
Jautāta par tagadējo kompetenču izglītību, viņa saka: “Kompetenču pieeju īstenojām jau pirms gadiem 20, bet pēdējā laikā par to klausāmies lekcijas, lai gan man un daudziem pedagogiem tas nav nekāds jaunums. Savulaik “Zīlītē” esam uzņēmuši daudz viesu gan no visas Latvijas, gan arī no ārvalstīm, klātesoši bijuši arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Vienmēr dalījāmies savas labās prakses piemēros, rādot atklātās nodarbības, tādā veidā popularizējām pirmsskolas skolotāju darbu un tā nozīmi. Esam saņēmušas daudz atzinīgu vērtējumu par iestādes darbu.”
Ligita Neija teic, ka jaunajam vadītājam nodod mūsdienīgi sakārtotu iestādi, un viņa lepojas ar kolektīvu, kurā ir daudz talantīgu darbinieku. “Pētera Kļavas vārdus citējot – ļoti grūti vadīt kolektīvu, ja tajā ir daudz čīkstētāju, dzīves neapmierināto. Sirdsgudram cilvēkam jāsaprot, ka pozitīvo lādiņu iestādē jāienes katram pašam. Mēs taču ikdienā strādājam ar bērniem! Un tas ir ļoti svarīgi. Vadītājs ir tikai virsdiriģents. Novēlu, lai jaunais vadītājs ir cilvēcīgi prasīgs un kolektīvā spēj saglabāt pozitīvo, labo gaisotni. Lai veicas!” saka Ligita Neija.
