Ata Kronvalda fonda veidotajā skolu “Zvaigžņu reitingā” par sasniegumiem 2023./2024.mācību gadā iekļuvušas 15 vidusskolas un ģimnāzijas.
“Zvaigžņu reitings” novērtē skolas, kuru audzēkņiem ir ievērojami un augsti panākumi starptautiskās olimpiādēs.
Druvas vidusskola šogad ceturtajā vietā!
Šajā reitingā, kas tiek veidots kopš 2016.gada, tiek ņemti vērā skolēnu sasniegumi starptautiskajās olimpiādēs gada griezumā – no iepriekšējā gada 1.jūnija līdz esošā gada 31. maijam.
Šodien, 4. septembrī, notika Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonija, kurā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzrunāja balvas saņēmējus: “Cienījamie pedagogi, mācībspēki, direktori un visi Latvijas nākotnes veidotāji!
Es skolu pabeidzu pirms vairāk nekā 30 gadiem. Likās, ka skolas durvis veru ciet pavisam, tomēr, pildot Valsts prezidenta pienākumus, tieši pēdējā gada laikā sanācis viesoties lielās un mazās skolās visā Latvijā. 17 gadu vecais Pumpuru vidusskolas absolvents Edgars Rinkēvičs laikam neticētu, bet man pat ir iepaticies doties uz skolām. Ir svarīgi doties uz vietām, kuru pastāvēšanas jēga ir labāka nākotne. Tur es jūtos nevis kā īgns vīrietis labākajos gados, bet kā cerību spārnots jaunietis.
Man ir prieks šajās skolās satikt īstus savas profesijas entuziastus. Man ir prieks satikt cilvēkus, kas ikdienā domā – ko un kā es varu darīt vēl labāk? Man ir prieks satikt jūs. Ata Kronvalda balva katru gadu aizceļo pie Latvijas labākajiem skolotājiem.
Bet tas lielais jautājums ir – kas ir labs skolotājs?
Pirmkārt, tas ir skolotājs, kurš prot ieinteresēt. Bieži vien informāciju, datus, gadaskaitļus un formulas mūsdienu bērni un jaunieši prot atrast daudz ātrāk nekā mēs – pieaugušie. Taču atrast motivāciju bieži vien ir grūtāk. Motivāciju vismaz šobrīd nevar piespēlēt ne mākslīgais intelekts, ne kāda moderna viedierīce. Vēlmi izzināt, attīstīties, tiekties uz jaunām virsotnēm varat dot tikai ģimene, skola un skolotāji.
Jūsu uzdevums ir meklēt iemeslus mācīties. Un es redzu, ka jums tas izdodas. Jums ir atbilde uz jautājumu – priekš kam man tas?
Iedziļināšanās vēstures notikumos un to analīze palīdz saprast, kas no tā, ko redzam vakara ziņās vai Tik Tok video, ir ņemams par pilnu un kas ne.
Svešvalodas gramatikas grāmatas paver ceļu uz lieliskām ārzemju filmām oriģinālvalodā. Un labāk tomēr saprast, par ko dzied Seržs Geinsbūrs vai Rammstein, pirms sākt dziedāt līdzi.
No ribu skaitīšanas anatomijas grāmatā līdz prasmēm sniegt pirmo palīdzību ir viens solis. Ja vien blakus ir labs skolotājs, kurš šo saikni parāda un iedrošina mācīties tālāk.
Fizikas un ķīmijas formulas palīdz saprast, kā saģērbties siltāk ziemā un kā neko neuzspridzināt laboratorijas darbā. Strarpcitu, man šīs zināšanas skolā būtu noderējušas.
Otrkārt, labs skolotājs ne tikai uz bērniem skatās, bet viņus ierauga. Ne tikai klausās, bet sadzird. Labs skolotājs ne tikai māca to, ko pats grib iemācīt, bet mēģina izzināt, ko tad grib bērni. Un labs skolotājs palīdz viņiem gribēt vairāk. Un īpaši svarīgi šo gribu radīt jauniešos, kas šķietami negrib neko un netic sev nemaz. Šādu bērnu nav maz. Bet esmu pārliecināts, ka jūs viņus spējat pārvērst par tiem bērniem, kas ir gatavi noticēt, ka viņi uz kaut ko ir spējīgi. Un tas ir ļoti svarīgi.
Trešā laba skolotāja pazīme – pedagogs nav pazaudējis bērnu sevī, toties bērniem un jauniešiem ļauj pieaugt, mēģināt, kļūdīties, mācīties. Paldies visiem skolotājiem, kas spēj atcerēties sevi skolas solā. Un paldies visiem skolotājiem, kas tajā pašā laikā spēj apzināties, ka mūsdienu jauniešiem ir jauni izaicinājumi, kas mums nerādījās ne sapņos, ne murgos. Mūsdienu jaunieši ir citādi nekā bijām mēs. Bet tieši to pašu par mums teica mūsu vecāku paaudze. Tā tam vienkārši jābūt. Ļausim jauniešiem būt jauniešiem, bet atbalstīsim viņus. Ar savu pieredzi. Ar padomu. Vai citkārt – bez neviena padoma, bet ar savu klātbūtni.
Jūsu stundās vienmēr būs arī tādi bērni, kam jūsu priekšmets īpaši neinteresē. Un tas ir normāli. Ceturtā laba skolotāja pazīme – spēja pieņemt, ka viņa mācību priekšmets nav vienīgais, labākais un pareizākais. Un nenoniecināt bērnus, kurus jūsu stundas īpaši neaizrauj. Svarīgākais ir nevis tas, kas bērnam nepatīk un neinteresē, bet gan tas, kas viņu interesē. Kas zina – varbūt jaunietim, kurš dievina latviešu literatūru, bet necieš fiziku, tomēr būs interesanti padomāt, cik ilgā laikā pie konkrētas gaisa temperatūras bija jāizkūst vai jāsalūzt tam ledus gabalam Rūdolfa Blaumaņa “Nāves ēnā”. Svarīgi, lai Lāčplēša dienā nav kāds, kas svinētu Lāčplēša dzimšanas dienu. Ja mēs vēlamies, lai mūsu valsts paliktu neatkarīga, tad ir būtiski, ka jaunieši zina, kā 1919. gada 11. novembrī savu valsti nosargāja mūsu senči. Esmu pārliecināts, ka šajā telpā ir kāds, kurš zina, kādas fizikas formulas jāņem talkā. Tas gan diemžēl neesmu es.
Piektkārt, labs skolotājs ir arī labs kolēģis. Tāpēc jūsu ir daudz, lai viens otru atbalstītu. Lai viens otram palīdzētu. Lai dalītos savās šaubās un atklājumos. Labam skolotājam kolēģis nav konkurents, bet gan sabiedrotais. Un labs skolotājs piedalās izglītības sistēmas pilnveidē. Apmeklējot skolas Latvijā, man ir prieks dzirdēt, ka daļa no jums, redzot, ka kaut kas mācību programmā nav līdz galam labi, nāk, piedalās un to labo. Paldies par apņēmību!
Pedagogi, pie kuriem šodien ceļos Ata Kronvalda balva, nāk gan no pilsētām, gan no novadiem. Šie pedagogi māca gan eksaktās zinātnes, gan sociālās zinātnes, gan valodas. Gan lielās, gan mazās skolās. Tas nozīmē, ka nav vienas pareizās vietas, kur rodas labi skolotāji. Jūs esat brīnišķīgi skolotāji, jo jūs tādi gribat būt. Jo jūs gribat mācīties kopā ar saviem bērniem un jauniešiem. Un viņi tieši to iemācās no jums – gribēt mācīties.
Cienījamie balvas saņēmēji!
Es nosaucu vairākas pazīmes, pēc kurām atpazīt labu pedagogu. Jums ir paveicies, jo jūsu rīcībā ir vēl viena laba skolotāja saskatīšanas tehnika. Vienkārši ieskatieties spogulī. Un jums pretim raudzīsies bērnu un jauniešu sabiedrotais, kas palīdz kāpt augstāk. Katram pa saviem pakāpieniem. Bet visiem kopā – augšup! Lai jums izdodas! Lai mums visiem kopā izdodas!”
FOTO: Valsts prezidenta kanceleja
