Gunāra Igauņa radošās darbnīcas “Tautas mūzikas instrumenti, kas spēlēti pēdējos 150 gados Latvijā” –

Noslēdzies Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstītās Latgales kultūras programmas 2024 biedrības “Rogovkīši” projekta “Tautas muzicēšanas tradīcijas Latgalē saglabāšana un popularizēšana” ietvaros organizētie pasākumi: 2024. gada 25. maijā “XIII Tautas muzikantu saiets Rogovkā  “Večerinka “O, bļaka!”” un 2024. gada 10. septembrī Nautrēnu vidusskolā Gunāra Igauņa vadītās radošās darbnīcas “Tautas mūzikas instrumenti, kas spēlēti pēdējos 150 gados Latvijā”.

Apmēram pussimta klausītāju klātbūtnē sekmīgi noritēja Gunāra Igauņa radošās darbnīcas, kurās viņš iepazīstināja klātesošos ar latviešu tautas mūzikas instrumentiem – pūšamiem, sitamiem, stīgu instrumentiem, akordeonu un garmošku jeb pogu akordeonu, kā to sauca tā izgudrotāja dzimtenē Austrijā.

Meistars saistoši stāstīja par kokles izcelsmi, izgatavošanu, tās sākotnējo lietošanu mediatīvām vajadzībām un tikai pēc tam kā mūzikas instrumentu. Klātesošie iemācījās atšķirt Latgales kokli no Kurzemes kokles un dzirdēt abu to skanējumu.

Gunars Igaunis izrādīja arī tādu retu instrumentu kā podziņu cītaru, kas, lai arī ir viegli spēlējams, tomēr vairāk saglabājies kā muzeja eksponāts. Tāpat tika iepazīta citu stīgu instrumentu – balalaikas, cimbalas un cītara – vēsture. Drosmīgākie darbnīcu dalībnieki izmēģināja to spēlēšanu, izveidojot vienotu kvartetu ar pašu meistaru kopīgai muzicēšanai. Jāsaka, ka pārējie klātesošie aktīvi atbalstīja muzikantus ar līdzdziedāšanu un ritma piesišanu ar kāju.

Pamatīgu troksni sacēla sitamo instrumentu – treščotkas, rūbdieļa, klabatas jeb brazdovkas, kumeļeņa, tarkšķa – demonstrējumi. Kā arī izrādās ka trejdeksnis ir tikai latviešu tautai raksturīgs tautas mūzikas instruments, ko spēlēja vienīgi sievietes latviešu tradicionālos maģiskos rituālos – apkūlībās apstaigāšanā, kristības, kāzās, bērēs. 

Klausītāju vidū bija liels skaits bērnu un jauniešu no Nautrēnu vidusskolas, kā arī pieaugušie interesenti. Visi klātesošie ar lielu azartu iesaistījās, atbildot uz Gunāra Igauna jautājumiem, līdzdziedot un ne tikai sitot bungu, bet arī muzicējot uz citiem tautas mūzikas instrumentiem.

Biedrība “Rogovkīši” sirsnīgi pateicas pasākuma apmeklētājiem. Kuplais interesentu skaits apliecina, ka interese par savas tautas muzicēšanas tradīcijām arī bērnu un jauniešu vidū joprojām ir dzīva un tikai nepieciešams ir dot iespēju to kopt un attīstīt.