[ad_1]
Prieks un lepnums!šÆāļøš
MÅ«su Arturam Liskovam bronza Pasaules spÄlÄs skrituļsporta veidos skeitbordÄ milzu slalomÄ.š„³š„³š„³
A.Liskovam bronza Pasaules spÄlÄs skrituļsporta veidos skeitbordÄ milzu slalomÄ.
Ceturtdien ItÄlijÄ Pasaules spÄlÄs skrituļsporta veidos (World Skate games) skeitbordÄ ar labiem rezultÄtiem iesÄkuÅ”i Latvijas izlases pÄrstÄvji, vissekmÄ«gÄk nostartÄjot olainietim ArtÅ«ram Liskovam, kurÅ” vienÄ«gais no mÅ«sÄjiem pirmajÄ disciplÄ«nÄ milzu slalomÄ izcÄ«nÄ«ja medaļu ā bronzu, informÄ sportistu pÄrstÄvis Ivars BÄcis.
Pasaules spÄles skrituļsporta veidos ir vienas no paÅ”Äm nozÄ«mÄ«gÄkajÄm sacensÄ«bÄm Å”iem sporta veidiem, ko var arÄ« dÄvÄt par neoficiÄlajÄm olimpiskajÄm spÄlÄm. Viens no sporta veidiem Pasaules spÄlÄs skrituļsportÄ ir skeitbords, kur latvieÅ”iem jau daudzu gadu garumÄ ir bijuÅ”i panÄkumi, arÄ« vairÄki pasaules un Eiropas Äempionu tituli.
Pasaules spÄlÄs skrituļsportÄ skeitbordÄ vÄ«rieÅ”iem un sievietÄm kopÄ ir pieteikti gandrÄ«z simts dalÄ«bnieku, kas pÄrstÄv vairÄk nekÄ desmit valstis ā trÄ«spadsmit. KopÄ ar Latvijas sportistiem pie favorÄ«tiem tika pieskaitÄ«ti arÄ« amerikÄÅi un Äehi. Å oreiz nemanÄ«ja citkÄrt spÄcÄ«gos zviedrus.
PirmajÄ sacensÄ«bu dienÄ skeitbordisti noskaidroja labÄkos milzu slalomÄ. Lai arÄ« Ŕī disciplÄ«na Latvijas pÄrstÄvjiem nav tÄ stiprÄkÄ un iecienÄ«tÄkÄ, tomÄr mÅ«su skeitbordisti Pasaules spÄles iesÄka ar labiem rezultÄtiem. SeÅ”iem izdevÄs iekļūt desmitniekÄ, trÄ«s no kuriem bija arÄ« seÅ”iniekÄ, bet viens ā trijniekÄ, tÄtad jau pirmajÄ disciplÄ«nÄ Latvijai tika sarÅ«pÄta medaļa.
Par Å”o medaļu parÅ«pÄjÄs ArtÅ«rs Liskovs, kurÅ” trasi veica 21,62 sekundÄs un uzrÄdÄ«ja treÅ”o laiku, piekÄpjoties tikai diviem amerikÄÅiem. TitulÄtajam Džo Maklarenam olainietis zaudÄja 0,28 sekundes, bet sudraba medaļas ieguvÄjam Orionam Lermanam piekÄpÄs 0,20 sekundes. VÄl arÄ« 4. vietas ieguvÄjam Äeham Jakubam Jirmanam izdevÄs iekļauties 22 sekundÄs ā 21,92.
Otrs labÄkais latvieÅ”u rindÄs bija piektÄs vietas ieguvÄjs Toms Dreiblats, kurÅ” uzrÄdÄ«ja laiku 22,10 sekundes un tikai par divÄm sekundes simtdaļÄm apsteidza titulÄto JÄni Kuzminu, kurÅ” noslÄdza seÅ”inieku un kurÅ” iepriekÅ”ÄjÄ dienÄ treniÅÄ bija smagi kritis. TieÅ”i aiz JÄÅa 7. vietÄ ierindojÄs Ŕī gada absolÅ«tais Eiropas Äempions Gustavs GailÄ«tis, kuru no seÅ”inieka Ŕķīra 0,12 sekundes. LabÄko desmitniekÄ iekļuva arÄ« BrazÄ«lijas, Francijas un VÄcijas skeitbordisti.
DÄmu konkurencÄ latvietÄm neizdevÄs iekļūt seÅ”iniekÄ, toties divas bija labÄko desmitniekÄ. Endija RÅ«ja trasi veica 24,50 sekundÄs un ieguva 7. vietu, tikai ÄetrÄm sekundes simtdaļÄm pietrÅ«kstot lÄ«dz seÅ”iniekam. No trijnieka, noslÄdza vÄciete KatrÄ«na ZÄle, latvieti Ŕķīra 0,80 sekundes. Annas GailÄ«te bija treÅ”daļu sekundi lÄnÄka par RÅ«ju, ieÅemot 9. vietu. 11. rezultÄtu uzrÄdÄ«ja Dominika OzoliÅa (25,02), no desmitnieka atpaliekot 0,16 sekundes. DivdesmitniekÄ ar 16. laiku (26,06 sekundes) iekļuva Annas mÄsa ElÄ«za GailÄ«te.
SievietÄm par pirmo vietu norisinÄjÄs vÄl sÄ«vÄka cÄ«Åa nekÄ vÄ«rieÅ”iem, jo pirmÄs divas Ŕķīra divas sekundes simtdaļas. Par uzvarÄtÄju Å”ÄdÄ spraigÄ duelÄ« ar titulÄto un pieredzÄjuÅ”o amerikÄnieti Linnu KrÄmeri kļuva Äehiete Karolina Vojtova.
āGrÅ«ts sÄkums mums ar milzu slalomu, dažÄdas grÅ«tÄ«bas, taÄu pirmÄ medaļa mums ir. Liels prieks par audzÄkni ArtÅ«ru Liskovu un viÅa treÅ”o vietu,ā stÄsta sestÄs vietas ieguvÄjs Å”ajÄ disciplÄ«nÄ JÄnis Kuzmins un piebilst: āVakar bija treniÅbraucieni, kuros es kritu, ka pilnÄ«gi ÄtrÄ palÄ«dzÄ«ba tika izsaukta.ā
āTrase bija netradicionÄla, arÄ« ne tik ļoti tehniska, cik sarežģīta leÅÄ·u veidÄ, kas mums eiropieÅ”iem ir neierasti. Tas skaidrojams ar to, ka trasi lika amerikÄnis, pakÄrtojot trasi saviem sportistiem. StÄvums bija liels, bet trase nebija Ätra, toties izaicinoÅ”a, jo bija sevi tÄ kÄ ājÄlaužā. NedrÄ«kstÄja trasi braukt uz maksimÄlo Ätrumu, citÄdi dabÅ«tu diskvalifikÄciju, ko arÄ« daudzi braucÄji dabÅ«ja. IzaicinoÅ”i bija pat tikt pie ieskaitÄ«ta rezultÄta jeb dabÅ«t Å”o te laiku,ā norÄda daudzkÄrtÄjais pasaules un Eiropas Äempions Kuzmins.
āNeatceros, kad es bÅ«tu pÄdÄjo reizi kritis. Tas varÄja bÅ«t pirms vairÄk nekÄ 10 gadiem. Un Å”ÄdÄ izaicinoÅ”Ä trasÄ arÄ« nokritu treniÅos,ā par trases sarežģītÄ«bu skaidro Kuzmins.
(Feed generated with FetchRSS)
[ad_2]
Source link
