Ņemot vērā ģeopolitiskos, kā arī pašmāju notikumus, arvien aktuālāka kļūst civilās aizsardzības tēma. Katrā pašvaldībā ir atbildīgās personas, kas potenciālu apdraudējumu gadījumā, organizēs, plānos un koordinēs civilās aizsardzības pasākumus pašvaldībā. Lai pilnveidotu speciālistu zināšanas un gūtu ieskatu citu pašvaldību aktivitātēs, trīs dienu garumā Zemgales reģiona speciālisti apmeklēja citus reģionus.
No 10. līdz 12. septembrim Zemgales plānošanas reģiona 6 pašvaldību civilās drošības un aizsardzības speciālistu delegācija apmeklēja Valmieras, Jūrmalas, Liepājas un Jelgavas pašvaldību iestādes, lai gūtu praktisku ieskatu šo pašvaldību plānotajos un ieviestajos civilās aizsardzības pasākumos. Šādas vizītes galvenais mērķis – apskatīt un iepazīt dažādus civilās drošības un aizsardzības iestāžu risinājumus, nodibināt sadarbības kontaktus ar citām pašvaldībām, papildināt zināšanas par civilās drošības un aizsardzības nozares aktualitātēm un rast idejas savas pašvaldības darbības uzlabošanai ir izpildīts pilnībā.
Pasākuma dalībnieki bija 17 Zemgales pašvaldību speciālisti, kuru darbs ir tieši vai netieši saistīts ar civilās drošības un aizsardzības nodrošināšanu. Lai stiprinātu Zemgales pašvaldību kapacitāti funkcijas īstenošanā tika plānots apskatīt četras dažādas pašvaldības – Valmiera, Jūrmala, Liepāja, Jelgava – ar dažādu pieeju tās īstenošanā.
Pirmā diena aizvadīta Valmierā, kur Zemgales delegāciju uzņēma Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, Valmieras novada Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, prezentējot Valmieras novada attīstības mērķus un vīziju, sociālos un ekonomiskos rādītājus, uzņēmējdarbību un īstenotajiem projektiem.
Nākamais pieturas punkts bija Valmieras novada Operatīvā informācijas centra apmeklējums, par kuru stāstīja un nelielā ekskursijā izvadāja Valmieras pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Rūsis un Valmieras novada pašvaldības policijas Civilās aizsardzības speciālists Imants Silanžs, kuri atzina, ka būtisks priekšnosacījums kvalitatīvam pakalpojuma sniegumam ir veiksmīga sadarbība ar pašvaldību, kas Valmieras gadījumā tiek vērtēta ļoti pozitīvi. Pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekiem bija iespēja apskatīt gan nesen iegādātos elektro velosipēdus, kas, kā atzīst I. Rūsis, ir veiksmīgs risinājums darbiniekiem, lai atvieglotu piekļuvi tur, kur nevar piebraukt ar auto.
2017. gadā tika izveidots Valmieras novada pašvaldības Operatīvās informācijas centrs ar mērķi nodrošināt vienotu iedzīvotāju, juridisko personu, valsts un pašvaldību institūciju, operatīvās darbības subjektu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts policijas u.c., paaugstinātas bīstamības objektu īpašnieku sniegtās informācijas koordinētu apriti. Lai ziņotu par problēmām, ja dzīvesvietā vai pilsētā nepieciešams saimniecisks risinājums vai operatīva reaģēšana, valmieriešiem ir pieejams bezmaksas atbalsta tālrunis 8484, kuru Valmieras iedzīvotāji labprāt izmanto dažādu problēmu novēršanai (bojājumi publiskajā infrastruktūrā, bīstamu vietu identificēšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana u.c.). Informācija nonāk Valmieras operatīvās informācijas dienestā, kas ir kā saziņas centrs, tostarp valsts policiju, tādejādi informācijas aprite notiek ātrāk un operatīvāk iespējama situācijas risināšana. Centrā ir vairāk kā 350 novērošanas kameras, no kurām 100 redzamas uz platekrāna ekrāniem, kas dežurantam ļauj paredzamāk sekot līdzi situācijai pilsētā.
Otrā diena pavadīta Jūrmalā ar Operatīvā informācijas centra apmeklējumu, kas atrodas vienā ēkā ar Pašvaldības policiju un īsteno vienu uzdevumu – nodrošina sabiedrisko kartību un drošību. Papildus uzdevumi, kas Jūrmalas Pašvaldības policiju atšķir no citām līdzīgām institūcijām, ir Jūrmalas domes apstiprināto saistošo noteikumu un lēmumu izpildes kontrole, caurlaižu režīma kontrole iebraukšanai pilsētas teritorijā, glābšanas darbu veikšana jūrā un Lielupē. Operatīvās informācijas centrs ir Pašvaldības policijas apakšstruktūra, kas funkcionē diennakts režīmā, pieņemot un reģistrējot informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un sabiedrībai bīstamām personām, veic publisko videonovērošanu, kā arī analizē operatīvo situāciju Jūrmalā, bet nepieņem un neizskata iedzīvotāju sūdzības par saimnieciskiem bojājumiem, kas ir Komunālā dienesta kompetence. Šī funkcija ir nošķirta. Apmeklējuma laikā dalībniekiem bija lieliska iespēja iepazīties ar centra tehnisko nodrošinājumu – patruļasmašīnām, krasta apsardzes auto, kā arī glābšanas laivu. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības policijas Prevencijas un reaģēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks Derians Bārtulis dalījās ar pieredzi un sadarbību ar citām institūcijām vētras plūdu seku novēršanas darbos, kas Jūrmalu šogad augustā skāra īpaši smagi, nodarot postījumus plašā pilsētas teritorijā.
Otrā dienas puse tika aizvadīta, iepazīstot Liepājas pašvaldības policiju. Tās priekšnieka vietnieks Kaspars Vārpiņš prezentēja iestādes struktūru, mērķus un darbības uzdevumus. No visiem apskates objektiem, Liepājas pašvaldības policija ir vislielākā pēc nodarbināto skaita (102 darbinieki, no kuriem 19 administratīvie darbinieki un 80 policisti). Par civilās aizsardzības jautājumiem Liepājā informēja VUGD Liepājas 1. daļas komandieris Jānis Pošeiko, daloties ar pieredzi, kā tiek izmantota īpaša karšu sistēma, vajadzības gadījumā pievienojot informāciju, kas nepieciešama ārkārtas situāciju gadījumā, piemēram, kritiskās infrastruktūra, patvertnes, tilti, rezervju glabātuves u.c. Šāds risinājums palīdz vajadzības gadījumā pārskatāmi plānot uzdevumus vai nodot informāciju citām iesaistītajām pusēm.
Pieredzes apmaiņas brauciens noslēdzās Zemgalē – Jelgavas digitālajā centrā, kur tā vadītāja Ilze Āboliņa iepazīstināja ar iestādes darbu, tehniskajiem risinājumiem, pārdomāto operatīvo darbu un lielākajiem izaicinājumiem. Dalībnieki atzina, ka Jelgava ir soli priekšā visiem apskatītajiem piemēriem un izceļas ar mērķtiecīgu inovāciju izmantošanu civilās drošības un sabiedrības kārtības nodrošināšanā. Jelgava ir kalpojusi daudziem par motivāciju un iedvesmu modernizēt pašvaldības pakalpojumus, un varam lepoties, ka tas ir tepat, Zemgalē.
Brauciens realizēts projektā “Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001, “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” un tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) programmas ietvaros. Projekta finansējums: 3 025 000.00 EUR, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums 2 500 000.00 EUR apmērā un valsts budžeta līdzekļi 525 000.00 EUR. Projekta īstenošanas laiks – 13.06.2023. – 30.06.2026. Ar projekta aprakstu iespējams iepazīties:
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
