Pie divām Ogres novada skolām – Ogresgala pamatskolas un Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas – arī šogad plīvos Starptautiskais Zaļais ekoskolu karogs, bet Ogres Tehnikums programmā iesaistījies pirmo reizi, iegūstot Latvijas Ekoskolu sertifikātu.
Ogresgala pamatskola Zaļo karogu saņēmusi 19. reizi pēc kārtas
Lai izteiktu pateicību un novērtētu izglītības iestāžu sniegumu vides izglītības jomā, ik gadu tiek rīkota Ekoskolu programmā iesaistīto mācību iestāžu apbalvošanas ceremonija, kas šogad 11. septembrī norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Ekoskolu nacionālā žūrija, kurā ir dažādu, lielākoties ar vides aizsardzību saistītu, iestāžu pārstāvji, rūpīgi analizē mācību gada laikā izglītības iestādēs paveikto, ņemot vērā Ekoskolu programmas kritērijus.
Ogresgala pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā Anita Gutāne, kura Ekoskolu programmā darbojas jau no pašiem pirmsākumiem, stāsta, ka ik gadu skolām jāizvēlas kāda no desmit tēmām, kurai gada griezumā tiek pievērsta lielāka uzmanība. Ogresgala pamatskolai Ekoskolu programma faktiski jau ir kļuvusi par dzīvesveidu. Šā gada tēma ir «Atkritumi», bet pērn tēma, par kuras īstenošanu iegūts kārtējais Starptautiskais Zaļais karogs, bija «Mežs», un attiecīgi skola sadarbojas ar cilvēkiem un organizācijām savā apkārtnē, kas strādā šajā jomā, piemēram, ar ««Ogres Zilo kalnu» attīstības aģentūru».
«Latiņa ir uzlikta ļoti augstu, šis mums jau ir divdesmitais gads Ekoskolu programmā, bet mēs jau atkal ar viena gada darbu pierādījām, ka esam pelnījuši saņemt Starptautisko Zaļo karogu. Vienmēr meklējam jaunus risinājumus, bet «Atkritumu» tēmu esam izvēlējušies jau trešo reizi. Ar šo tēmu pirms 19 gadiem arī sākām. Galvenais akcents šogad ir uz to, kā neradīt atkritumus. Rīcības plāns jau top. Pērn mums bija Rīcības dienas, kurās konstatējām, ka cilvēki pagastā nav informēti vai nav pievērsuši uzmanību konteineriem, kuros var izmest tekstila izstrādājumus, drēbes, apavus un somas. Šogad pievērsīsim uzmanību arī bioloģiskajiem atkritumiem,» stāsta A. Gutāne, piebilstot, ka ik gadu skolēni nodod arī baterijas un makulatūru.
Skolā darbojas Vides pulciņš. Šogad gandrīz visām klasēm ieplānots apmeklēt «Ķilupes» šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu, pērn bijusi tikšanās ar attīrīšanas iekārtu speciālistiem. Skola savās aktivitātēs sadarbojas arī ar Ogresgala pagasta pārvaldes vadītāju Ilzi Čiščakovu un citiem speciālistiem. Skolēni pētījuši arī, ko darīt ar izlietotajām sejas maskām vai medikamentiem, kur tos drīkst vai nedrīkst izmest. Arī pie skolas novietoti šķiroto atkritumu konteineri un skolēni paši uzrauga, vai tajos netiek izmestas neatļautas lietas, piemēram, ābola serde pie papīriem. Ir aktivitātes, piemēram, Rīcības dienas, kas Ogresgala pamatskolā šogad norisināsies no 4. novembra, kurās tiek iesaistīti visu klašu grupu audzēkņi. Arī Silto džemperu dienā, kad skolēni pievērš uzmanību siltumenerģijas taupīšanai, piedalās visi. Taču ir tēmas, ko pēta tikai atsevišķas klases. Piemēram, pērn bioloģijas stundās veikti eksperimenti par mežu bioloģisko daudzveidību, pēc tam devītklasnieki devās izglītot mazāko klašu audzēkņus.
Šogad Ogresgala pamatskolā jauno mācību gadu uzsākuši 146 audzēkņi, un tas nozīmē, ka Ekoskolu programmas aktivitātēs iesaistīti gan šie audzēkņi, gan arī viņu vecāki un skolotāji. Skolā ir izveidota Ekoskolas padome, kas aktivitātēs iesaista plašu sabiedrību, un Ekoskolu programma faktiski tiek integrēta arī mācību saturā.
Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola Ekoskola kopš 2016. gada
Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas ķīmijas skolotāja Velta Gobiņa, kura ir arī skolas Ekopadomes koordinatore, stāsta, ka pērn skolas izvēlētā tēma bijusi «Atkritumi», bet šā gada tēma ir «Bioloģiskā daudzveidība», taču būtībā nākas pievērsties visām tēmām – «Transportam», «Pārtikai», «Ūdenim», «Skolas videi un apkārtnei» un citām. «Pērn jaunāko klašu audzēkņus mācījām šķirot, iesaistījāmies arī projektā par atkritumu apsaimniekošanu, ieguvām 600 eiro lielu finansējumu, iegādājāmies konteinerus. Šogad, risinot tēmu «Bioloģiskā daudzveidība», pievērsīsimies Spānijas kailgliemežiem. Dažviet Lielvārdē audzēkņi konstatējuši latvāņus, domāsim, kā ierobežot to izplatību,» stāsta V. Gobiņa, piebilstot, ka skolas apkārtne kļūst aizvien krāšņāka – ar audzēkņu vecāku līdzdalību izveidots puķu dārzs. Bijusi arī talka, un pie skolas esošajā pļavā sastādīti sniegpulksteņi, krokusi un citas pavasara puķes. Skolotāja uzsver, ka, lai viss izdotos, svarīga ir ne tikai skolēnu, kuru šogad Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā ir vairāk nekā 500, bet arī viņu vecāku un pedagogu iesaiste. Īpaši aktīvi bijuši jaunāko klašu audzēkņi – savākuši visvairāk izlietoto bateriju, gādājuši ozolzīles Zooloģiskajam dārzam, medniekiem, izveidojuši kukaiņu mājiņas. Šogad pie skolas tapusi Sajūtu taka. Skolotāja atzīst, ka grūtāk iesaistīt pusaudžus, bet vidusskolēni līdzdarbojas ļoti aktīvi.
«Paldies arī klašu audzinātājiem un priekšmetu skolotājiem, kuri šos Ekoskolu programmas jautājumus integrē mācību procesā. Es nepārdzīvotu, ja, atbraucot no Ekoskolu apbalvošanas pasākuma, mums pie skolas mastā uzvilkto Zaļo karogu nāktos noņemt. Karogs turpinās plīvot, tas nozīmē, ka gada laikā esam izdarījuši gana daudz, un šo lielo darbu turpināsim arī šogad. Mums ar savu attieksmi un rīcību vienkārši ir jāpalīdz, lai neizzūd sugas, lai aiz mums viss paliek tīrāks. Vides jautājumos ir vēl ļoti daudz, ko mācīties, un ir prieks, ka bērni pēc tam māca arī savus vecākus,» saka V. Gobiņa.
Informācijai
Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas ap 200 izglītības iestāžu, bet visā pasaulē programmā iesaistītas 48 700 izglītības iestādes 73 valstīs.
Šogad Latvijā Starptautiskais Zaļais karogs 2024./2025. mācību gadam piešķirts 85 izglītības iestādēm. Latvijas Ekoskolu sertifikāts – 52, bet pateicība par dalību Ekoskolu programmā – 53 izglītības iestādēm, tostarp Ikšķiles Brīvai skolai.
Informāciju sagatavoja Dzintra Dzene
