21. septembrī, Upītē, 23. reizi notika vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kura organizēšanu uzsāka Ontons Slišāns. Jau, izlasot šī gada festivāla afišu, bija skaidrs, ka jābrauc, jo afiša vēstīja, ka piedalīsies jauniešu koris “Balsis”, kura vadītājs ir Ints Teterovskis, un atbraukšot latviešu mūzikas izdevējs, producents, dziesmu autors, mūziķis un dzejnieks Guntars Račs. Andris Slišāns publicitātes foto ar aicinājumu apmeklēt festivālu bija ielicis foto, kur redz raksta autori. Kā var nebraukt uz kultūras pasākumu, kuru raksta autore pati reklamē?
Pirmo reizi festivāla pastāvēšanas laikā Nemateriālā kultūras mantojuma centra „Upīte” vadītājs Andris Slišāns sāka ar kulmināciju – jauniešu kora „Balsis” uzstāšanos. Tas bija izcili. Upītes Uobeļduorza himna vēl nebija tā skanējusi kā kora „Balsis” izpildījumā. Daži festivāla apmeklētāji atzina, ka tik tuvu diriģentu Intu Teterovski redzēja pirmo reizi un neesot zinājuši, ka viņš dzied tik labi, jo savas solista prasmes nodemonstrēja itāļu dziesmas performancē ar kori. Bet kvēlākie diriģenta I. Teterovska fani zināja pastāstīt, ka viņš kopš 1997.gada ir kora „Balsis” mākslinieciskais vadītājs, mēdz dziedāt koncertos kopā ar Rīgas Doma zēnu kori.
Cik grūti bija nākamajiem dziedātājiem, dzejniekiem un mūziķiem uzstāties pēc kora „Balsis”, jo ne visi ir koncertējuši Eiropā, Āzijā, Austrālijā, ASV un Kanādā. Taču dziedot, spēlējot un lasot savus dzejoļus no sirds, arī pārējie Upītes Uobeļduorza dalībnieki spēja aizkustināt un uzrunāt festivāla apmeklētāju sirdis. Paldies Andrim Slišānam no „cīruļiem” jeb cilvēkiem, kuriem patīk agri iet gulēt un agri celties, jo Guntars Račs kopā ar vienīgo draugu Edvardu Strazdiņu, kurš tika līdzi uz Upīti, ilgi nelika gaidīt un uzstājas festivāla sākuma daļā, dziedot jautras dziesmas par putniem, lellītēm un Guntars Račs lasīja dzeju no sava dzejas krājuma 365 dienas 3. un 4. daļas. Vinsents Kūkojs ar dēlu bija lieliski, kuru uzstāšanos ar patīkamu sajūsmu vēroja pat rīdzinieki. Diez vai „cīruļi” sagaidīja dzejnieces Annas Rancānes uzstāšanos, kura atzina, ka, ja esi kādu gadu izlaidis un neesi bijis Upītes Uobeļduorzā, tad var ieraudzīt daudz pozitīvu pārmaiņu. Patīkami bija sazatikt arī vietējos: Mārīti Slišāni, Anneli Slišāni, folkloras kopu „Upīti”, Kei-Rei un „Unknown Artist”. Laicīgi atbrauca Ilze Sperga, Evika Muižniece un Arnis Slabožaņins, lai paklausītos citus māksliniekus un iedvesmotos savai uzstāšanās reizei. Kāds vai kāda nodomāja, ka varbūt viņam vai viņai arī būtu vērts parādīt savu muzicēšanas un dziedāšanas talantu kā dziesminiekam ar pseidonīmu „Vuordi”. Kāds varbūt gaidīja jaukos Inetas Atpiles – Juganes dzejoļus, kāds pēc šī festivāla piesekos dzejniecei Rasmai Sviklei sociālajos tīklos, jo uzrunāja Rasmas trāpīgie dzejoļi par mūsdienām. „Bumburneicys” nospēlēja un nodziedāja skaisti latgaliski. Kādu uzrunāja nopietnā Līvijas Liepdruvietes dzeja, citus Guntas Ločmeles dzeja. Daudzi festivāla apmeklētāji palīdzēja pasākuma vadītājam Arnim Bukšam sacerēt dzejoli, jo izrādās, ka Arnim bija pašam sevi jāpiesaka kā pasākuma dalībnieku – dzejnieku. Paldies, Andri Slišān, ka padomāji par „pūcēm” jeb cilvēkiem, kuriem patīk iet gulēt vēlu, jo beidzot „pūcēm” bija iespējams redzēt „Marysana band”, kur soliste ir Santa Savicka-Drozdova un grupas sastāvā ir arī bundzinieks un daudzi ģitāristi. Andri, Andri, lūdzu nākamgad padomā arī par “cīruļiem”, jo pagaidām “cīruļiem” neizdodas uzzināt, kas slēpjas zem grupas nosaukuma “Reibums”, jo paši nesagaida, bet “pūces” neatklāj.
Festivāla laikā svinēja desmit gadu jubileju ābeļdārzam, ko mūziķi, dzejnieki un festivāla apmeklētāji līdzās Nemateriālās kultūras mantojuma centram “Upīte” iestādīja 2014. gadā. Ābolu grozus šogad nemanīja, bet manīgākie noteikti atrada iespējas kā nogaršot tos saldenos, skābenos, rūgtenos ābolus.
Galvenais uz festivālu “Upītes Uobeļduorzs” doties ar pozitīvu noskaņojumu un izbaudīt atmosfēru, mūziku, sarunas, cilvēkus un kopā būšanu.
Andris Slišāns lielu paldies par finansiālu atbalstu teica Valsts Kultūrkapitāla fondam un Balvu novada pašvaldībai, paldies par organizatorisko atbalstu saņēma Balvu novada Kultūras pārvalde un vislielākais paldies tika teikts Upītes kopienai par nesavtīgo atbalstu un brīvprātīgo darbu.
FOTOGALERIJA (Foto: Andris Zelčs)
