21.septembrī Pāles kultūras namā notika 2. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskajā konference “Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības – aktuālais un atklātais”, tās tēma “Vidzemes lībiešu mantojums valodā”.
Konferences pirmajā daļā notika populārzinātniskie lasījumi, kur dažādi valodnieki un pētnieki dalījās savos atklājumos un pētījumos par Vidzemes lībisko izloksni un lībiešu kultūras ietekmi.
Tartu Universitātes profesors, valodnieks un dzejnieks Karls Pajusalu un Latvijas universitātes (LU) Lībiešu institūta un Tartu Universitātes pētnieks Uldis Balodis prezentēja savu pētījumu “Kopīgie dabas vārdi Salacas lībiešu, igauņu un latviešu valodā”.
Iepazīstoties ar LU Lībiešu institūta direktora un dzejnieka Valta Ernštreita pētījumu “Lībiešu valodas pēdas Vidzemē” uzzinājām lībiešu valodas pēdas pasaulē, Eiropā un Latvijā. Īpaši uzrunāja citāts no Tērbatas universitātes profesora Johana Vilhelma Krauzes atmiņām par viesošanos pie Vecsalacas barona Ferzena: “Vaicāts par lībiešiem, kas dzīvoja šai novadā, Ferzens īdzīgi paskaidro, ka tie esot “viltīgāki nekā citi maitas”, izturoties augstprātīgi pret pārējiem, kādēļ viņus pārvietojot un izkliedējot; tomēr “viņu jaunieši joprojām lasās kopā un buldurē kā tītari.”
“Par lībiskā dialekta Vidzemes izlokšņu pētījumiem” stāstīja LU Latviešu valodas institūta pētniece Daira Vēvere, un LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Anete Ozola. Savukārt Salacgrīvas muzeja direktore Ieva Zilvere iepazīstināja ar Anitas Emses dzimtu.
Konferences otro daļu atklāja deju kopa LAUGA ar dejas kamerizrādes “1/5” pirmizrādi. Dejas izrādes nosaukums “1/5” simboliski atgādina par piecām tautām – lībiešiem, kuršiem, sēļiem, latgaļiem un zemgaļiem -, kas kopā saplūda, lai izveidotu spēcīgo latviešu nāciju. Piektdaļa Latvijas stāsta ir stāsts par lībiešiem un viņu mantojumu, kas bagātina mūsu valodu un kultūru. Tas turpina mūs iedvesmot, atdzimstot un pāraugot mūs cauri laikiem.
Pēc izjustās deju izrādes notika dzejnieces Anitas Emses grāmatas “Ceļš” atvēršanas svētki, kuros piedalījās pati autore, vēsturniece Rasma Noriņa, grāmatas māksliniece Ilze Emse-Grīnberga un izdevniecības “Madris” direktore Skaidrīte Naumova.
Novadnieces un dzejnieces Anitas Emses dzejas un atmiņu stāstu grāmata “Ceļš” ir otrs autores darbs, kas izdots teju pēc 10 gadiem. Grāmatā spilgti atklājas Vitrupes un Svētciema ikdienas dzīves ainas, dzejnieces pārdzīvojums glabā ļoti bagātīgas mutvārdu tradīcijas un kultūrvēsturiskas izpausmes. Anitas Emses dziļi trāpīgā valoda, Vidzemes lībiskā dialekta Svētciema izloksnē, pauž vārdos neizsakāmu mīlestību pret saviem senčiem, dzimto vietu un valodu, ko turēt godā mūsu kultūrtelpas šodienā un nākamībā. Grāmatas izdošanas īstenošanā ir piedalījušies Anitas Emses daiļrades cienītāji, Vidzemes lībiešu dzimtu pēcteči un citi, kas ir ziedojuši, lai šis darbs nonāktu pie saviem lasītājiem. Paldies Anitai Emsei par šo brīnišķīgo darbu! Anitas Emses grāmatas izdošanu finansiāli atbalstīja Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un ziedotāji.
Liels paldies Vidzemes lībiskās kultūrtelpas konferences organizētājiem un atbalstītājiem: Vidzemes lībiskās kultūrtelpas kopienai, jo īpaši Lolitai Ozoliņai, LI Līvõd institūt, Valsts kultūrkapitāla fondam, Limbažu un Siguldas pašvaldībām un Pāles muzejam. Paldies par burvīgo pārdzīvojumu skatoties deju 1/5 izrādi: horeogrāfei Antai Grīnvaldei un dejotājiem: Baibai Grobiņai, Katei Zaltānei, Reinholdam Švarcam un Kristapam Pelēkajam.
Paldies Pāles kultūras nama komandai par viesmīlību un atbalstu konferences organizēšanā!
