[ad_1]
Septembra izskaņā atbalsta centrā “Pērle” norisinājās domnīca “Pērles publiskā ārtelpa: uz kopienas vajadzībām balstīta un iekļaujoša dabas teritorija pilsētā” ar mērķi nākotnē šo vietu padarīt par praktiski noderīgu un izmantojamu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan “Pērle” dalībniekiem.
Augusta un septembra mēnesī aicinājām iedzīvotājus izteikt viedokli par teritorijas nozīmi un attīstību. Lielākā daļa jeb 39% aptaujāto bija tieši apkārtējie iedzīvotāji no Cīrulīšiem, L.Paegles ielas rajona, Līvu ciemata un Agras teritorijas. Aptaujas rezultāti parādīja, ka šī teritorija būtu jāsaglabā dabiska un atvērta, kā unikalitāti izmantojot esošo reljefu un ainavu. Uz jautājumu, ko iedzīvotāji negribētu redzēt šajā teritorijā pārsvarā tika atbildēts, ka nevēlētos rūpnieciskas ēkas, žogu un troksni un atzīstot, ka teritorījā pietrūkst pastaigu celiņu, soliņu un rotaļu vietas bērniem.
Uz domnīcu sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministrijas padomes biroju Latvijā bija uzaicināti eksperti no Zviedrijas. Anna Bengtsone ir Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes darba zinātnes pētniece, starptautisku zinātnisku publikāciju un grāmatu autore un līdzautore. Viņa ir pētījusi dabas nozīmi sabiedrības veselības saglabāšanā un atgūšanā, izstrādājusi rīku veselību veicinošu pilsētu zaļo zonu plānošanai, izveidei un uzturēšanai.
Antons Klacka ir kopienas plānotājs un ainavu arhitekts Hoor pašvaldībā Zviedrijā. Viens no pēdējiem Antona Klackas projektiem ir senāk iztaisnotas ūdensteces jeb lauksaimniecības grāvja pārveide dabiskākā, bioloģiski daudzveidīgā veidolā un labiekārtošana tuvējās apkaimes iedzīvotāju atpūtas vajadzībām.
Abi eksperti atzina, ka šai dabas teritorijai ir liels potenciāls, tikai nepieciešami ieguldījumi, lai idejas īstenotos. Abi eksperti izteica priekšlikumu ar Cēsu novada pašvaldību sadarboties arī turpmāk.
Ar saviem pieredzes stāstiem par vides izmantošanas daudzveidību un to nozīmi Latvijā dalījās biedrības “Cerību spārni” dibinātāja un vadītāja Eva Viļķina un grupu mājas “Kārkli” vadītājs Aivars Damroze.
Domnīcas otrajā daļā, sadarbojoties pašvaldību speciālistiem, sociālo pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem un iedzīvotājiem, notika jau konkrētāks darbs pie teritorijas attīstības vīzijas jeb redzējuma. Līdzīgi kā aptaujas anketās, tā arī domnīcā dalībnieku idejas bija par dabiskās vides saglabāšanu, veidojot pastaigu takas un apstādījumus, attīstot aktivitāšu iespējas.
Iedzīvotāju aptauja un domnīca ir pamats teritorijas attīstības plāna izstrādes uzsākšanai. Izsakām pateicību ikvienam, kurš iesaistījās gan aptaujā, gan arī domnīcā, lai kopīgi veidotu iekļaujošu dabas teritoriju pilsētā.
[ad_2]
Source link