21. septembrī Jēkabpils novada sadraudzības pilsētas Rokišķu 525.dzimšanas dienas svētku ietvaros, laukumā pie Rokišķu kultūras centra norisinājās lietuviešu un latviešu Dziesmu un deju svētku jubilejām veltīts atskaņu koncerts “AIDAI – ATBALSIS”. Koncerta vadītājs – Liudas Mikalauskas.
Svētkos piedalījās 20 kolektīvi ar 420 dalībniekiem. Kopā ar 15 kolektīviem no Rokišķiem un citām Lietuvas pilsētām – Šauļiem, Pasvalys, Zarasai, Kupiškis, Pandelis, Obeliai un Kamajis, piedalījās un pārstāvēja Jēkabpils novadu 5 amatiermākslas kolektīvi jeb 115 kolektīvu dalībnieki – Jēkabpils Valsts ģimnāzijas jauniešu koris “Ritums”, Jēkabpils Tautas nama sieviešu koris “Unda” – vadītāja Sandra Bondare, diriģente Laura Freimane, Biržu Tautas nama VPDK “Kastanis” – vadītāja Kristīne Pazuha, Jēkabpils Tautas nama VPDK “Delve” – vadītāja Ingrīda Feldmane, repetitore Viktorija Rosicka un Zīlānu Tautas nama VPDK “Zīlānietis” – vadītāja Daiga Štolniece. Koncertu finansēja Eiropas Savienības Pilsoņu, vienlīdzības, tiesību un vērtību (CERV) programma. Projektam “Lietuviešu un latviešu dziesmu un deju svētku pārrobežu atskaņas” (Crossborder Echoes of Songs and Dance Festivals in Latvia and Lithuania) kopumā tika piešķirti 27 905 eiro. Projekta vadītāja – Rokišķu rajona pašvaldības Komunikācijas un kultūras nodaļas vadītāja Irena Mateliene. Projektu kopīgi īstenoja: Rokišķu kultūras centrs (Birute Bagdonienė, Aļģis Bagdonas, Giedra Markevičienė, Nida Lungienė), Rūdolfa Limana mūzikas skola (Arūnas Skardžius) un Jēkabpils novada pašvaldības Kultūras pārvalde (Liene Dāboliņa, Linda Ūdre-Rizga, Dace Braune).
Kā Jēkabpils novada kolektīvi kļuva par daļu no skaistā koncerta?
Stāstā mums jāatgriežas 2023.gada septembrī, kad toreizējo Jēkabpils novada Kultūras pārvaldes direktori Valdu Jermanovu uzrunāja projekta vadītāja Irena Mateliene, aicinot Jēkabpils novada pašvaldību piedalīties jeb kļūt par sadarbības partneri Eiropas Savienības fondu CERV programmas projektu konkursā.
2003.gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Dziesmu un deju svētku tradīcija novērtēta starptautiskā līmenī – Dziesmu un deju svētki tika iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā. Starptautiskais novērtējums sniedza priekšrocības plānot organizēt svētkus arī reģionālā līmenī. Projekta dalībniekiem no abiem reģioniem tiktu dota iespēja prezentēt savas valsts tradicionālo dziesmu un deju svētku repertuāru, tādējādi veicinot kultūras apmaiņu, savstarpēju sapratni un draudzību. Projekta ideja tika novērtēta kā inovatīva. Apvienojot latviešu un lietuviešu sniegumu vienā, mācoties izpildīt daļu no otra repertuāra, projekta mērķis ir satuvināt abas Baltijas kaimiņvalstis. Visa pamatā – patiesa vēlme dziedāt kopā, apmainīties ar repertuāru, stiprināt kontaktus un papildināt kaimiņvalsts dziesmu svētku tradīciju paleti ar jaunām un negaidītām pieredzes krāsām.
Kultūras pārvaldes direktore uzrunāja novada amatierkolektīvu vadītājus – gan korus, gan deju kolektīvus. Pieteicās vairāki kolektīvi, taču tā kā dalībnieku skaits kā sadarbības partnerim tika iepriekš jau noteikts – izlozes kārtā projektā iekļuva tikai 5 kolektīvi. Projekta pieteikums tika iesniegts un atlika gaidīt rezultātus.
Projekts tika apstiprināts 2024.gada jūnijā. Uzsākām aktīvu realizāciju ar abu pušu delegāciju (kolektīvu vadītāju un administrāciju) pirmo tikšanos, kas norisinājās Jēkabpils Tautas namā. Nama vadītājs Aigars Godiņš iepazīstināja lietuviešus ar renovēto ēku, tās vēsturi, nama priekšrocībām mākslinieku uzņemšanā, mēģinājumu un pasākumu organizēšanā. Lietuvas delegācija prezentēja projekta mērķus un uzdevumus, kā arī, prezentējot savu plānoto repertuāru, virzīja mūsu kolektīvu vadītājus domāt un plānot latviešu un kopīgo koncerta repertuāru. Sadarbībā ar Jēkabpils novada deju kolektīvu virsvadītāju Elitu Treiloni tika izvēlēts un saskaņots deju repertuārs. Savukārt, sadarbībā ar Jēkabpils novada koru virsvadītāju Agitu Rimšēviču – saskaņots kora dziesmu repertuārs. Repertuāra izvēlē bija jāievēro, lai to spētu apgūt un izpildīt gan projektā iesaistītie latviešu, gan lietuviešu kolektīvi.
Kamēr gatavojāmies un svinējām Jēkabpils 354.dzimšanas dienas svētkus, tikmēr Lietuvā norisinājās lietuviešu simtgades Dziesmu svētki! Pirmie lietuviešu Dziesmu svētki, kuros skanēja no lietuviešu tautasdziesmām izaugusī kora mūzika, notika 1924. gadā Kauņā, tāpēc Lietuvas otrā lielākā pilsēta Kauņa tika izvēlēta arī par simtgades Dziesmu svētku (Dainu švente) atklāšanas vietu. Svētku programmā nedēļas laikā no 29.jūnija līdz 6.jūlijam Kauņā un galvaspilsētā Viļņā norisinājās kopumā 14 dažādi pasākumi. Dziesmu dienā, 6. jūlijā, uz Viļņas Viņģa parka lielās āra skatuves uzstājās gandrīz 14 tūkstoši dziedātāju.
Nosvinējuši katrs savus svētkus, atgriezāmies pie sagatavošanās darbiem atskaņu koncertam “AIDAI – ATBALSIS”. Norisinājās gan attālinātas sapulces, deju soļu un rakstu, dziesmu vārdu un melodiju apgūšana mēģinājumos Jēkabpils, Biržu un Zīlānu Tautas namos. Devāmies uz Rokišķu kultūras centru iepazīt pasākuma norises vietu, iepazīties ar pasākuma mākslinieciskajiem vadītājiem un kultūras centra vadību. Diskusijā, kuru vadīja Irena Mateliene, Jēkabpils novada un Rokišķu kolektīvu vadītājiem bija iespēja dalīties savā pieredzē, pārdomās un izaicinājumos ar kuriem viņi sastopas savā ikdienas radošajā darbībā. Apspriestie jautājumi un ieteikumi veiksmīgākai turpmākajai amatiermākslas un amatiermākslas kolektīvu tradīciju attīstībai tika fiksēti, un, izvērtējot iespējamos riskus un vēlamos mērķus nākotnē, vadošais partneris projektā – Rokišķu rajona pašvaldība izstrādāja rezolūciju trīs valodās – lietuviešu, angļu un latviešu valodās. Pirms vakara koncerta mēģinājumiem 21.septembrī Rokišķu kultūras centra Lielajā zālē plkst.10:30 par šo rezolūciju nobalsoja visi 420 projekta dalībnieki. Pēcpusdienā ar rezolūciju tika iepazīstināts gan Rokišķu rajona pašvaldības priekšsēdētājs Ramūns Godeļausks, gan Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
Pēc svētku gājiena visi satikāmies laukumā pie Rokišķu kultūras centra, kurā izskanēja latviešu un lietuviešu Dziesmu svētku iemīļotākās dziesmas, kā arī izdejotas spilgtākās dejas!
“Šī bija jauna un neaizmirstama pieredze! Mēs visi kopīgi pirmo reizi ieklausījāmies lietuviešu dziesmās un vērojām viņu dejas. Mums tika dota lieliska iespēja mācīties viņu dziesmas, savukārt pretī – vērot un klausīties, kā lietuvieši ir centušies un apguvuši arī mūsu dziesmas. Lietuvieši vairāk dzied priekam, kamēr mēs, latvieši, esam prasīgāki pret kvalitāti un izpildījumu. Un, protams, latviešu dziesmas un dejas mums vienmēr būs tuvākas sirdij. Mūs tur sagaidīja gan stiprinošas un garšīgas pusdienas, gan vakariņas, kas ļāva baudīt arī lietuviešu viesmīlību. Paldies skolotājai Sandrai Bondarei par iespēju piedalīties šajā fantastiskajā pasākumā!”, iespaidos dalās kora “Ritums” dalībniece Katrīna Kotoviča.
Pateicamies mūsu novada kolektīvu vadītājiem un kolektīvu dalībniekiem par izcilo sniegumu un novada reprezentāciju Rokišķos. Visiem 5 kolektīviem šis bija pirmais ārvalstu brauciens un uzstāšanās, tādēļ uzteicam Jūsu uzņēmību un atbildīgumu, ar kādu Jūs kopā radījāt dāvanu Rokišķiem 525.dzimšanas dienā – skaistu un neaizmirstamu koncertu! Īpašs paldies Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājam Raivim Ragainim par dalību gan svētku gājienā, gan koncertā, gan arī projekta dalībniekiem nozīmīgās rezolūcijas pieņemšanā! Mūsu novada kolektīvu vadītāji un dalībnieki izjuta atbalstu un koncerta nozīmību! Sirsnīgs paldies projekta vadītājai Irenai Matelienei, Rokišķu kultūras centram, Rokišķu Rūdolfa Limana mūzikas skolai un visai lieliskajai komandai par viesmīlīgo uzņemšanu!
Taču projekts vēl nav noslēdzies – tiek plānota rezolūcijas parakstīšana abās pašvaldībās un Rokišķu pilsētas amatierkolektīvu pretvizīte Jēkabpils novadā ar koru dziesmu un folkloras koncertprogrammu valsts svētku laikā – 16.novembrī.
*aidai (no lietuviešu valodas) – atbalsojas
