Tiekas bijušo un esošo Zemgales pašvaldību pārstāvji

Latvijā darbojas 5 plānošanas reģioni, kuru kompetencē ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Savukārt lēmējvara piemīt reģiona Attīstības padomei. Lai atskatītos uz paveikto, esošie un bijušie Zemgales pašvaldību pārstāvji pulcējās Bauskas pilī.

Septembra izskaņā Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes esošie un kādreizējie locekļi pulcējās svinīgā pasākumā, kur atskatījās uz paveiktajiem darbiem pēdējos 5 gados un ieskicēja nākotnes attīstības pieturas punktus.

Šobrīd Zemgales plānošanas reģiona lēmējvara piemīt Attīstības padomei, ko veido visu sešu pašvaldību deleģētie deputāti, vienu no to ievēlot par priekšsēdētāju uz 4 gadiem.  Aivars Okmanis, Bauskas novada pašvaldības priekšsēdētājs ir ievēlēts arī par Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju. Kā viņš norāda, padomes viens no pamatdarbības principiem vienmēr ir bijusi sadarbība. Līdz 2021. gada jūnijam kā plānošanas reģionā, tā padomē tikai pārstāvētas 22 pašvaldības, savukārt, pēc reģionālās reformas īstenošanas, šobrīd reģions aptver 6 pašvaldības. Neskatoties uz ievērojamo dalībnieku skaita samazinājumu, tik un tā padomes darbā tiek ievērots sadarbības princips, lai, piemēram, ieviešot attīstības projektus, darbības teritorija būtu maksimāli plaša.

Tradicionāli Attīstības padomes notiek katra mēneša 3 otrdienā, kad tās dalībnieki tiekas gan attālinātās, gan klātienes sanāksmēs, lai apstiprinātu ne tikai dažādus plānošanas reģiona lēmumus, bet arī iepazītu pašvaldību aktualitātes. Kopumā 2023. gadā aizvadītas 11 padomes sēdes, pieņemti 45 lēmumi, un  sniegts atbalsts 17 reģionālās attīstības projektu pieteikumiem, to iesniegšanai atbalstam dažādiem finanšu instrumentiem. Savukārt nākamā padomes sēdē notiks 22. oktobrī Aizkraukles novadā.

Attīstības padomes dienas kārtībā izskatāmie jautājumi ir dažādi. Daži no pēdējiem nozīmīgākajiem ir:

• dalība Latvijas nacionālajā kiberdrošības kompetenču kopienā. Iesaiste šādā kopienā dos iespēju piedalīties Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra atbalsta programmās un projektos inovāciju ieviešanai kiberdrošības jomā;
• līdzdalība Reģionālās politikas pamatnostādņu īstenošanā, aktīva iesaiste ES struktūrfondu projektu piesaistē reģionam, koordinējot: Specifiskā atbalsta mērķu (SAM) projektus;
• apstiprināti projekti pašvaldības kapacitātes celšanai. Lielākoties projekta galvenais uzsvars ir drošība (civilā un kiberdrošība);
• pievienošanās Eiropas Komisijas misijai “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”;
• noslēgts sadarbības līgums ar Rivnes pašvaldību (Ukraina).