Rudens krāsu izgaismotā un veļu laika miglu apņemtā Mūžības ceļā devies Jēkabpils Goda pilsonis, ilggadējs Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktora vietnieks, izcils pedagogs Egons Šapkins.
Kā skolas direktors un direktora vietnieks, matemātikas un informātikas skolotājs, arī augstskolas mācībspēks Skolotājs ir atstājis dziļas pēdas pilsētas vēsturē un daudzu jēkabpiliešu dzīvē.
Inteliģence, pedagoga gēni mantoti no vecākiem, jo Egons ir dzimis izglītotu vecāku ģimenē Līvānos, kur viņa māte bija skolotāja. Diemžēl vidusskolas gados abi vecāki aizgāja mūžībā, un Egonam agri nācās kļūt patstāvīgam, tā 17 gadu vecumā viņš sāka strādāt par skolotāju. Neatlaidība, uzcītība, pragmatiska domāšana, sistemātiska sevis pilnveidošana un milzīgas darba spējas palīdzēja viņam kā studentam; pašdisciplīna un optimistiska spītība ir bijis virzītājspēks panākumu gūšanai visa mūža gājumā. Veselības nolūkos jaunībā nopietni pievērsies sportam, Egons arī vēlāk bija aktīva dzīves veida piekritējs, tādējādi pat cienījamos gados saglabāja staltu stāju.
Kā mācību pārzinis E. Šapkins bija prasībās stingrs, konsekvents. Ar matemātiķa erudīciju un izteiktu precizitāti, bez mūsdienās tik pierastajām tehnoloģijām viņš prata izveidot skolas mācību programmai atbilstošu, skolēnu un skolotāju vajadzībām maksimāli pietuvinātu stundu sarakstu.
Vērojot kolēģu vadītās mācību stundas, viņš profesionāli vērtēja katru tās posmu, stundas norises analīze ikvienam pedagogam bija ļoti vērtīga un pamācoša, jo tās pamatā bija dziļas E. Šapkina zināšanas didaktikā un metodikā. Ne velti tagadējie ģimnāzijas skolotāji dēvē bijušo kolēģi par savu skolotāju un vēl aizvien lieto viņa metodiskos ieteikumus.
Pedagogs izstrādāja metodiku matemātikas mācīšanas algoritmizācijai un vadīja kursus Latvijas Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūtā.
E. Šapkins bija informātikas pamatlicējs Jēkabpils 1. vidusskolā, tieši viņa vadībā 80. gadu sākumā tika izveidots pirmais informātikas kabinets ar tajā laikā pieejamiem datoriem. Datortehnika bija viņa aizrautība, ar viņa pūlēm un neatlaidību tā tika atjaunota un pakāpeniski ieviesta gan mācību, gan skolas vadības darbā. Informātikas mācīšana skolēniem, datortehnikas izmantošanas iespēju skaidrošana pedagogiem prasīja no skolotāja daudz laika un pacietības, tomēr E. Šapkins spēja nenogurstoši paskaidrot un atkārtot.
Kā pedagogs-meistars Skolotājs prata vienkārši un saprotami izskaidrot skolēniem sarežģītas lietas, pierādot, ka sasniegumu gūšanā izšķiroša nozīme ir sistemātiskam mācību darbam. Skolotāja stingrību mīkstināja viņa lieliskais humors un spēja ātri aizmirst dusmas, neturēt aizvainojumu. Viņš prata diskutēt un strīdēties, neuztverot domstarpības darba jautājumos par personisku kritiku vai apvainojumu. Stingrs, tiešs un nepiekāpīgs, bet vienlaicīgi arī objektīvs un taisnīgs skolotājs ar konsekventām prasībām, ar vienādu attieksmi pret visiem – tādu viņu atceras gan kolēģi, gan daudzi absolventi un bijušie studenti.
Pārlūkojot savu daudzpusīgo darbību, Skolotājs ir atzinis, ka notikumu ir bijis ļoti daudz. Darba gadi Jēkabpils 4. vidusskolas direktora amatā nebijuši viegli, jo viņa aicinājums nav bijis administrējoša rakstura darbs. Par visradošāko laiku uzskatīja pasniedzēja darbu RTU Jēkabpils filiālē, jo tur bija vairāk radošas brīvības, varēja pilnīgāk izmantot savu potenciālu. Savukārt vislielāko gandarījumu sniegusi piedalīšanās Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā ar paša izstrādātajām skolvadības datorprogrammām, kuras tika novērtētas ar medaļu un guva lielu atzinību no skolu vadītājiem.
E. Šapkins uzskatīja, ka pedagogs ir valstiski nozīmīga profesija, tās pamatā ir sadarbība, abu pušu godprātīgs darbs, tādēļ jābūt līdzsvarotām skolēnu un pedagogu tiesībām.
Novērtējot daudzpusīgo devumu, Jēkabpils pilsētas pašvaldība 2007. gadā par mūža ieguldījumu pedagoģijā un izglītībā piešķīra E. Šapkinam Jēkabpils Goda pilsoņa nosaukumu.
Erudīcija, plašs interešu loks un personības starojums padarīja E. Šapkinu par interesantu sarunu biedru, apspriežot sabiedriski politiskus jautājumus vai sporta un kultūras dzīves norises. Jau kopš bērnu dienām un jaunības kolēģis bija kaislīgs grāmatu lasītājs, Egona aizrautība un reizē atpūtas veids spēka gados bija ceļošana. Dzīves laikā tika iepazītas daudzas zemes, taču Japāna viņa atmiņās bija palikusi kā spilgtākais piedzīvojums.
Pedagoģiskā darba gaitas ģimnāzijā E. Šapkins beidza 2003.gadā, tad skolotājs nodarbojās ar programmēšanu, privāti konsultēja studentus un skolēnus. Dažus gadus pēc pensionēšanās abi ar dzīvesbiedri Vizmu devās dzīvot uz Valmieru pie meitām un mazbērniem.
No dzīves paliek pāri tas, kas citiem dots. Izsakām līdzjūtību piederīgajiem, dziļā cieņā un pateicībā par raženo darba mūžu noliecam galvas, paturot viedo kolēģi dzīvā atmiņā.
Atvadīšanās no Egona Šapkina un pavadīšana mūžības ceļā š.g. 17.oktobrī plkst. 13.00 no Kocēnu kapu kapličas (Valmieras novads, Kocēnu pagasts).
Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pedagogu kolektīvs
Jēkabpils novada pašvaldība
