11. oktobrī Jūrmalas muzejā uz kopīgu diskusiju pulcējās Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes īstenotā starptautiskā ERASMUS+ programmas “Sadarbības partnerības augstākajā izglītībā” projektā “Lasīšanas prasmju attīstīšana ar digitālajām tehnoloģijām un izmantojot tās” (ERASMUS+ KA220-HED – Cooperation partnerships in higher education “Developing Reading Skills With and Through Digital Technologies”) dalībnieki, kā arī pārstāvji no Jūrmalas Izglītības pārvaldes un Jūrmalas izglītības iestādēm.
Projekta “Lasīšanas prasmju attīstīšana ar digitālajām tehnoloģijām un izmantojot tās” galvenais mērķis ir valodas apguves veicināšanas iniciatīvas un lasītprasmes apguve, izmantojot digitālās iespējas.
Projekta dalībnieki – pētnieki no Latvijas Universitātes, Latviešu valodas aģentūras, Tartu universitātes, Igaunijas Integrācijas fonda, Rakveres Rohuaia pirmsskolas, Primorskas Universitātes, Koperas Tautas universitātes, kā arī no Harkivas Nacionālās universitātes un Zaporižjas Nacionālās universitātes – pulcējās Jūrmalas muzejā, lai piedalītos Jūrmalas Izglītības pārvaldes un Jūrmalas muzeja kopīgi organizētā paneļdiskusijā. Tajā piedalījās Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda, Jūrmalas Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa, Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādes “Lācītis” vadītāja Nataļja Račāne, Jūrmalas Izglītības pārvaldes izglītības kvalitātes eksperts Rinalds Gulbis, diskusiju vadīja Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Bērziņš.
Diskusijas mērķis bija kopīgi paraudzīties uz aktuāliem jautājumiem saistībā ar Latvijā noteikto pāreju uz mācībām tikai valsts valodā jeb vienotu skolu, kā arī dalīties pieredzē un par to, kā vienotas skolas principi ieviesti Jūrmalā.
Izglītības vidē Jūrmalā pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir notikusi bez nozīmīgām problēmām. Atšķirībā no citām pašvaldībām Jūrmala nav saskārusies ne ar būtisku pedagoģiskā personāla trūkumu, ne izmaiņām izglītības iestāžu administrācijā. Tāpat Jūrmalas izglītības iestāžu pedagogu profesionālā kapacitāte ir bijusi pilnībā pietiekama, lai bez aizķeršanās īstenotu mācību procesa pāreju uz vienotas skolas principiem.
Jūrmalas izglītības iestādēm ir ilgstoša pieredze ne tikai ar krievvalodīgu skolēnu integrēšanu, bet arī ar izglītības ieguves nodrošināšanu izglītojamiem, kuri pārstāv vairākas citas mazākumtautības, kā arī ar to bērnu un jauniešu apmācību, kuri atgriezušies Latvijā pēc ilgstoši pavadīta laika citās valstīs. Tāpat Jūrmalas izglītības iestādēs kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmajām dienām izglītību iegūst arī bērni un jaunieši no Ukrainas.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka, lai arī ir izstrādāti vairāki mācību līdzekļi, kas gan Latvijas mazākumtautību izglītojamiem, gan imigrantiem un reemigrantiem palīdz apgūt latviešu valodu, tomēr joprojām trūkst kvalitatīvu mācību materiālu. Tāpat diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka joprojām arī pedagogiem ir nepieciešams valsts koordinēts metodiskais un didaktiskais atbalsts pilnībā valsts valodā īstenojamam mācību procesam dažādām izglītojamo auditorijām.
Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Bērziņš atzina, ka ieguvums no šīs diskusijas ir ne tikai sadarbības partneriem un ārvalstu pētniekiem atklāt vienotas skolas principu ieviešanas stāstu Jūrmalā, bet arī mācīties savstarpēji – citam no cita, tā stiprinot Jūrmalas izglītības iestāžu sadarbību, kas ir būtiski, plānojot Jūrmalas izglītības telpas attīstību un veidojot pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju.
Projekta dalībnieki atzina, ka ir uzteicama Jūrmalas izglītības iestāžu pieeja latviešu valodas mācīšanā, kas paredz latviešu valodas apguvi uzsākt jau no pirmajiem soļiem pirmsskolas izglītības iestādēs, kad bērni ikvienu valodu apgūst visātrāk. Savukārt vispārējās izglītības iestādēs īpaša uzmanība tiek pievērsta latviešu valodas lietojumam ne tikai mācību stundās, bet arī ārpus izglītības ieguves vides.
