Šī gada 2. septembrī pie Ogres Mūzikas un mākslas skolas Mākslas nodaļas ēkas ieejas (Brīvības ielā 11, Ogrē) tika atklāta piemiņas plāksne Ogres Mākslas skolas dibinātājam un ilggadējam šīs skolas direktoram Pēterim Aulmanim.
MĀKSLAS SKOLAS UZDEVUMS IR ESTĒTISKI AUDZINĀT
1990. gada decembra beigās Ogres Kultūras namā notika Ogres Mākslas skolas iesvētības un svinīga atklāšana, tagadējās skolas telpās Brīvības ielā 11 Mākslas skola ievācās 1991. gadā, kur bija atvēlētas telpas 2. un 3. stāvā, vēlāk skolas rīcībā nonāca arī telpas 1. stāvā. 2007. gada vasarā noslēdzās vērienīgi ēkas renovācijas darbi privātās partnerības projekta ietvaros – skola ieguva jaunu veidolu.
Savulaik P. Aulmanis sacīja: “Mākslas skolas izveidošanas primārais mērķis nekad nav bijis veidot profesionālus māksliniekus, bet gan ļaut cilvēkam sevi attīstīt, bagātināt. Vingrinājumi, kas ir Mākslas skolā, neapšaubāmi veicina radošu domāšanu – jebkurā virzienā. Pats mākslas skolu uzdevums ir nevis sagatavot, bet estētiski audzināt! Laikam man mamma ieaudzināja, ka bez materiālām vērtībām ir arī citas – garīgas. Un tēlotājmākslā ir tas garīgums. Tāpat arī dziesmā. Es tās saucu par virsvērtībām. Tas ir kaut kas vairāk par ikdienišķo, eksistencei nepieciešamo. Es vienmēr esmu meklējis jaunas iespējas, radošu pieeju, tādā veidā sevi apliecinot, izpaužot. Un Mākslas skolas izveidošana, ieguldītais darbs un pacietība ļāvusi to izbaudīt un par to pārliecināties dzīvē.”
MĀCĪTIES MĀKSLAS JOMĀ DAUDZ GRIBĒTĀJU
Kopš Ogres Mūzikas skolas un Ogres Mākslas skolas apvienošanas par vienotu izglītības iestādi – Ogres Mūzikas un mākslas skolu (OMMS) – direktora vietniece mākslas jomā ir Ieva Lāce. Viņa atklāj, ka šis mācību gads profesionālās ievirzes izglītībā saistīts ar lielām izmaiņām, ka svarīgi ir neapjukt – visus jauninājumus ieviest pārdomāti, lai ne tikai varētu saglabāt iepriekšējās veiksmīgās skolas iestrādes, bet arī uzlabotu tos procesus, kuri ir mainījušies laikmeta ietekmē.
I. Lāce par zīmēšanas, gleznošanas un kompozīcijas pedagoģi Ogres Mākslas skolā strādā jau kopš tās pirmsākumiem. “Ilgus gadus strādāju tikai pāris dienas nedēļā, kas ir tipisks mākslas jomas pedagogu modelis, jo gandrīz visi ir praktizējoši mākslinieki. Pirms 15 gadiem izveidoju Ķeguma Mākslas studiju. Sākumā tā bija kā privātā interešu izglītības iegūšanas vieta bērniem, taču nākamajā gadā sadarbībā ar toreizējo Ogres Mākslas skolas direktoru Pēteri Aulmani tika izveidota arī Ogres Mākslas skolas Ķeguma klase, kurā audzēkņi var apgūt profesionālās ievirzes izglītības programmu pilnā apjomā. Šogad Ķeguma filiālei tika atzīmēta 15 gadu jubileja, savukārt Suntažu filiālei, kuru izveidoja skolotāja Māra Mārtiņjāne-Kaše, atzīmējām 20 gadu jubileju. Tā kā bērnu vecākiem ir svarīgi, lai nodarbības notiktu pēc iespējas tuvāk mājām, interese abās filiālēs ir liela. Mākslas jomā pagājušajā mācību gadā tajās mācījās apmēram 130 audzēkņi,” stāsta direktora vietniece.
Liela interese par iespējām mācīties OMMS mākslas jomā ir arī Ogrē. Parasti ik gadu septiņgadīgajā programmā tiek uzņemti 48 bērni, kuri kopā veido četrus kursus, un piecgadīgajā programmā uzņemta viena klase ar 12 bērniem. Jaunajā mācību gadā iestāties gribētāju bija vairāk, nekā skola spēja uzņemt – Ogrē, Ķegumā un Suntažos kopā tika uzņemti 82 audzēkņi. Parasti divas trešdaļas no audzēkņiem skolu arī pabeidz.
OMMS mākslas jomā piedāvā arī interešu izglītību. Pirmskolas grupās var darboties 4–6 gadus veci bērni, savukārt skolēniem līdztekus interešu izglītības grupām tiek piedāvātas arī sagatavošanas grupas, kuru mērķis ir sagatavot potenciālos audzēkņus mācībām Mākslas skolā. Interešu izglītības grupās nodarbības notiek vienreiz nedēļā, un tās var apmeklēt 1.–5. klašu skolēni. Šie bērni parasti ir izvēlējušies citu ārpusstundu nodarbi, piemēram, mūziku vai sportu, tomēr paralēli vēlas sevi pilnveidot arī mākslā. Savukārt jauniešiem vecumā no 13 līdz 16 gadiem ir izveidota studijas grupa, kurā mācās gan tie, kas pabeiguši Mākslas skolu un vēlas turpināt darboties, gan tie, kas grib pilnveidoties, lai varētu iestāties kādā no mākslas vidusskolām.
Mācību pēdējā gadā OMMS mākslas jomā audzēkņi kārto tādus pašus noslēguma pārbaudījumus, kādi tiek prasīti uzņemšanai Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. “Tā mēs varam pārbaudīt, vai esam atbilstoši sagatavojuši bērnus, kas varētu turpināt mācīties kādā no mākslas izglītības iestādēm vidējā līmenī, kā arī bērni paši var novērtēt, vai viņi to spēj izdarīt,” norāda direktora vietniece un uzsver, ka svarīga ir skolu pēctecība – tur, kur beidzas mācību process vienā skolā, turpat mācībām jāsākas arī nākamajā izglītības līmenī, lai visa mākslas izglītības sistēma būtu kā vienots veselums.
Skolā ir ieviestas dažādas tradīcijas – kā nelieli svētki vienmēr tiek atzīmētas visas izstāžu atklāšanas, kas vienlaikus ir arī izglītojoši pasākumi. Bērni tiek aicināti aplūkot visus, ne tikai savus darbus, tādējādi iemācoties gan vērtēt un analizēt, gan smelties jaunas idejas. Izstādes tiek mainītas bieži, ik pa 2–3 nedēļām. Jauks, tematisks pasākums ik gadu tiek organizēts uz Ziemassvētkiem – kopā ar 1. semestra noslēgumu tiek svinēta arī jauno audzēkņu uzņemšana Mākslas skolas rindās. Audzēkņiem katru gadu notiek plenērs, kad viņi pirmajās jūnija nedēļās zīmē un glezno ārpus telpām.
KONKURSOS AUDZĒKŅIEM LABI REZULTĀTI
Mākslas jomā ir ļoti daudz konkursu. Tie ir dažādi – notiek gan starptautiskā mērogā, gan konkursus rīko arī pašas mākslas skolas. Arī OMMS aizsākta tradīcija organizēt konkursu “Meistari un mācekļi”, lai popularizētu latviešu māksliniekus un viņu daiļradi. Ideja radās Vilhelma Purvīša jubilejas gadā, kad Ogres novadā notika plaši pasākumi mākslinieka daiļrades izzināšanai. Tad arī tapa pirmais konkurss “Ar Purvīša acīm”, kurā aicinājām piedalīties mākslas skolas no visas Latvijas. Pērn konkurss tika veltīts Indriķim Zeberiņam.
Taču nozīmīgākais ir Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotais valsts konkurss. Tas savā ziņā ir kā katras skolas mācību procesa kvalitātes rādītājs, kā arī plašs pasākums, kad mākslas skolu pedagogiem ir iespēja satikties tematiskos semināros un noslēguma pasākumā. Konkurss parasti notiek trīs vecuma grupās, un katru gadu tiek noteikta atšķirīga tēma. Pirmajā kārtā darbus vērtē skolas komisija, kuras sastāvā ir pieaicināts neatkarīgs eksperts, tad 2. kārtā jau notiek labāko darbu atlase Latvijas Nacionālajā kultūras centrā. OMMS skolas audzēkņiem parasti ir labi sasniegumi, piemēram, iepriekšējā konkursā “Apģērbs ir vēstījums” OMMS Suntažu filiāles bērnu darbi bija starp labākajiem, kurus varēja aplūkot modes skatē koncertzālē “Liepājas dzintars”, un Ogres audzēkņu darbi bija apskatāmi kopējā tērpu kolekciju izstādē Liepājā. Tomēr direktora vietniece atzīmē, ka konkursam izvirzītās tēmas mēdz būt diezgan sarežģītas, viņasprāt, tās ir vairāk piemērotas vecākiem bērniem: “Ne visi bērni ir gatavi konceptuāli domāt šajā agrajā vecumā, līdz ar to lielākais darbs tiek prasīts no pedagoga, lai sarežģīto tēmu pārfrāzētu bērniem saprotami. Nereti arī pedagoga iesaiste darba radīšanas procesā ir pārāk liela, gribētos, lai bērniem būtu iespēja strādāt vairāk patstāvīgi. Taču, neskatoties uz to, gandarījums par piedalīšanos un sasniegumiem ir vienmēr. Uzskatu, ka bērnu mākslas skolas primārais uzdevums ir gan attīstīt radošo domāšanu, gan izkopt mākslinieciskās prasmes – to trūkums ierobežo radošo ideju īstenošanu.”
Godalgotas vietas un atzinības regulāri saņemtas arī starptautiskajos konkursos. Taču šajos konkursos parasti ir ļoti ilgi jāgaida rezultāti, piemēram, aizsūtot darbus uz Japānu, rezultāti dažkārt tiek paziņoti tikai pēc 1,5–2 gadiem. “Arī mūsu skolas organizētā konkursa īstenošanas cikls ir vairāk par gadu – sākumā konkursa tēma tiek izsludināta, tad tā tiek iekļauta mācību procesā, pēc tam darbi tiek iesūtīti no skolām, notiek to vērtēšana, atlase un beigās organizēta izstāde. Un tikai tad tiek paziņoti rezultāti un notiek apbalvošana,” stāsta I. Lāce.
ŠAJĀ MĀCĪBU GADĀ LIELAS PĀRMAIŅAS
Pagājušā gada nogalē valstī tika pieņemts standarts, nosakot profesionālās ievirzes izglītību kā atsevišķu izglītības veidu, līdz ar to šajā mācību gadā lielas pārmaiņas notiek visās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs. Līdz šim OMMS mākslas jomā tika piedāvātas divas izglītības programmas – piecgadīgā programma kā pamatprogramma un padziļinātā programma, kuru realizēja septiņos gados. Tagad abas programmas tiks īstenotas septiņos gados – vienai nedaudz palielinot mācību stundu skaitu, savukārt otrai kopējo stundu skaitu būtiski samazinot. Mainīsies arī atsevišķi mācību priekšmeti. Ar šo mācību gadu uzsākts realizēt trešo, intensīvo, programmu, kas būs paredzēta vecākiem bērniem un orientēta uz audzēkņiem, kuriem jau ir skaidrs mērķis mācīties mākslu arī tālāk.
“Tā kā Mākslas skolā būs jāievieš daudz jaunumu, aktīvi strādājam pie metodikas izstrādes, lai atrastu veidu, kā nodrošināt iespēju turpināt kvalitatīvi apgūt izstrādāto mācību saturu atbilstoši jaunajam stundu skaitam. Mācību stundām jākļūst dinamiskākām, vienlaikus sabalansējot radošas domāšanas un rokas trenēšanas uzdevumus. Iespējams, lai motivētu tos bērnus, kuri vēlēsies nopietnāk sevi pilnveidot, aicināsim veikt dažādus rokas treniņa darbiņus arī mājās, taču tie noteikti nebūs obligāti, bet ieteicami,” atklāj I. Lāce. Viņa uzskata, ka īpaša vērība ir jāvelta vecāku iepazīstināšanai ar skolas kārtību, informējot, ka skolā slodze ar katru gadu palielinās. Ja 1.–3. gadā tā ir neliela un gandrīz neatšķiras no sagatavošanas nodarbību intensitātes, kā arī mācības var apvienot ar dažādiem interešu pulciņiem, tad 4. kursā mācībām ir jāveltī arvien vairāk laika un jānosaka prioritātes.
Direktora vietniece min vairākus iemeslus, kāpēc, iespējams, veiktas šādas izmaiņas: “Ir mainījusies sabiedrība, domāšanas veids, arī bērni kļuvuši citādāki. Vērojama izteikta vēlme iesaistīties dažādās papildizglītībās un aktivitātēs, neveltot vairs tikai vienai padziļinātu uzmanību, tādējādi vēlāk gūstot iespēju izvēlēties sev tīkamāko nodarbi. Nereti vecāki šīs skolas izvēlas, lai pilnveidotu bērnu prasmes un attīstītu talantus, nevis audzinātu mākslinieku. Rezultātā daudzi bērni neizvēlas turpmāk mācīties tālāk un kļūt par māksliniekiem vai mūziķiem. Kultūras ministrijai, kas uztur profesionālās ievirzes izglītības iestādes, iespējams, nav pietiekamas atgriezeniskās saites. Manuprāt, mākslas skolu kopējā sistēma labi darbojas, gan jau arī jaunais modelis veiksmīgi iestrādāsies, taču vairāk vajadzētu strādāt tieši ar talantīgajiem audzēkņiem.”
Kolēģiem un citu skolu pedagogiem I. Lāce vēl nepazaudēt labās iestrādes un tradīcijas, katrai skolai rast savu labāko risinājumu jaunumu ieviešanai, liekot uzsvaru uz to, kas skolās ir spēcīgs, un pēc iespējas efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Arī sabiedrībai nemitīgo pārmaiņu laikā viņa vēl nepazaudēt tās labās lietas, kuras mums katram piemīt!
