No 25. līdz 27. septembrim vienam Ādažu novada pašvaldības aģentūras “Carnikavas komunālserviss” pārstāvim bija tā iespēja piedalīties Latvijas pašvaldību savienības organizētā Meža dienu seminārā “Mežu un parku apsaimniekošana. Koks būvniecībā. Igaunijas pieredze”.
Igauņi savu darbu dara ar entuziasmu, labprāt dalās pieredzē un ir atvērti, meklējot sadarbības iespējas arī ārpus savas valsts robežām, parādot, ka sadarbībā ir spēks un ar koku var darīt daudz.
Igaunijā zāliena un zālāja teritorijas iedala kategorijās, gluži kā ceļu apsaimniekošanā. Attiecīgi – ir teritorijas, kurās regulāri tiek pļauts, bet ir teritorijas, kuras pļauj “pēc pieprasījuma” apsekošanas rezultātā.
Apstādījumos pamatā izmanto augus, kuri ir daudzgadīgi un mazprasīgi, izvēloties arī augu sugas no dabas, piemēram, graudzāles, viršus un brūklenājus. Igaunijā apstādījumos zem kokiem stāda “pamežu” – krūmājus, kuri nodrošina vizuālu pievilcību arī ziemā.
Ielu apsaimniekošanā siltajā sezonā privātīpašumiem piegulošos trotuārus kopj privātīpašnieki, izņemot apstādījumus, kuri atrodas starp ielu un trotuāru, bet ziemā sniegu tīra pašvaldības darbinieki visā pilsētas teritorijā, lai nodrošinātu, ka viss ir tīrs un drošs (neslīdošs).
Lielisks risinājums drošībai ielās – sensori pie gājēju pārejām, kur nav luksoforu. Tie sāk mirgot, ja blakus nostājas cilvēks. Ceļu jomā izdomāti arī interesanti auto stāvvietu norobežojumi no ielas braucamās daļas, un velo novietnes arī igauņiem ir neparastās formās.
Applūstošās un pārmitrās pašvaldības teritorijas kvalitatīvi pārplāno un apsaimnieko ar dabas risinājumiem, piemēram, mitrumu mīlošo augu stādījumus veido vietās, kur tie mazina pārmitrinājumu. Dažādus vides elementus veido tā, lai tie iekļautos dabiskajā vidē gan praktiski, gan vizuāli.
Pašvaldības un zinātniskie institūti nodrošina sabiedrības informēšanu, izglītošanu un atbalstīšanu ideju realizēšanai. Piemēram, koka māju īpašniekiem pašvaldība nodrošina apmācības koka būves detaļu atjaunošanai, lai mazinātu jaunu būvmateriālu iegādi, sekmējot veco ēku atjaunošanu. Meža zinātniskais institūts sniedz atbalstu visiem, kas vēlas realizēt savas idejas koka (finiera) izmantošanā vai pārliecināties, vai ideju ir iespējams īstenot. Konsultēties var jebkurš – sākot no skolēnu mācību firmām, beidzot ar uzņēmējiem.
Dabas parkā Poķu zemē (Pokumaa) tika lieliski parādīts, kā var veikt bērnu izglītošanu dabā, iztiekot bez lieliem materiālajiem ieguldījumiem, piemēram, atpazīt koku sugas, mācīties skaitīt un meklēt burtus, arī vairot iztēli, saskatot dažādos koku veidojumos tēlus un sejas.
Koka būvniecības ražotnēs netrūkst kvalitatīva darbaspēka. Ražotnes strādā pie ilgtspējības un izaugsmes, piemēram, izmantojot savām vajadzībām saules paneļu enerģiju, koka atlikumu otrreizēju izmantošanu un strādājot tā, lai koka atgriezumi būtu pēc iespējas mazāk. Ir atrasti risinājumi, kā var izmantot arī koksni, kas parasti tiek uzskatīta par mazvērtīgu.
Lignīna rūpnīca, kuri šobrīd Igaunijā uzbūvējuši eksperimentālos nolūkos, praktiski tiek plānota būvēt Valmierā desmit reižu lielāka. Ieguvums – no lignīna (no bērza koksnes iegūstama viela) var ražot smaržīgus bioloģiski noārdāmos maisiņus, vienreiz lietojamos traukus un ar šo vielu var aizstāt pat bitumenu asfaltā, secīgi asfalts smaržo pēc pirts, bet savas īpašības nezaudē. Vēl gan iespējai Valmierā ir jāiztur ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030. gadam paredz, ka šādas lignīna rūpnīcas spēs nodrošināt mums Eiropas Savienības noteiktās “CO2 gāzes glabātuves” prasības.
Ir atrasti risinājumi pat 4-stāvu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai tikai no koka konstrukcijām. Ir uzņēmumi, kas saražo visas nepieciešamās konstrukcijas un detaļas tā, lai dabā būtu tikai jāsamontē kopā.
Mežsaimniecības risinājumi ļoti vienkārši – ja nepieciešams izcirst bojātos kokus, iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties konkrētu koksnes kubatūru, pēc tam pašam iedzīvotājam jāveic iezīmēto koku ciršana un transportēšana no meža mājup.
Igaunijā mazāk tiek strādāts pie vides pieejamības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sākot no dabas parka, līdz daudzdzīvokļu mājām.
Atkritumu novietnes pie daudzdzīvokļu mājām netiek būvētas kā nojumes, bet ap konteineriem tiek izveidoti zaļumstādījumi. Atkritumi nepiegružo vidi, putni un klaiņojoši kaķi ap šīm novietnēm netika novēroti.
Pasākumi vai darbības, ko mēs varētu ieviest pašvaldības darbā
Tiek plānots izvērtēt iespēju novada ciemu un pilsētas zālienu un zālāju iedalīšanu kategorijās, tādejādi mazinot pļaušanas biežumu, ieekonomējot līdzekļus un vairojot gan dabas daudzveidību, gan vides piesārņojuma mazināšanu.
Ja būs nepieciešams izvērtēt koku stādīšanu ēku tuvumā, lai neietekmētu ēkas pamatus vai tuvumā esošos inženiertīklus, pieļaujam iespēju izmantot Igaunijā noskatītu metāla piltuves metodi, kur ar šādu konstrukciju tiek vadīta koka sakņu sistēmas augšana un tās virziens.
Ir parādītas fotogrāfijas mūsu labiekārtošanas speciālistiem ar Igaunijā redzētajām idejām pilsētvides labiekārtošanā, lai paplašinātu idejas, kā veidot mazāk prasīgus kopšanai un laistīšanai, bet ainaviski estētiskus apstādījumus.
Galvenais brauciena novērojums – sadarbībā un cilvēcībā ir spēks!
Lai mums kopā izdodas mūsu novadu padarīt zaļāku, skaistāku un ilgtspējīgāku!
Informāciju sagatavoja p/a “Carnikavas komunālserviss”
