Ar mērķi iepazīt remigrantu-uzņēmēju pieredzes stāstus (gan ārvalstu, gan atgriežoties), veicināt pašvaldību iesaisti remigrācijas jautājumos, attīstīt savstarpējas sadarbības potenciālu, aizvadīts Zemgales plānošanas reģiona organizētais pieredzes apmaiņas brauciens “Uzņēmēji ar pasaules pieredzi”.
Regulāri īstenojot dažādas aktivitātes un piedaloties dažādos ar remigrācijas jautājumiem saistītos pasākumos, Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Bokta secinājusi, ka nereti tautieši atgriežoties uzsāk uzņēmējdarbību. Šādu lēmumu palīdz pieņemt ne tikai ārzemēs iekrātais kapitāls, bet arī iegūtais redzējums, ka “mēs visi varam”. Kāda ir motivācija, grūtības un iemesli, lai spertu soli par labu atgriezties, 2 dienu braucienā noskaidroja pašvaldību uzņēmējdarbības speciālisti un uzņēmēji.
Pirmā pieturvieta – Jelgavas novads, uzņēmums “Citas sveces”, kur saimnieko Artūrs un Santa Veilandi. Viņu ceļš līdz uzņēmējdarbībai ir sācies pateicoties tam, ka pēc ilgas dzīves svešumā, pāris nolēma atgriezties Latvijā. Sākotnēji izmēģinot spēkus citās sfērās, meklēti dažādi risinājumi, lai varētu uzsākt savu ražošanu. Abi smej, ka ir sveču cilvēki, tāpēc nonākuši līdz tam, ka vīrs iegādājies sveču preses aparātu. Drīz jau sameklētas telpas. Tomēr paralēli veikta rūpīga izpēte par un ap visiem aspektiem sveču nozarē. Tā kādā no kārtējiem meklējumiem interneta dzīlēs Santa iepazinusi beramās sveces. Šāds produkts licies gana neparasts un tai pat laikā praktisks un viegli lietojams. Nu jau teju divus gadus vēlāk uzņēmums ir strauji attīstījies, iekarojis savu atpazīstamību ne tikai gadatirgos, bet arī internetā. Turklāt pavisam nesen interneta vidi pāršalca ziņa par kādu ģeniālu ideju – kapu sveču automātu. Kautrīgi Artūrs atzīst, ka šī ir viņa ideja un izpildījums. Lai gan automāts pagaidām ir testa režīmā, jau šobrīd ir noprotams, ka šāda iekārta varētu gūt lielu atsaucību.
Pirmās dienas vizīte turpinājās Bauskas novada Rundālē. Šeit “Rundāles ūdensdzirnavās” darbojas Santa Švāģere. Lai gan pati nav remigrante, viņai reiz bijis tiešs sakars ar ārvalstu tautiešiem. Darbojoties tolaik Rundāles novada pašvaldībā, viņas darbs bija komunicēt ar remingrantiem un personām, kas plāno atgriezties. Arī Santa savā darbā novērojusi, ka atbraucēji lieliski pielieto ārvalstīs gūto pieredzi, lai šeit to liktu lietā dažādās nozarēs. Ja šeit mēs nereti pakautrējamies un baidāmies no neveiksmes, tad ārzemēs gūtā pieredze daudziem devusi lielāku motivāciju, min Santa.
Savukārt pirmās dienas noslēgumā ceļš veda uz “Rāmritiem”, kur uzņēma Otto Lodiņš. Globāla pandēmija, vairāki tālu zemju ceļojumi, kas izvērtušies arī par ilgākiem darba periodiem ārvalstīs, ir mijiedarbojušies un raisījuši vēlmi Otto meklēt savu vietu Latvijā. Šobrīd Iecavas pusē, ainaviskā meža ielokā zum bites. Te top medus un medus suflē. Šeit ir sava veida bišu SPA, kur interesentiem ir iespēja baudīt mieru un pagulēt uz īpašas bišu gultas. Ceļojumi uz ārvalstīm turpinās, bet Otto nosaka: “Gribas atgriezties un rušināties. Gribas baudīt mieru un klusumu”.
Otrā diena aizvadīta Jēkabpils un Aizkraukles novados. Dienas sākums – atvērta tipa ofisā jeb kopstrādes telpā uzņēmējdarbības veicināšanai Jēkabpils novada pašvaldībā. Santa Čevere, Jēkabpils novada pašvaldības pārstāve, ieskicēja iespējas un dažādus projektus, kuros uzņēmējiem iespējams saņemt atbalstu. Tāpat viņa atgādināja par projektu, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā. Jēkabpils novada pašvaldība sadarbība ar Zemgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu atkārtoti organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Tā mērķis ir sniegt atbalstu, radot jaunu darba vietu remigrantam jau esošā uzņēmumā, vai sniegt atbalstu jaunizveidotam remigranta uzņēmumam, tostarp, nodrošinot jaunu produktu un/ vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā.
Jēkabpils novadā veiksmīgi darbojas vēl viens remigrants. Mārtiņš Mālmanis ir uzņēmuma “MYXU” vadītājs. Uzņēmums veiksmīgi nodarbojas ar specializēto mīksto mēbeļu un dekoratīvo izstrādājumu ražošanu. Darbi ceļojuši uz tuvām un tālām zemēm. Būtiski, ka gūtā pieredze dzīvojot Skotijā devusi pārliecību par savām spējām, tāpēc atgriežoties Latvijā nav bijušas šaubas uzsākt ko savu. Tagad Mārtiņš ne tikai darbojas mēbeļu ražošanas biznesā, bet aktīvi iesaistījies vietējās pašvaldības sporta dzīves attīstībā.
Pieredzes apmaiņas brauciens noslēdzās ar mini zoo “Karlīnas” apmeklējumu un Silvara Dumpja atgriešanās un uzņēmējdarbības stāstu. Stabils un labi atalgots darbs Dānijā, tomēr nespēja konkurēt ar dzimtenes ilgām, tāpēc sasniedzot bērnu pirmsskolas vecumu, ģimene atgriezās dzimtajā pagastā, kur uzsāka savu darbošanos. Tas, kas reiz aizsākās ar 300 trušiem, tagad izaudzis par apmeklētāju iemīlētu mini zoo. Dažādi eksotiski un pašmāju dzīvnieki šeit ik nedēļu sagaida savus ciemiņus, kamēr Silvars ar visiem atrodu kopīgu valodu par jebkuru tēmu.
Interesanti, ka visiem apmeklētajiem uzņēmējiem ir ļoti līdzīgs remigrācijas stāsts. Reiz pelņas nolūkos devušies uz ārzemēm. Tur iegūtas izglītības, darba pieredze, iepazīta otra pusīte un sagaidītas atvases. Tomēr laikam ejot un ciemojoties Latvijā, vēlme un vilkme atgriezties tikai pieaugusi. Nereti bērniem tuvojoties skolas gaitu sākumam, ģimenes pieņēmušas lēmumu pārcelties un tā radušās dažādas idejas. Ārvalstīs iegūtā pārliecība un plašāks lietu redzējums visiem ļāvis noticēt saviem spēkiem un idejai, kas nu jau visos stāstos ir izvērtusies par gana ienesīgu biznesu.
Nenoliedzami šie ir tikai daži pieredzes stāsti. Tomēr šis ir arī vēl viens mēģinājums remigrācijas koordinatoram saprast remigrantu vēlmes un vajadzības, lai vēl vairāk sekmētu tautiešu atgriešanos. Remigrācijas koordinatore norāda: “Ir aizvadīts, manuprāt, vērtīgs pasākums. Iepazinām dažādus apņēmīgus remigrantus, kuri nekoncentrējas uz grūtībām, meklē risinājumus un dara. Viņiem ir plaša pieredze dažādos darbos, ārvalstu sadarbības vieglāk dibināt, jo ir saglabājušās pazīšanās ārpus robežām. Ģimene bijusi noteicošais faktors, lai atgrieztos. Ceru, ka pašvaldību speciālistiem arī radās plašāka izpratne par remigrantu pienesumu un viņu nozīmīgumu katrā pašvaldībā”.
Zemgales plānošanas reģions izsaka lielu pateicību visiem apmeklētajiem uzņēmējiem, kas laipni uzņēma un labprāt dalījās ar savu pieredzes stāstu!
Ja arī jūs vai jūsu paziņu lokā ir kāds, kurš vēlas atgriezties Zemgalē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatori Agnesi Boktu, rakstot uz e-pastu: zemgale@paps.lv . Vai rakstot savu vēstuli soctīklā Facebook īpaši izveidotā lapā “Atgriezties Zemgalē”. Tāpat ērtākai komunikācijas uzsākšanai tīmekļa vietnē www.paps.lv ir pieejama saziņas anketa “Dod ziņu!”
