Viņas zelts ir dzīvesprieks. Viņa prot ar to dalīties tā, ka tas padala arī kādu bēdiņu. Viņa aicina nebaidīties tiekties pēc sirdsmiera un uzsver, ka tas mīt dzīvīgumā un pleca sajūtā. Dzīvesprieks, dzīvotprieks, dzīvīgumprieks, dzīvotiesprieks. Vārdi salipinās kopā un kļūst par veselumu, tāpat kā tas ir dzīvē – prieks ir lipīgs.
17.novembrī Valmieras novada pašvaldības apbalvojumu “Valmieras novada Gada cilvēks” saņēma biedrības “Valmieras pilsētas pensionārs” valdes priekšsēdētāja Ināra Allika.
Ināra Allika biedrības “Valmieras pilsētas pensionārs” valdes priekšsēdētājas amatu, veicot to brīvprātīgi un nesaņemot atlīdzību, uzņēmās 2022. gada martā, ar enerģiju, radošumu un mērķtiecību ne tikai pēc pandēmijas ierobežojumiem aicinot seniorus atkal tikties, bet aktīvi strādājot, lai biedrības piedāvājums biedriem kļūtu arvien saistošāks. Tā biedru skaits šo gadu laikā pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Seniori muzicē, dejo, sporto, spēlē teātri, dodas ekskursijās, spēlē novusu, šahu, izglītojas dažādu tēmu lekcijās, mācās angļu valodu, piedalās radošajās darbnīcās, apmeklē kultūras norises, bet svarīgākais, kā uzsver Ināra Allika, pavada laiku kopā un bagātina savu ikdienu.
“Brīvā laika, godīgi sakot, man nav, bet tas ir mans sirdsdarbs. 13 pulciņi, 287 biedri, dažādas norises, jaunas idejas, plānošana, sarunas. No sirds priecājos par biedriem – gan jau esošajiem, gan jaunajiem, kuri interesējas, kas pie mums notiek, saku, lai nāk paši skatīties, un tā mūsu pulks aug. Mums ir dažādām interesēm atbilstoši pulciņi un iespējas. Arī vecuma ziņā esam dažādi – ir gan jaunie, t.i., 1950. gadu beigās dzimušie, gan arī ļoti cienījama vecuma seniori. Bet ne jau gadi ir no svara. Piemēram, mums ir 92 gadus jauna kundzīte, kuras solim ekskursijā reti kurš tiek līdzi,” stāsta Ināra Allika.
Pats svarīgākais ir dot iespēju piedzīvot dzīvesprieku un būt kopā ar līdzcilvēkiem, saturīgi pavadot laiku. “Socializēšanās ir galvenais iemesls – būt cilvēkos. Un arī būt apritē – mācāmies daudz jauna, apmeklējam teātra izrādes un citas kultūras norises. Reizēm pat pietrūkst ideju, ko vēl varētu darīt. Liels paldies pulciņu vadītājiem, kuri arī to dara bez samaksas. Mūsu kopīgais mērķis ir dalīties priekā. Kad man piedāvāja šo amatu, pirmā doma bija, ka nevajag, zināju, ka brīvdienu praktiski nebūs. Bet tad apdomāju, ka mani vecmāmiņas pienākumi nav tik regulāri un šāda darbošanās radīs arī man prieku. Un to es varu dot saviem bērniem un mazbērniem – priecīgu vecmāmiņu. Kā sauc, tā atsaucas – daudz mēs varam paši ietekmēt, tikai reizēm vajadzīgs pamudinājums.”
45 gadus pavadot algotā darbā Valmieras novada pašvaldībā, Ināra Allika stāsta, ka tas vienmēr bijis darbs ar cilvēkiem. Tā ir neatsverama pieredze, kas ļauj vairāk izprast līdzcilvēkus, darboties vienota mērķa labā. Tādējādi, arī esot pensijā, gribējies turpināt strādāt ar cilvēkiem, strādāt viņu labā.
Jautājot, kas iedvesmo un kur gūst spēku, Ināra Allika atbild, ka vaļasprieks ir došanās ekskursijās un ceļošana. Bet iedvesmas avots ir strādāt cilvēku labā. “Mani tas ļoti iedvesmo, ka cilvēki ir priecīgi, visiem acis spīd. Tas rosina darīt tālāk. Paldies Dievam, ka man nav laika domāt, cik tabletes jādzer! Un mani iedvesmo mūsu kopīgā darbošanās ne tikai pulciņos, bet vēl plašāk, piemēram, Ziemassvētku uzvedumā iesaistās visi – kāds ir apguvis rotājumu izgatavošanu, kāds dzied, kāds dejo.”
Vaicāta, kas viņai ir lepošanās vērts, Ināra Allika atbild: “Lepojos ar saviem bērniem, kuri veiksmīgi nostājušies uz savām kājām, nodibinājuši ļoti labas ģimenes. Lepojos ar savu mazdēlu, kurš studē jau 4. kursā, sporto, uzrāda labus rezultātus, un ratiņkrēsls tam nekādā veidā nav šķērslis. Lepojos ar cilvēkiem, kuri grib darboties, kuri savu brīvo laiku velta tam, lai būtu kopā, lai radītu prieku sev un citiem.”
Foto un video Uģis Brālēns
