LatvieÅ”u plakÄtists, dizainers, gleznotÄjs Gustavs Klucis ā pasaulÄ atpazÄ«stamÄkais un visvairÄk pÄtÄ«tais latvieÅ”u izcelsmes mÄkslinieks, viens no pagÄjuÅ”a gadsimta 20.ā30. gadu padomju avangarda spilgtiem pÄrstÄvjiem, dzimis 1895. gada 4. janvÄrÄ« Valmieras apriÅÄ·a ĶoÅu pagasta āInduļosā.
PasaulÄ atpazÄ«ts, bet salÄ«dzinoÅ”i nezinÄms paÅ”a dzimtenÄ. ViÅa darbÄ«ba aizritÄja tobrÄ«d nesen tapuÅ”ajÄ padomju valstÄ«, kur viÅÅ” kļuva par vienu no Ŕīs valsts kultÅ«rvides veidotÄjiem un jaunu ceļu meklÄtÄjiem pasaules vizuÄlajÄ mÄkslÄ. Klucis tiek minÄts kÄ viens no ievÄrojamÄkajiem padomju konstruktÄ«visma virziena pÄrstÄvjiem un viens no fotomontÄžas tehnikas pionieriem. Daudzos gan viÅa mÄksla izraisa pretrunÄ«gu un pat noliedzoÅ”u reakciju tÄs galvenÄ satura dÄļ.
PirmÄ pasaules kara priekÅ”vakarÄ viÅÅ” iestÄjÄs RÄ«gas mÄkslas skolÄ, kur viÅa pasniedzÄji bija tÄ laika latvieÅ”u mÄkslas dižgari ā RozentÄls, PurvÄ«tis, Tillbergs. Å o izglÄ«tÄ«bas procesu pÄrtrauca karÅ” un iesaukÅ”ana Krievijas armijÄ, tÄlÄk ā revolÅ«cija, sarkanÄ strÄlnieka un boļŔeviku vadoÅa Ä»eÅina apsardzes kareivja gaitas MaskavÄ un izglÄ«toÅ”anÄs pie vairÄkiem izciliem krievu mÄksliniekiem. Starp viÅiem pirmÄm kÄrtÄm minams leÄ£endÄrais avangardists, suprematisma virziena aizsÄcÄjs Kazimirs MaļeviÄs. Pabeidzis studijas, Gustavs Klucis tÅ«daļ pats kļuva par meistardarbnÄ«cu pasniedzÄju.
KluÄa daiļrades dominÄjoÅ”ais žanrs ir plakÄts, viÅa oriÄ£inÄlÄs tehnikas spilgtÄkÄ iezÄ«me ā fotografÄtu detaļu iekļauÅ”ana konstruktÄ«visma kompozÄ«cijÄs lÄ«dz ar Ä£eometriskÄm formÄm un tekstu. MÄkslinieks apbrÄ«nojami efektÄ«gi izmanto mÄrogu, kombinÄjot dažÄda lieluma attÄlus un figÅ«ras. FotogrÄfijas sastindzinÄtÄ kustÄ«ba, iekļauta mÄkslinieka bÅ«vÄtajÄs kompozÄ«cijÄs, atkal atdzÄ«vojas vÄrotÄja uztverÄ, kļūstot lÄ«dzÄ«ga kinokadram. KÄ savulaik raidÄ«jumÄ āÅ Ä«s dienas acÄ«mā sacÄ«ja kinorežisors PÄteris Krilovs, Gustavam Klucim veltÄ«tÄs filmas āNepareizais latvietisā autors, Klucis savulaik, strÄdÄjot āar ŔķÄrÄ«tÄm un lÄ«mÄ«tiā, panÄcis efektu, kÄds retajam izdodas ar visÄm modernajÄm trÄ«sdimensiju datorgrafikas iespÄjÄm. Var piebilst, ka Gustava KluÄa darbu pastÄvÄ«gÄ lÄ«dzradÄ«tÄja bija arÄ« viÅa dzÄ«vesbiedre, gleznotÄja un grafiÄ·e ValentÄ«na Kulagina.
Nav pamata domÄt, ka Gustavs Klucis neticÄja vispasaules proletÄriskÄs revolÅ«cijas un komunisma celtniecÄ«bas idejÄm. PÄc visa spriežot, puisis no ĶoÅiem sevi atrada jaunÄs pasaules cÄlÄju rindÄs, aktÄ«vi veidojot Ŕīs pasaules vizuÄlo tÄlu. IespÄjams, ka tad, kad sÄkotnÄjo atdevÄ«go kalpoÅ”anu revolÅ«cijas ideÄliem padomju elitÄ arvien noteiktÄk nomainÄ«ja verdziska pakalpoÅ”ana vadonim Staļinam, mÄkslinieks piedzÄ«voja vilÅ”anos un kompromisus ar sirdsapziÅu, par ko gan trÅ«kst jebkÄdu konkrÄtu liecÄ«bu. Lai kÄ arÄ« nebÅ«tu, viÅam liktenÄ«ga, visdrÄ«zÄk, izrÄdÄ«jÄs piederÄ«ba latvieÅ”u tautai. Gustavu Kluci arestÄja un 1938. gada 26. februÄrÄ« noÅ”Äva tÄ sauktÄs āLatvieÅ”u operÄcijasā laikÄ.
Ar Gustava KluÄa daiļradi pamatÄ«gÄk var iepazÄ«ties Latvijas NacionÄlais mÄkslas muzeja sadarbÄ«bÄ ar izdevniecÄ«bu āNeputnsā izdotajÄ apjomÄ«gajÄ darbÄ āGustavs Klucis. Latvijas NacionÄlÄ mÄkslas muzeja kolekcijas zinÄtniskais katalogsā divos sÄjumos.Ā BagÄtÄ«gi ilustrÄtais izdevums latvieÅ”u un angļu valodÄ nav tikai vienas kolekcijas katalogs āĀ tas ir unikÄlu pirmavotu apkopojums, kas sniedz jaunas iespÄjas Gustava KluÄa daiļrades pÄtniekiem visÄ pasaulÄ.
Nesen LTV1 demonstrÄja Vides Filmu studijÄ 2007. gadÄ tapuÅ”o filmu āNepareizais latvietisā par Gustavu Kluci, viÅa daiļradi un pretrunÄ«go likteni. Kinofilmas režisors ir PÄteris Krilovs, producents Uldis Cekulis, operators Andris PriedÄ«tis. No 2008. gada 6. augusta Latvijas NacionÄlajÄ MÄkslas muzejÄ pastÄvÄ«gajÄ ekspozÄ«cijÄ ir apskatÄma Gustava KluÄa darbu kolekcija.
Pateicoties mÄkslinieka atraitnes ValentÄ«nas Kulaginas dÄvinÄjumam, Latvijas NacionÄlajÄ mÄkslas muzejÄ glabÄjas skaitliski lielÄkÄ un nozÄ«mÄ«gÄkÄ Gustava KluÄa (1895ā1938) darbu kolekcija pasaulÄ. PÄdÄjÄs desmitgadÄs tÄ eksponÄta ASV, FrancijÄ, ItÄlijÄ, KrievijÄ, LielbritÄnijÄ, NÄ«derlandÄ, VÄcijÄ, SpÄnijÄ un turpina piesaistÄ«t plaÅ”u starptautisku mÄkslas pÄtnieku un interesentu uzmanÄ«bu.
BaltijÄ zinÄmÄkais ielu mÄkslinieksĀ KiwieĀ ir radÄ«jis Gustavam Klucim veltÄ«tu lielformÄta sienas zÄ«mÄjumu Valmieras novada VirÄ·Änos. KÄ norÄda pats mÄkslinieks, vieta izvÄlÄta, lai sekmÄtu Valmieras novada kÄ reÄ£ionÄla kultÅ«ras centra tÄlÄko attÄ«stÄ«bu, atgÄdinot par izciliem mÄksliniekiem, kuri dzimuÅ”i novadÄ.
Avoti: timenote.lv ; wikipedia.org
