No 2024. gada 20. novembra līdz 2025. gada 20. martam mākslas galerijā “Mans’s” skatāma Ramina Nafikova un Artura Akopjana gleznu izstāde ‘Ilūzija – Starpposms”.
Kārums skatītājam un vitamīns viņa dvēselei
Galerijā “Mans’s” Lielo vasaras izstādi, kam tradicionāli tiek dots apakšvirsraksts “Latviešu mūsdienu glezniecība”, nomainījusi gleznu ekspozīcija, kam tas atbilst tikai daļēji. Savus darbus izstādē “Ilūzija – starpposms” rāda armēņu izcelsmes gleznotājs Arturs Akopjans un tatāru mākslinieks Ramins Nafikovs.
Abi savulaik beiguši Latvijas Mākslas akadēmiju, tādēļ viņu daiļradē neiztiek arī bez latviešu glezniecības skolas atspulgiem. Abi mākslinieki arī strādājuši vienā darbnīcā, tādēļ viņu darbos var atrast daudz kopīga.
Arturs Akopjans ir dzimis 1969. gadā Erevānā, mācījies Terlemezian Art College. 1996. gadā viņš pabeidz Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Ap 2000. gadu Akopjans sāk piedalīties izstādēs Latvijā un rīko regulāras personālizstādes arī ārvalstu galerijās. A. Akopjans ir iemīlējis Rīgu un labi runā latviski.
Artura Akopjana dzīvā, bet ļoti sarežģītā krāsu palete liek pamanīt viņa gleznas desmitiem citu autoru darbu vidū. Krāsa ir viņa izteiksmes līdzeklis un viņa spēks. Mākslas darbu radīšana ir pilnīgas brīvības izpausme, kurā nekas nav neiespējams. “Viss ir pieņemams, ja runa ir par mākslu,” reiz teicis A. Akopjans. Gleznotājs arī neuzliek nekādus pienākumus skatītājiem un mākslas baudītājiem, jo viņa galvenais mērķis ir sniegt ar savām gleznām prieku.
Savu pieeju glezniecībai mākslinieks apraksta šādi: “Es cenšos izjust, kas skan manī, kad es gleznoju. Tad es pielāgojos šai iekšējai mūzikai – tā ir spēlēšanās ar krāsām bez kādas noteiktas tēmas, taču šī spēle rada skaidrību, un es saprotu, ko es vēlos uzgleznot. Un jo vairāk es strādāju pie kādas gleznas, jo dziļāk es tajā ietiecos un tā kļūst arvien ekspresīvāka. Pats galvenais ir izjust šo iekšējo mūziku un pārnest to uz audekla, cik vien izteiksmīgi iespējams.”
Krāsa nav vienīgais mākslinieka izteiksmes līdzeklis – vēl ir arī viegls, ironisks zīmējums, kurā parādās sievietes, lelles, princeses tēls.
Tatāru gleznotājs Ramins Nafikovs ir dzimis 1967. gadā Kazaņā. Pēc Kazaņas Mākslas skolas absolvēšanas iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, Monumentālās glezniecības nodaļā (vadītājs – Indulis Zariņš), ko beidzis 1997. gadā.
R. Nafikovs strādā abstraktā formālisma stilā. „Sākšu ar to, ka es neizstrādāju koncepciju, pēc kuras tad veidot savus darbus. Divos vārdos sakot, es gribu, lai būtu skaisti un lai būtu izteiksmīgi. Bet lai sasniegtu skaistumu un izteiksmību pēc manas izpratnes, nākas ieguldīt tajā daudz laika un darba. Es katru gleznu gleznoju samērā ilgu laiku. Tāpēc, ka pati glezna aug, attīstās un es tai līdzi. Glezna nedrīkst būt „tukša”, tai jābūt ar kaut ko piepildītai – pat ne ar sižetu, darbību, pat ne jēgu, bet ar kaut ko stipri lielāku. Darbam ir jāspēj raisīt dialogu ar skatītāju un to uzturēt ilgāku laiku. Tādēļ, darbam ir jānogatavojas, jānobriest, jāpiepildās ar iekšējo sulu, jākļūst piepildītam un nogatavinātam kā granātābolam. Tam jākļūst par kārumu skatītājam un vitamīniem viņa dvēselei, ” savu daiļradi raksturo pats mākslinieks.
Vai Ramina gleznās var saskatīt austrumu motīvus? Iespējams, taču skatītājam tie jāatrod pašiem. Mākslinieks neko priekšā nesaka, jo darbiem pārsvarā nav nosaukumu.
Galerijas “Mans’s” direktors Uldis Čamans izteica lielu gandarījumu par šo izstādi, jo uz to galerija gaidījusi vismaz piecus gadus. Izstāde “Ilūzija – starpposms” būs skatāma līdz pat 2025. gada martam.
Jurģis Akmeņkalns
