Ik gadu vides organizÄcijas, biedrÄ«bas un muzeji nosauc gada dzÄ«vniekus un augus. Par gada dzÄ«vniekiem vai augiem atzÄ«st vai nu ļoti retas, aizsargÄjamas, apdraudÄtas sugas vai arÄ« tÄdas, kas pazÄ«stamas, taÄu par tÄm ir daudz nezinÄmÄ.
Esam apkopojuÅ”i 2025. gada augus un dzÄ«vniekus. Lasi plaÅ”Äk un uzzini!
2025. gada dzÄ«vnieks ā ezis
Par Latvijas NacionÄlÄ dabas muzeja 180. jubilejas un 2025. gada dzÄ«vnieku izvÄlÄts ezis ā nelielÄ auguma apaļīgais zÄ«dÄ«tÄjs, kura raksturÄ«gÄkÄ pazÄ«me ir ar adatÄm segta Ä·ermeÅa virspuse. LatvijÄ sastopamÄ ežu populÄcija oktobrÄ« devÄs ziemas guļÄ, kas ilgs lÄ«dz aprÄ«lim.
Eži apdzÄ«vo teritorijas, kas bagÄtas ar krÅ«miem, lapu kokiem un bagÄtu zemsedzes veÄ£etÄciju ā meža malas, lauksaimniecÄ«bas zemes, dÄrzus un parkus. LabprÄt uzturas apdzÄ«votu vietu tuvumÄ, arÄ« pilsÄtÄs. AktÄ«vi gada siltajÄ sezonÄ, diennakts tumÅ”ajÄ laikÄ. Tie ir visÄdÄji, tomÄr galvenokÄrt pÄrtiek no bezmugurkaulniekiem ā vabolÄm, kÄpuriem, gliemežiem, tÄrpiem un zirnekļiem. Ežu dzÄ«ves ilgums ir 5ā7 gadi.
PlaÅ”Äk Å”eit.
2025. gada kukainis ā jÄÅtÄrpiÅÅ”
Latvijas EntomoloÄ£ijas biedrÄ«ba par 2025. gada kukaini ievÄlÄjusi jÄÅtÄrpiÅus, tÄdÄjÄdi vÄrÅ”ot uzmanÄ«bu gan uz interesanto dabas fenomenu ā bioluminiscenci, gan uz Ŕīs sugas Ŕķietami arvien retÄku sastopamÄ«bu.
JÄÅtÄrpiÅiem, kÄ tos nosaukuÅ”iĀ latvieÅ”i, nav radniecÄ«bas ar tÄrpiem, bet gan ar vabolÄm,- tie pieder SpÄ«dvaboļu dzimtai, kurÄ ietilpst vairÄk nekÄ 2000 sugu, lielÄkoties tropu iemÄ«tnieces. LatvijÄ sastopamas tikai divas ar spÄ«dorgÄniem apveltÄ«tas sugas āĀ jÄÅtÄrpiÅÅ” (Lampyris noctiluca) un mazais jÄÅtÄrpiÅÅ” (Phosphaenus hemipterus).
PlaÅ”Äk Å”eit.
2025. gada putns ā mÄjas strazds
Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba par 2025. gada putnu izvÄlÄjusies mÄjas strazdu. MÄjas strazds ir EiropÄ un LatvijÄ ierasta un izplatÄ«ta putnu suga, kurai LatvijÄ ir stabila populÄcija. MÄjas strazdu, kas ligzdo lauku ainavÄ un piepilsÄtÄs, kÄ arÄ« mežos, parkos un kapsÄtÄs, var atpazÄ«t pÄc apspalvojuma ā tas ir melns ar metÄlisku, zaļganvioletu spÄ«dumu un sÄ«kiem, gaiÅ”iem raibumiÅiem.
MÄjas strazds ir gÄjputns, turklÄt sugai ir raksturÄ«ga starpmigrÄcija ā pÄc mazuļu izveÅ”anas putni aizlido aptuveni pusceļu uz ziemoÅ”anas vietÄm, lai tur barotos un pÄcÄk turpinÄtu migrÄciju jau tikai rudenÄ«. RudenÄ« un ziemÄ mÄjas strazdi pulcÄjas lielos, trokÅ”Åainos baros, lai aizsargÄtos no plÄsÄjiem un lai veiksmÄ«gÄk atrastu barÄ«bu uz laukiem, dÄrzos un citviet.Ā
PlaÅ”Äk Å”eit.
2025. gada augs ā smiltÄja retÄjs
Latvijas BotÄniÄ·u biedrÄ«ba par 2025. gada augu izvÄlÄjusies smiltÄja retÄju (Potentilla arenaria). TÄ ir samÄrÄ reti sastopamu rožu dzimtas augu, kas sastopams sausÄs, smilÅ”ainÄs un atklÄtÄs vietÄs.
SausÄs un saulainÄs mežmalÄs, nogÄzÄs un ceļmalÄs aprīļa beigÄs-maijÄ reti kurÅ” augs izceļas tik ļoti kÄ smiltÄja retÄjsĀ (Potentilla arenaria). Tas ir neliels, 5 ā 10 cm augsts, zemei pieplacis rožu dzimtas augs ar guloÅ”u vai pacilu stublÄju un trÄ«s vai piecstarainÄm lapÄm. SeviŔķi ievÄrojami ir koÅ”ie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklÄt smiltÄja retÄjs parasti zied bagÄtÄ«gi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus.
PlaÅ”Äk Å”eit.Ā
2025. gada sÅ«na ā spurainÄ dzÄ«parene
Latvijas BotÄniÄ·u biedrÄ«bas SÅ«nu grupa par 2025. gada sÅ«nu izvÄlÄjusies spuraino dzÄ«pareni (Paludella squarrosa). KÄ jau nosaukums liecina, sÅ«na dabÄ izskatÄs pÄc dzijas pavediena, bet atliektÄs lapiÅas piedod spurainumu.
SpurainÄ dzÄ«parene ir lapu sÅ«na. Augi ir gaiÅ”i zaļi lÄ«dz dzeltenÄ«gi 3ā15 cm gari. Lapas sakÄrtotas skaidrÄs 5 rindÄs. SpurainÄ dzÄ«parene sastopamas zÄļu un pÄrejas purvos, avotainÄs vietÄs strautu un upÄ«Å”u malÄs, pļavu nogÄzÄs, kÄ arÄ« tÄ aug sÅ«nu purvos pie sÄravotiem, piedalÄs ezeru aizaugÅ”anÄ. SÅ«na Ā bieži ir sajaukumÄ ar citÄm purvainu vietu sÅ«nÄm.Ā
LatvijÄ suga iekļauta Ä«paÅ”i aizsargÄjamo sugu sarakstÄ un to aizsargÄjamo sugu sarakstÄ, kam veidojami mikroliegumi. Ā Suga ierakstÄ«ta SarkanajÄ grÄmatÄ, aktuÄlajÄ sugas apdraudÄtÄ«bas novÄrtÄjumÄ pÄc IUCN kritÄrijiem atzÄ«ta par gandrÄ«z apdraudÄtu (NT āĀ near threatened).
PlaÅ”Äk Å”eit.
2025. gada dzÄ«votne ā mala
Latvijas Dabas fonds par 2025. gada dzÄ«votni izvÄlÄjies malu. Mala ir pÄrejas zona starp divÄm vai vairÄkÄm ekosistÄmÄm, kurai raksturÄ«ga Ä«paÅ”i bagÄtÄ«ga bioloÄ£iskÄ daudzveidÄ«ba, jo tajÄ ir vieta gan tÄm sugÄm, kas mÄjo atŔķirÄ«gajÄs ekosistÄmÄs, gan arÄ« Ä«paÅ”Äm sugÄm, kurÄm nepiecieÅ”ami tieÅ”i malai raksturÄ«gie apstÄkļi.Ā
RedzamÄkÄs malas mÅ«su ainavÄ ir mežmalas, kas savieno pļavas un meža dzÄ«votnes, Å«densmalas, kurÄs satiekas Å«dens ekosistÄma un zÄlÄjs vai krÅ«mÄjs, arÄ« ceļmalas. MalÄm dabÄ var bÅ«t ļoti liela nozÄ«me bioloÄ£iskÄs daudzveidÄ«bas saglabÄÅ”anÄ, taÄu tÄs var radÄ«t arÄ« dažÄdus riskus. Malas piesaista apputeksnÄtÄjus, savukÄrt tie ā putnus, tÄ veidojot ļoti aktÄ«vu zonu, kura pozitÄ«vi ietekmÄ arÄ« lÄ«dzÄs esoÅ”Äs dzÄ«votnes. Malas ir Ä«paÅ”i nozÄ«mÄ«gas tiem dzÄ«vniekiem, kuriem dzÄ«ves laikÄ ir nepiecieÅ”amas dažÄdas dzÄ«votnes, piemÄram, ir putni, kuriem olu dÄÅ”anai vajag mitrÄku vietu, bet barÄ«bas meklÄÅ”anai sausu.
PlaÅ”Äk Å”eit.
2025. gada sÄne ā zaÄ¼Ä jeb papagaiļu stiklene
Par 2025. gada sÄni izvÄlÄta zaÄ¼Ä jeb papagaiļu stiklene Gliophorus psittacinus (Hygrocybe psittacina). Latvijas Mikologu biedrÄ«ba izvÄlÄjusies aizsargÄjamo zaļo stikleni, lai pievÄrstu tai sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu, izceltu bioloÄ£iskÄs daudzveidÄ«bas un biotopu aizsardzÄ«bas nozÄ«mi.
ZaÄ¼Ä (papagaiļu) stiklene ir maza, krÄÅ”Åa sÄne, kuru grÅ«ti sajaukt ar citu, āĀ tÄs koÅ”i zaÄ¼Ä cepurÄ«te un kÄtiÅÅ” ir Ä«sts dabas brÄ«nums. Å Ä« sÄne aug nabadzÄ«gÄs augsnÄs, Ä«paÅ”i zÄlÄjos un parkos. PasaulÄ izplatÄ«ta suga, bet LatvijÄ Ä¼oti reti sastopama āĀ lÄ«dz 2024. gadam zinÄms vien nepilns desmits atradÅu.SÄne iekļauta topoÅ”ajÄ Latvijas SarkanajÄ grÄmatÄ.
PlaÅ”Äk Å”eit.
2025. gada bezmugurkaulnieks ā dižais mÄjas zirneklis
Latvijas EntomoloÄ£ijas biedrÄ«ba par 2025. gada bezmugurkaulnieku izvÄlÄjusies dižo mÄjas zirnekli (EratigenaĀ atrica), lai pievÄrstu uzmanÄ«bu mÅ«su mÄjÄs dzÄ«vojoÅ”ajiem bezmugurkaulniekiem un to nozÄ«mi vides uzturÄÅ”anÄ, kÄ arÄ«, lai sniegtu vairÄk informÄcijas par nezinÄmajiem zirnekļiem cilvÄka mÄjokļos.
MÄtÄ«tes Ä·ermenis sasniedz 1,6Ā (lÄ«dz 1,8)Ā cmĀ garumu.Ā Ja mÄra kopÄ ar kÄjÄm, sanÄk lielÄks, lÄ«dz 7,5 cm. KÄjas var bÅ«t lÄ«dz pat trim reizÄm garÄkas par Ä·ermeni.
PlaÅ”Äk Å”eit.
