Februārī notiks tiešsaistes apmācību cikls, kas sniegs pašvaldību speciālistiem nepieciešamās prasmes un zināšanas krīzes komunikācijā. Apmācību laikā tiks apskatīta mūsdienu komunikācijas būtība, efektīvu saziņas kanālu izmantošana krīzes situācijās un riska plānošana.
Ar mērķi stiprināt pašvaldību speciālistu kapacitāti komunikācijas jomā un uzlabot efektivitāti sabiedrības un mediju saziņā, četras februāra piektdienas (7., 14., 21. un 28. februārī no plkst. 9.30 līdz 12.30) tiešsaistē norisināsies krīzes komunikācijas apmācību cikls (16 akad. st.). Tā ietvaros tiks iepazīti gan mūsdienu komunikācijas jēdzieni un būtība, gan rīcības kā krīzes apstākļos izmantot dažādus komunikācijas kanālus. Apmācību programma aptvers arī krīzes komunikācijas principus un risku plānošanu. Savās zināšanās un pieredzē dalīsies pasniedzēja Jolanta Derkevica-Pilskunga (PhD) ar 20 gadu pieredzi zīmolu komunikācijā un starptautiskos projektos. Viņa strādājusi arī kā komunikācijas eksperte vairākos starptautiskos projektos, pašvaldībās, lielākos un mazākos uzņēmumos. Vadījusi darba grupas, lai izstrādātu komunikācijas un attīstības stratēģijas valsts un pašvaldību iestādēm, privātiem uzņēmumiem.
Apmācības ietvers teorētisko apmācību, praktiskus uzdevumus un diskusijas, un dalībnieki, kuri piedalīsies visās sesijās, saņems apliecinājumu par apgūtajām zināšanām pēc zināšanu pārbaudes testa nokārtošanas.
Apmācības “Krīzes komunikācija pašvaldību darbā” organizētas Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformas un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.2. reformas “Administratīvi teritoriālā reforma” investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” projekta Nr.3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001 “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros, un to mērķis ir stiprināt pašvaldības iestāžu kapacitāti krīzes komunikācijas jautājumos, pilnveidot zināšanas un prasmes saziņā ar sabiedrību, medijiem, dodot ieskatu gan mūsdienu komunikācijas terminoloģijā, gan krīzes komunikācijas specializācijā.
Apmācības notiks tiešsaistē, ietverot gan teorētisko apmācību, gan praktisku situāciju izspēli. Pieteikšanās pašvaldību speciālistiem līdz 1. februārim, izmantojot saiti: https://forms.gle/UGGv5RmKKMMpykv78
Vietu skaits ierobežots!
Apmācību darba kārtība:
Apmācības realizētas projektā “Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001, “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” un tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) programmas ietvaros. Projekta finansējums: 3 025 000.00 EUR, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums 2 500 000.00 EUR apmērā un valsts budžeta līdzekļi 525 000.00 EUR. Projekta īstenošanas laiks – 13.06.2023. – 30.06.2026. Ar projekta aprakstu iespējams iepazīties: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/pasvaldibu-kapacitates-stiprinasana-darbibas-efektivitates-un-kvalitates-uzlabosanai
Par Atveseļošanas fondu
Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz
2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.
Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu.
Uzzini vairāk: www.esfondi.lv
Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
