Ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā1 tika noteikts, ka 2025. gada 1. janvārī stājas spēkā jauna kadastrālo vērtību bāze2, un tika ieviestas divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā. Tieslietu ministrija vienotas izpratnes nodrošināšanai vērš uzmanību uz apsvērumiem, kas jāņem vērā, piemērojot kadastrālo vērtību normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
2024. gadā spēkā esošās kadastrālās vērtības bija noteiktas, balstoties uz 2012. un 2013. gada nekustamo īpašumu tirgus informāciju. Ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā tika pilnveidots kadastrālās vērtēšanas regulējums, kā arī tika nolemts pakāpeniski pārskatīt kadastrālās vērtības, lai tuvinātu to atbilstību aktuālajiem nekustamā īpašuma tirgus datiem. Salīdzinot 2012. gadu ar situāciju 2022. gada 1. jūlijā3, darījumu cenas ir pieaugušas visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos. Līdz ar to bija prognozējams, ka lielai daļai nekustamā īpašuma objektu kadastrālo vērtību pārskatīšanas rezultātā tās palielināsies.
Ņemot vērā minēto un to, ka kadastrālās vērtības izmaiņas skar būtisku sabiedrības daļu – visu nekustamā īpašuma īpašnieku un lietotāju intereses, to personu intereses, kuru tiesību (labumu) iegūšana atkarīga no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, un, lai neradītu nesamērīgu finanšu slogu personām, uz pārejas periodu ir ieviesta fiskālā kadastrālā vērtība. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumu mērķis cita starpā ir nodrošināt tiesisko paļāvību un saglabāt nemainīgu situāciju attiecībā uz maksājamo nodokļu, nodevu un citu publisko maksājumu apmēru tajos gadījumos, kur maksājumi ir atkarīgi no kadastrālās vērtības (piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā u.c ).
Fiskālā kadastrālā vērtība piemērojama visos gadījumos, kad nosakāms maksājamā nodokļa un nodevas apmērs, kā arī cits maksājums publiskai personai (amatpersonai), tās kapitālsabiedrībai (turpmāk – publiska persona), piemēram, tāds varētu būt maksājums par zemes nomu4, dzīvojamās telpas īri5, atsavināšanas maksa6 u.c. Piemērojot fiskālo kadastrālo vērtību, vienmēr izvērtējams, vai maksājums attiecināms uz valsts vai pašvaldības budžetu, kā arī vai maksājums tiek veikts par publiskas personas pakalpojumu, vai citu attiecību ietvaros ar publisku personu.
Savukārt, universālā kadastrālā vērtība ir aktualizētā kadastrālā vērtība un tā sniedz taisnīgāku un patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. Ir noteikts, ka tā nepārsniedz 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā. Universālā kadastrālā vērtība piemērojama, nosakot zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru7, atsavināšanas cenu, izpērkot zemi zem daudzdzīvokļu mājām dalītā īpašuma gadījumā8, kā arī citās attiecībās starp privātpersonām vai īstenojot citas civiltiesiskas darbības, piemēram, ieguldot nekustamo īpašumu pamatkapitālā, sagatavojot gada pārskatus un citos gadījumos, kad tās piemērošana neskar publiskas personas fiskālas intereses.
Gadījumos, kad pastāv pamatotas šaubas par to, kuru kadastrālo vērtību – fiskālo vai universālo – piemērot konkrētajās tiesiskajās attiecībās, attiecīgās jomas regulējošo normatīvo aktu piemērotājam jāvadās pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumu mērķa nepalielināt personām finanšu slogu un neietekmēt personas subjektīvās tiesības publiski tiesiskajās attiecībās9.
Papildus minētajam jānorāda, ka kadastrālās vērtības piemērošanā ir būtiski ņemt vērā normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus kadastrālās vērtības izmantošanai konkrētajā situācijā, piemēram, lai maksājums nepārsniegtu kadastrālo vērtību, kad tā noteikta kā salīdzināmās summas apmērs10; valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājama no fiskālās kadastrālās vērtības tikai normatīvajā aktā noteiktos gadījumos, kad tā ir augstākais no novērtējumiem11; normatīvajos aktos noteiktie komercdarbības atbalsta sniegšanas nosacījumi12 u.c.
Vēršam uzmanību, ka kadastrālā vērtība kā kritērijs tiek vai var tikt izmantota vairāk kā 20 dažādām vajadzībām, piemēram, lai noteiktu maksājumu apmēru valsts vai pašvaldības budžetā (piemēram, nodokļi13, nodevas14, nomas maksa15, atsavināšanas maksa16, u.c.), lai noteiktu maksājumu apmēru starp privātpersonām (piemēram, zemes likumiskās lietošanas maksa17, atlīdzība par lietošanas tiesību aprobežojumu18 u.c.), lai pieņemtu lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu19 vai piešķirtu aizdevumu lauksaimniecības zemes iegādei20 un citām vajadzībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī vadoties no izklāstītajiem apsvērumiem un mērķa neaplielināt sabiedrības finanšu slogu, kā arī neradīt situāciju, kad pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, personas varētu tikt nostādītas nevienlīdzīgos apstākļos, kā arī ievērojot, ka divas kadastrālās vērtības ir ieviestas uz pārejas periodu, pēc kura beigām tiks izmantota viena aktuālā un aktuālajai tirgus situācijai atbilstoša kadastrālā vērtība, aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā pārskatīt jūsu institūcijas, padotības iestāžu un kapitālsabiedrību, kurās esat kapitāla daļu turētāja, kompetencē esošos normatīvos aktus, kas regulē procesus, pakalpojumus, kuros tieši vai netieši tiek izmantotas vai varētu tikt izmantotas kadastrālās vērtības, kā arī personai sniegtie pakalpojumi vai piešķiramās tiesības ir tieši vai netieši saistītas ar nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.
Informāciju sagatavoja Tieslietu ministrija
