2024. gada 30. jūlijā Augšdaugavas novada pašvaldība ir parakstījusi Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības fonda projekta “Jezuītu klostera un Ilūkstes upes piekrastes ārtelpas attīstība” 1. kārtas īstenošanu. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds 487 651 eiro apmērā, kā arī pašvaldība projekta īstenošanai nodrošinās līdzfinansējumu 86 056 eiro apmērā. Projekta pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 573 707 eiro, projektu plānots īstenot līdz 2026. gada 31. decembrim.
Projekta “Jezuītu klostera un Ilūkstes upes piekrastes ārtelpas attīstība” mērķis ir labiekārtot Ilūkstes upes piekrastes ainavu, tādējādi uzlabojot arī blakus esošā Jezuītu klostera kompleksa teritoriju. Projekta ietvaros tiks izveidota gājēju promenāde gar Ilūkstes upi, atpūtas un izziņas vietas. Tādā veidā tiks nodrošināta publiskās ārtelpas pieejamība Ilūkstes iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, kā arī tiks veicināta cilvēku izpratne par kultūrvēsturisko un dabas mantojumu. Iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja vienīgajai publiskajai ūdenstecei pilsētā.
Projekts ir neliela daļa no plašās Jezuītu klostera kompleksa un Ilūkstes upes piekrastes publiskās ārtelpas attīstības koncepcijas, kura tika izstrādāta, piesaistot Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētāju Lilitu Sproģi, pētnieci, LAAA Sertifikācijas institūcijas vadītāju Evitu Zavadsku, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta vadošo pētnieci un profesori Aiju Ziemeļnieci, kuras izstrādāja vēsturisko un arhitektūras izpēti Ilūkstes pilsētai, atklājot daudz interesantu un nozīmīgu faktu par pilsētu, tās vēsturi un Jezuītu klostera vēsturisko apbūves kompleksu.
Lai iepazīstinātu vietējos iedzīvotājus ar izstrādāto koncepciju un projektā plānotajām aktivitātēm, Augšdaugavas novada pašvaldība 16. janvārī organizēja Ilūkstes un plašākas apkaimes iedzīvotāju tikšanos ar koncepcijas izstrādes komandu.
Par spīti diviem pasaules kariem, kas no pilsētas ainavas ir dzēsuši daudzas vēsturiskās pērles, tai skaitā lielo Jezuītu klosteri, līdz mūsdienām ir saglabājušās 18. gadsimta vēsmas, kuras, saglabājot un attīstot, ir iespējams Ilūksti veidot kā otru Kuldīgu, protams, izceļot Ilūkstes šarmu un unikalitāti. Izpētes materiālā “Jezuītu klostera un Ilūkstes upes piekrastes ainavas koncepcija” speciālistes ir izveidojušas piedāvājumu, kā varētu attīstīt Ilūkstes upes piekrasti un Jezuītu klostera kompleksu nākotnē. Izpētes rezultātā ir pieejami vizuāli materiāli, kā varētu izskatīties promenāde visā tās garumā, kā arī ir izstrādāts piedāvājums, kā varētu attīstīt klostera ēkas ārtelpu. Īstenojot Jaunā Eiropas “Bauhaus” principus – estētika, ilgtspēja un iekļaušana, piedāvājumā ir izmantoti dabai draudzīgi risinājumi, nepadarot teritoriju mākslīgu. Jaunā koncepcija ļaus pilsētvidei saskarties ar dabisko lauku vidi un tajā pašā laikā būs jūtams vēsturiskais un senais pieskāriens, ko radīs klosteris.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieki Vitālijs Aizbalts un Maigurs Krievāns atzīst, ka piedāvājums ir brīnišķīgs, ar tālu skatu nākotnē, tomēr attīstīt visu teritoriju tikai ar pašvaldības spēkiem un resursiem šodien nav iespējams. Tas būs ilgs process, līdz tiks sasniegts mērķis, tāpēc tiek aicināti arī Ilūkstes iedzīvotāji izrādīt iniciatīvu un sadarboties, lai Ilūksti padarītu par īstu pērli Sēlijā.
Projekta pirmā kārta ļaus labiekārtot vidi upes krastā, kā arī paralēli projektam pašvaldība risinās problēmu – tiks tīrīta upes gultne, uzlabojot ūdensteces veselību un izskatu. Tiek domāts arī par iedzīvotāju ērtībām, tāpēc pie upes esošajai privātmājai tiks izbūvēts servitūta ceļš, kā arī blakus daudzdzīvokļu mājām tiks izbūvēts lielāks stāvlaukums. Vitālijs Aizbalts stāsta: “Katrai vietai, pilsētai ir jābūt savai odziņai, kaut kam, ar ko tā izceļas. Mēs gribētu, lai šeit paliek dzīvot vietējie, nebrauc prom jaunieši un uz šejieni brauc tūristi. Līdz ar to tapa šī koncepcija par klosteri. Lai mēs tiktu līdz klostera restaurācijai un visas teritorijas attīstībai, tas ir “ilgais ceļš kāpās”. Bet mēs tagad varam saprast, kā mēs varam pamazām sākt šo ceļu. Tas arī ir atkarīgs no pieejamajiem Eiropas finanšu instrumentiem, ko centīsimies izmantot arī nākotnē.”
Ilūkstes iedzīvotāji atzinīgi vērtē projektu – ilūkstiete Vita Kukjāne izteica pateicību pašvaldībai un projekta komandai par ideju un tās iedzīvināšanu, jo teritorija tiešām ir degradēta, bet ar potenciālu attīstīties. Viņa atzīst, ka ir nedaudz žēl, ka projekts tiek rīkots tikai tagad, ka jau agrāk nenotika virzība šīs teritorijas attīstībai. Tomēr iedzīvotāji ir gatavi paciest neērtības un būvdarbu trokšņus, lai sasniegtu mērķi, kas padarīs vidi draudzīgāku iedzīvotājiem un Ilūksti pievilcīgāku un skaistāku.
Ilūkstiete Līvija Tamane arī ir gandarīta par to, ka senais Jezuītu klosteris beidzot tiek “celts saulītē”, ka tiek pētīta Ilūkstes vēsture un pilsēta tiek attīstīta, balstoties uz seno mantojumu. Līvijas kundze stāsta, ka, pētot senos materiālus par pilsētu un klosteri, ir atklāts, ka tam līdzās kādreiz ir bijis botāniskais dārzs. Viņa uzsver, ka ir pieejami šie materiāli un šis ir vēl viens veids, kā papildināt Ilūkstes attīstības virzienu.
Koncepcijas izklāsts ļāva ilūkstiešiem paskatīties uz savu pilsētu ar svaigu skatu, ieraudzīt to, ko ikdienas rutīnā nepamana. Cerams, ka šis projekts būs sākums Ilūkstes iedzīvotāju aktivitātei un idejām, kā paši iedzīvotāji varētu iesaistīties un attīstīt pilsētu turpmāk.
Teksts, foto: Māra Multiņa
Titulbilde: Kristaps Isoda
