Kultūras centrā “Siguldas devons” aizvadīta Siguldas novada pašvaldības pārvalžu un iestāžu vadītāju tikšanās, kurā tika apspriesti aktuālie jautājumi un uzklausīti praktiski pieredzes stāsti civilās aizsardzības stiprināšanai. Tikšanās laikā īpaša uzmanība pievērsta Ukrainas pieredzei mācību procesa organizēšanā skolās un patvertņu izmantošanā kara apstākļos, apspriesta izglītības iestāžu rīcība hibrīdkara apdraudējuma un izņēmuma stāvokļa gadījumā, kā arī apskatīts ārkārtas gadījumu somas saturs. Sanāksmē piedalījās arī Civilās aizsardzības komisijas locekļi.
“Kopīgās mācības apliecina Siguldas novada pašvaldības apņemšanos stiprināt civilās aizsardzības jomu, kā arī uzlabot darbinieku sagatavotību ārkārtas situācijās, kas būtiski paaugstina mūsu kopējo drošību un spēju operatīvi reaģēt. Civilās aizsardzības stiprināšana ir viena no Siguldas novada 2025. gada budžeta projekta prioritātēm, un darbinieku zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu rīcībspēju apdraudējuma un stresa apstākļos. Pašvaldībai ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns, kura regulāra aktualizēšana un situāciju analīze, izspēle ir mūsu atbildība. Šopavasar piedalīsimies starptautiskās mācībās. Šīs mācības būs būtisks solis, lai testētu reālo gatavību un spēju reaģēt uz apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinātu sadarbību starp pašvaldību, zemessardzi un starptautiskajiem partneriem. Tikmēr šodien mūsu svarīgākais uzdevums – būt savstarpēji pazīstamiem, īpaši ar zemessargiem un drošības dienestu pārstāvjiem, jo šī savstarpējie kontakti var izrādīties nenovērtējami apdraudējuma vai krīzes situācijās, kad ātra un koordinēta rīcība ir izšķiroša,” uzsver Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Sanāksmē Zemessardzes štāba zemessargs Veiko Spolītis pastāstīja par Ukrainas pieredzi, akcentējot skolu un iedzīvotāju pielāgošanos patvēruma vietām ārkārtas situācijās.
“Prieks, ka Siguldas novada pašvaldība šajos apstākļos pievērš pastiprinātu uzmanību drošības jomai. Zīmīgi, ka tiekamies laikā, kad atceramies barikāžu notikumus – vēsturisku brīdi mūsu tautas apziņā. Šobrīd, kad mums ir civilās aizsardzības plāni, svarīgi arī pašām pašvaldībām izspēlēt dažādus scenārijus miera apstākļos. Ukraina šobrīd kara apstākļos šos plānus īsteno. Ir būtiski sagatavot izmantošanai pagrabstāvu telpas, kas varētu būt nepieciešamas patvertņu izveidei, un veikt simulācijas, lai saprastu, cik gatavi esam dažādām apdraudējuma situācijām. Jāpatur prātā, ka kara situācijā armija aizstāvēs tēvzemi, zemessardze pildīs savu funkciju, un pašvaldības būs tās, kas turpinās nodrošināt iedzīvotājiem drošu un stabilu ikdienu cik vien tas iespējams,” atklāj Zemessardzes štāba zemessargs Veiko Spolītis.
Drošības eksperts un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks Vitālijs Rakstiņš norādīja uz nepieciešamību pēc pastiprinātas gatavības hibrīda apdraudējumu situācijām, īpaši izglītības iestādēs. Viņš akcentēja kritisko funkciju nepārtrauktību un aicināja iestādes regulāri praktizēt evakuācijas, lai uzlabotu personāla un skolēnu izpratni par rīcību krīzes situācijās. Rakstiņš uzsvēra individuālās un sabiedrības kopējās gatavības nozīmi, kas ļautu apdraudējuma situācijā ne tikai izdzīvot, bet arī sniegt atbalstu apkārtējiem. Eksperts norādīja, ka ir svarīgi attīstīt informācijas drošības prasmes, jo tehnoloģijas attīstās, un līdz ar to var pieaugt arī potenciālie draudi. Viņš ieteica veidot kodu apziņošanas sistēmas ģimenēm un arī sabiedrības līmenī, tādējādi iedzīvotājus savlaicīgi sagatavojot potenciālai apdraudējuma situācijai un sabiedrībai būtu skaidrs, kā rīkoties. Balstoties uz Ukrainas pieredzi, Rakstiņš uzsvēra infrastruktūras pielāgošanas nepieciešamību, piemēram, skolām jābūt gatavām nodrošināt izglītību arī krīzes situācijās un patvertnēs.
Runājot par izglītības iestādēm, V. Rakstiņš apstiprina, ka tās regulāri saņem Valsts drošības dienesta pamācības, tomēr ir svarīgi proaktīvi iesaistīties, identificējot un ziņojot par aizdomīgām lietām ne tikai informatīvajā telpā, bet arī pie svarīgiem objektiem. Sabotāžas un hibrīduzbrukumu skaits pēdējos gados ir pieaudzis, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš informācijas drošībai. Jāizglīto sabiedrība par to, kā droši rīkoties ar sensitīvu informāciju, jo tehnoloģiju attīstība rada jaunus apdraudējumus, un aizsardzības pasākumi kļūst arvien svarīgāki. Arī privātais sektors var būt nozīmīgs sabiedrotais valsts aizsardzībā, sniedzot gan materiālu, gan intelektuālu atbalstu. Uzņēmumi var piedāvāt tehnoloģiskos risinājumus, nodrošināt resursus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kā arī piedalīties sabiedrības izglītošanā un apmācībā.
Diskutējot par komunikāciju un sakaru iespējām krīzes, kara vai cita veida apdraudējuma situācijā, eksperts izcēla, ka ir svarīgi apzināties alternatīvas saziņas iespējas un paturēt prātā, ka arī tā saucamajam pretiniekam var būt jaudīgas tehnoloģijas. Viņš aicināja sabiedrību uzticēties oficiālajai informācijai, tādējādi nodrošinot savlaicīgu rīcību apdraudējuma gadījumā. Domājot par iespējamām krīzes situācijām, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais apstiprina, ka pašlaik tiek aktīvi testētas Siguldas mobilās lietotnes funkcijas, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu iedzīvotāju informēšanu ārkārtas situācijās. Mobilā lietotne var kalpot kā svarīgs instruments agrīnās brīdināšanas sistēmā, sniedzot iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju un vadlīnijas, lai ātri un pareizi rīkotos apdraudējuma gadījumā.
Lai pašvaldības pārvalžu un iestāžu vadītāji būtu labāk sagatavoti iespējamām krīzes situācijām, kā arī apzinoties, ka apdraudējuma gadījumā pašvaldības darbiniekiem un izglītības iestāžu vadītājiem būs jārūpējas par sabiedrības kopējo drošību, sanāksmes laikā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona civilmilitārās sadarbības speciāliste Solveiga Leitlande demonstrēja ārkārtas gadījumu somas saturu. Tajā saliktas svarīgākās pirmās nepieciešamības lietas, kas cilvēkam vai ģimenei var būt nepieciešamas ilgstošas un paredzamas evakuācijas, kā arī komunālo pakalpojumu – gāzes, elektrības, ūdens – padeves pārtraukuma gadījumā. Ārkārtas gadījumu soma iepriekš demostrēta Siguldas novada Drošības dienās 2024. gada rudenī, kur apmeklētāji izrādīja lielu interesi gan par tās saturu, gan praktiskajiem padomiem ārkārtas somas komplektēšanā.
Izrādot ārkārtas gadījumu somas saturu, Solveiga Leitlande aicina uz šīm somām paskatīties kā uz savu gatavības kultūru, nevis kā uz kara situāciju. Viņa uzsver, ka ārkārtas gadījumu somas saturs būtiski atšķiras no karavīru somas satura, jo tā ir pielāgota ikdienas cilvēka vajadzībām ārkārtas situācijās. Kristaps Zaļais papildina, ka soma nav vienīgais variants pirmās nepieciešamības lietu uzglabāšanai – tās var būt arī speciālas kastes. Papildus ārkārtas gadījumu somām autovadītājiem jāatceras savlaicīgi nodrošināties ar degvielas rezervēm, lai būtu gatavi neparedzētiem apstākļiem. Sagādātās lietas somai var būt noderīgas ne tikai ārkārtas situācijās, bet arī ikdienā.
“Skatoties uz Ukrainas realitāti, redzam, ka gan pašvaldības, gan izglītības iestāžu darbinieki krīzes apstākļos galveno uzmanību velta sabiedrības kopējai drošībai. Tādēļ šobrīd, esot miera apstākļos, nodrošinoties ar ārkārtas gadījumu somu, mēs varam ne tikai parūpēties par sevi un savām ģimenēm, bet arī radīt drošības sajūtu. Tā ir mūsu kopīgā atbildība – būt gataviem neparedzētiem apstākļiem,” uzsver Kristaps Zaļais.
Tikšanās noslēgumā dalībnieki apskatīja civilās aizsardzības zīmi patvertnes norādei pie kultūras centra “Siguldas devons”. Šādas norādes saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadlīnijām izvietotas pie vairākām publiski pieejamām ēkām Siguldas novadā, lai sprādziena apdraudējuma, siltumstarojuma vai radioaktīva piesārņojuma gadījumā sabiedrībai būtu skaidra informācija par patvertnes atrašanās vietu. Patlaban, ņemot vērā ēku pagrabu atbilstību VUGD vadlīnijām, patvertnes norādes zīme ir uzstādīta šādām ēkām Siguldas novadā:
- pirmsskolas izglītības iestādei “Pīlādzītis”;
- Laurenču sākumskolai;
- Siguldas 1. pamatskolai;
- kultūras centram “Siguldas devons”;
- Siguldas pagasta Kultūras namam;
- Siguldas slimnīcai (2 patvertnes administratīvā ēka un ambulatorā daļa);
- Rezidences mājai Pils ielā 16 (baltā ēka, kuras pirmajā stāvā šobrīd saimnieko Siguldas pils kvartāla uzņēmēji – “Siguldas saldējums”, tekstila darbnīca un keramikas darbnīca).
Šobrīd apsekotas visas pašvaldības iestādes, kurām pagrabstāvu telpas ir potenciāli piemērotas patvertņu izveidei. Tuvākā perspektīvā tiks uzstādītas vēl 13 patvertnes zīmes ēkām Siguldas novadā. Ir izvērtēts un tiek lemts par pieejamības iespēju patvertnēm arī citviet novadā.
Siguldas novada pašvaldība turpinās aktīvi stiprināt civilās aizsardzības jomu, iesaistot sabiedrību dažādos pasākumos un iniciatīvās. Lai palielinātu iedzīvotāju izpratni par gatavību krīzes situācijām, civilās aizsardzības tēma tiks integrēta vairākos nozīmīgos novada pasākumos, piemēram, Siguldas pilsētas un pagastu svētkos, tradicionālajā pasākumā “Siguldas novada Drošības dienas”, kas ik gadu pulcē lielu skaitu skolēnu, izglītības speciālistu un interesentu. Tradicionāli pavasarī norisināsies Lielā talka; plānots, ka Siguldas novadā ar zemessardzes pārstāvju atbalstu tiks sakopti pašvaldībai piederošu publisku ēku pagrabi, tādējādi sagatavojot tos izmantošanai kā patvertnes potenciālu apdraudējumu gadījumos. Siguldas novada pašvaldība izsaka pateicību iedzīvotājiem, īpaši daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuri aktīvi iesaistījušies savu pagrabu sakopšanas darbos, kas veicina mājokļu drošību un stiprina kopējo civilās aizsardzības gatavību apdraudējumu situācijās. Piemēram, 2024. gadā Krišjāņa Barona ielas 14 (Siguldā) iedzīvotāji, sakopjot savu iekšpagalmu un ēku, pievērsa uzmanību arī civilās aizsardzības prasībām. Krišjāņa Barona ielas 14 pagalms iekļuva Latvijas sakoptāko pagalmu finālā.
Pavasarī Siguldas novadā un citviet Latvijā notiks starptautiskās militārās mācības, kurās tiks iesaistīti arī Siguldas novada pašvaldības vadības līmeņa pārstāvji un Civilās aizsardzības komisijas locekļi, testējot reālo gatavību apdraudējuma situācijām. Nākamās pašvaldības organizētās civilās aizsardzības mācības paredzētas pašvaldības kultūras iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, akcentējot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu apdraudējumu gadījumos. Siguldas novads lepojas ar vairākām pilīm un nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu, un šīs mācības palīdzēs izstrādāt pasākumus, kas nodrošinātu vērtīgo objektu aizsardzību krīzes situācijās.
Ir svarīgi apzināties, ka pašvaldības iesaiste un iedzīvotāju solidaritāte veido spēcīgu atbalsta tīklu, kas sniedz praktisku palīdzību un morālu atbalstu ukraiņu tautai. Siguldas novada pašvaldība ar dažādām aktivitātēm aktīvi atbalsta Ukrainas cīņu par savu neatkarību. Pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais vairākkārt 2024. gadā personīgi devies uz Ukrainu, nogādājot pašvaldības dāvinātos transportlīdzekļus Ukrainas karavīriem, kā arī dažādas pirmās nepieciešamības preces un dāvanas Ziemassvētkos, ko sarūpējuši Siguldas novada iedzīvotāji. Šis atbalsts ir nozīmīgs ne tikai praktiskā ziņā, bet arī kā simbolisks žests, kas apliecina mūsu kopējo vēlmi palīdzēt un stiprināt Ukrainas tautu tās cīņā par brīvību. Šāda veida sadarbība veido stabilu pamatu ilgtermiņa atbalstam, stiprinot draudzību un partnerību starp mūsu kopienām.
