Pagājušā gada nogalē 35 gadu jubileju svinēja Ilūkstes Kultūras un mākslas centra amatierteātris “Tādi esam”. Teātra režisore Indra Madarniece par savu kolektīvu teic: “Amatierteātrī darbojas tie cilvēki, kas grib būt pašdarbībā, teātrī viņi nāk izpausties. Reiz viena no dalībniecēm teica, ka šeit viņa var būt tāda, kāda viņa ir, tāpēc arī radās nosaukums “Tādi esam””. Teātris pastāvēšanas laikā piedzīvojis dažādus pārbaudījumus, tomēr cilvēku vēlme darboties un būt uz skatuves bija krietni stiprāka par visām nebūšanām.
Izveidot tradīcijas un tās turpināt vēl šodien
Teātra pirmsākumi meklējami senāk, padomju laikos, bet esošais teātris tika izveidots 1989. gadā. Teātra sufliere Līvija Tamane stāsta par tā izveidošanas laiku: “Mani toreiz uzrunāja Marija Slavinska, viņa teica, ka Ilūkstē kādreiz esot bijis teātris un mums vajadzētu to atjaunot. Es piekritu piedalīties, bet tikai kā suflieris. Tika uzrunāts Miervaldis Brodovs kā režisors un tad jau sāka aģitēt aktierus.” Aktierus atrast nebija nemaz tik grūti, bet radās nākamais jautājums – kā gan dabūt skatītājus uz pirmizrādi? “Mēs aizgājām uz baznīcu pie priestera, pastāstījām, ka mums ir jauns teātris, notiks pirmās lugas pirmizrāde, ka būs ļoti aktuāla tēma – pret alkoholismu. Jautājām, vai priesteris nevarētu uzrunāt tautu, lai nāk skatīties. Jāsaka, viss izdevās lieliski, toreiz bija pilna zāle skatītāju! Kopš tā laika arī ir izveidojusies teātra tradīcija – jau 35 gadus ir kādas lugas pirmizrāde tieši Vasarsvētkos,” stāsta Līvijas kundze.
35 gadu laikā teātra režisori bija Miervaldis Brodovs, Jānis Čamāns, bet 2015. gadā teātra vadību pārņēma Indra Madarniece, un teātris ieguva savu nosaukumu “Tādi esam”. Ilūkstes amatierteātris ir īpašs ar to, ka tajā darbojas dažādu paaudžu cilvēki, visos laikos labprāt ir spēlējuši arī skolēni un jaunieši. I.Madarniece stāsta, ka katram aktierim tiek piemeklēta loma, kas vislabāk atbilst viņam. Nebūs tā, ka ir jāspēlē kāda loma, kas neatbilst cilvēka personībai, interesēm un vēlmēm. Katrs aktieris var būt tāds, kāds viņš ir.
Dažādība ir panākumu atslēga
Amatierteātris “Tādi esam” iestudē dažādas lugas – Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, ir spēlēta Ādolfa Alunāna “Pašu audzināts”, Valda Rihtera “Nebēdnieki”, pārsvarā tiek izspēlētas komēdijas un dažādi dzīves stāsti, bet repertuārā ir arī nopietnas izrādes. Viena no tām ir teātra režisores Indras Madarnieces luga “Pa miglas ceļu” par kara laiku, kad Latvijas cilvēki tika izvesti uz Sibīriju. “Man ir autentiski materiāli – mana tēva dzimtajā Dricānu pusē, kopā ar vecomammu apmeklējām mājas, kur dzīvoja represētie, mēs pierakstījām viņu atmiņas. Izmantojot šos atmiņu stāstus, es esmu uzrakstījusi trīs lugas, vienu no tām jau esam rādījuši skatītājiem. Mūsu pirmā luga bija tik smaga, ka mēs divus mēnešus nevarējām tikt uz priekšu – mēs, aktieri, uz skatuves raudājām, nevarējām spēlēt. Tomēr esam ļoti gandarīti, ka mums izdevās parādīt šos skaudros stāstus arī citiem,“ stāsta I.Madarniece.
Teātrim ļoti iecienīti ir braucieni – katra viesizrāde ir kā teātra izglītošanās, jo galapunktā ne tikai tiek rādīts savs veikums, bet noteikti tiks izpētīta apkārtne ekskursijās. “Tādi esam” ir iepazinuši un izstaigājuši visus Latgales vēstniecības “Gors” gaiteņus, uzzinājuši un izmēģinājuši, kā ir braukt ar veco bānīti Gulbenē, apmeklējuši daudzus muzejus un kultūrvietas.
Svarīgi ir draugi un atbalstītāji
Katram pašdarbības kolektīvam ir īsti draugi un atbalstītāji, uz ko paļauties, arī Ilūkstes amatierteātrim draugu netrūkst. I.Madarniece teic, ka teātrim “Tādi esam” ir sava krustmāte – Silvija Spaļva no Šēderes. Tādu siltu un sirsnīgu uzņemšanu var sagaidīt tikai no īstas krustmātes, kāda arī Silvija šim teātrim ir. Līvijas kundze atceras arī agrākos laikus – kādreizējā Ilūkstes kultūras centra mākslinieciskās daļas vadītāja Regīna Razminoviča bija vēl viens cilvēks, kurš ļoti atbalstīja un palīdzēja teātrim ik uz soļa, piedalījās arī kā aktrise. Vienmēr palīdzīgu roku sniegs, kā teic Indra Madarniece, “teātra galma kučieris” Guntars Cepurītis, kurš aktierus vienmēr un visur aizvedīs, palīdzēs sakārtot dekorācijas uz skatuves, sacirtīs meijas, atnesīs tautastērpus – īsts palīgs un zelta rokas teātrim. Inese Baravika un Elga Vuškāne ir vēl divi palīgi, kas jūt līdzi teātra darbībai un palīdzēs ar tērpu un atribūtu sagādāšanu.
Teātra vadītāja ir pateicīga un priecīga par teātra dalībniekiem, kuri vairs ikdienā netiek uz mēģinājumiem – ir pārcēlušies uz citām pilsētām, bet labprāt piedalās teātra dzīvē. Mēģinājumi video zvanā no ierakumiem mežā arī ir iespējami! Liels prieks un gandarījums ir par sadarbību ar Dvietes amatierteātri “Nebēdnieki”. Kopā iestudētas lielās Blaumaņa lugas, izlīdzēšana, ja kāds aktieris netiek un, protams, kopīga svinēšana ir īsta draugu būšana.
Būt teātra dzīvē no pirmsākumiem
Sufliere Līvija Tamane ir vienīgā teātra dalībniece, kas tajā darbojas visus 35 gadus. Viņa stāsta, ka ir ļoti aizraujoši vērot, kā top izrāde. Sākot ar teksta lasīšanu pie galda, pirmajiem mēģinājumiem uz skatuves, līdz pat pirmizrādei: “Pirmizrādē jau viss ir nopietni, bet pēc tam, kad to pašu lugu rādām citur, lai cik reizes brauktu, nebūs divi vienādi varianti.” Protams, teātra dzīve nav iedomājama bez kurioziem. Līvijas kundze teic: “Katra izrāde man ir viens vienīgs kuriozs! Piemēram, reiz spēlējām Annas Brigaderes “Sievu kari ar Belcebulu”. Tur ir tā, ka sievas ir sadusmojušās un aizgājušas prom no vīriem. Veči iet laukā no kroga, visiem kaklā garas baltas šalles. Vienam ir jāuzkāpj uz tās šalles un jākrīt, bet viņš kaut ko vāvuļo un aizmirst šo gājienu. Es viņam saku – krīti! Bet viņš man pretī – nav man tādu vārdu! Toreiz vienu no tiem vīriem spēlēja pats režisors, viņš tad krīt tā otra vietā un ļoti sirsnīgi smējās. Vajadzīgā darbība notika un luga varēja notikt tālāk.”
Ir bijuši gadījumi, kad aktieris spēlē kādu lomu un aizmirst vārdus tā, ka būtībā apstājas visa luga, pat suflieris nevar palīdzēt. Tad palīgā dodas aktieri un improvizācijas veidā mēģina aktierim atgādināt vai pateikt priekšā, kas jāsaka, savādāk stāsts neiet uz priekšu. Līvijas kundze stāsta, ka reizēm ir nepieciešams viens vārds vai frāze, lai luga turpinātos: “Ļoti bieži aktieriem gribas lugu saīsināt, viņš ņem un pārlec uz citu vietu tekstā. Man ir jāspēj viņu atlikt atpakaļ, lai luga aizietu raiti. Ir jādabū tie vārdi atpakaļ un nākošie uz priekšu. Tas ir ļoti interesanti!” Arī režisore Indra Madarniece stāsta, ka katra izrāde ir interesanta, vienmēr ir kāds notikums, ko gribas pierakstīt atmiņu dienasgrāmatā.
Ar humoru par nopietnām lietām
Teātris “Tādi esam” šogad turpinās skatītājus priecēt gan tradicionālajā Vasarsvētku pirmizrādē, gan viesizrādēs Turku pagastā, Kalupē, Šēderē un citur. Kolektīvs aicina ikvienu, kam patīk teātris un skatuve, pievienoties un spēlēt kopā! Teātris ar humoru skatās uz nopietnām lietām un priecājas, ka ikviens var izpausties un būt tāds, kāds viņš patiesībā ir.
Uzziņai:
- Ilūkstes kultūras centra amatierteātris izveidots 1989. gadā.
- Teātra režisori: Miervaldis Brodovs (1989. – 1995.), Jānis Čamāns (1995. – 2015.), Indra Madarniece (no 2015.)
- Teātra tradīcija 35 gadu garumā – pirmizrāde Vasarsvētkos Ilūkstē.
- Šobrīd kolektīvā ir 23 aktieri, kas mainās, atkarībā no repertuāra.
- Mēģinājumi notiek Ilūkstes Kultūras un mākslas centrā, laiks tiek pielāgots aktieriem.
Galerijā mirkļi no teātru saieta “Viss pa īstam” 2024. gada 14. decembrī Ilūkstes Kultūras un mākslas centrā.
Teksts, foto: Māra Multiņa
