Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģiona nodaļas un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas aicinājumam piedalīties sarunā ar Jelgavas vadību bija atsaukušies ap 60 dažādu nozaru pilsētas uzņēmēji – būvnieki, IT nozares uzņēmēji, ražošanas uzņēmumu vadītāji, pakalpojumu sniedzēji un citi.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzņēmējiem prezentēja izstrādāto Jelgavas 2025. gada budžeta projektu un tā prioritātes. A.Rāviņš uzsvēra, ka šis ir tautsaimniecības attīstības gads un Jelgavas tuvāko gadu nozīmīgākais projekts ir Zemgales industriālā parka attīstība, kam šogad paredzēti 16,7 miljoni eiro. Lai teritorija attīstītos, vispirms ir jāsakārto transporta infrastruktūra, kas nodrošinās piekļuvi industriālajam parkam, un šie darbi jau notiek. Projekta gaitā tiek pārbūvēti Atmodas, Lapskalna, Slokas ielas un Meiju ceļa posmi, kā arī izveidoti jauni ielu posmi, lai savienotu Atmodas ielu ar Dobeles šoseju.
Svarīgi pilsētai ir sakārtot arī tranzīta ielu – Miera ielu –, kas nozīmīgi arī uzņēmējiem, kuri šajā rajonā strādā. Tāpat, domājot par uzņēmējdarbības attīstību, nepieciešams izveidot infrastruktūru Dzirnavu un Bauskas ielā, ko atzinīgi novērtēja arī klātesošie uzņēmēji. Uzņēmēji arī jautāja, vai tiek izskatīta iespēja pa tiltu pār Platones upi Bauskas ielā nodrošināt divvirzienu satiksmi. Uz ko A.Rāviņš norādīja, ka, īstenojot šo infrastruktūras izveides projektu, tas būs iespējams. Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka budžeta projektā šobrīd saglabātas arī visas līdzšinējās pašvaldības atbalsta programmas jelgavniekiem, kā arī to, ka izglītība un sociālā aizsardzība ir Jelgavas prioritātes.
Ar pilsētas plānoto attīstību un nozīmīgākajiem projektiem klātesošos iepazīstināja Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas departamenta vadītāja Gunita Osīte. Viņa atklāja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie jaunā Jelgavas teritorijas plānojuma izstrādes un aicināja uzņēmējus, līdz ko būs izsludināta publiskā apspriešana, būt aktīviem un iesaistīties tajā, sniedzot savus priekšlikumus un redzējumu par plānu.
Savukārt SIA ”Jelgavas Īres nami”, kas šobrīd Jelgavā Ganību ielā 54 būvē divus īres maksas namus ar 116 dzīvokļiem, valdes loceklis Jānis Lagzdiņš uzņēmējus iepazīstināja ar projektu un piedāvātajām iespējām. Pirmā māja ar 54 dzīvokļiem būs gatava jau šovasar un plānots, ka rudenī šeit ievāksies pirmie īrnieki. Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece un pašvaldības Dzīvokļu komisijas vadītāja Rita Vectirāne uzņēmējiem tikšanās laikā izskaidroja dzīvokļu izīrēšanas kārtību Ganību ielā 54. Jāuzsver, ka prioritāri dzīvokļi šajā mājā ir paredzēti tieši kvalificētiem speciālistiem. Un šis noteikti ir būtiski arī pilsētas uzņēmējiem darbaspēka piesaistē, jo arī viņi atzīst, ka mājokļu pieejamības jautājums ir ļoti aktuāls. To klātesošajiem apliecināja arī uzņēmēja, kas ikdienā strādā nekustamo īpašumu tirgū, atklājot, ka pieprasījums mājokļu īrei pārsniedz piedāvājumu un šobrīd Jelgavā nereti uz vienu īres dzīvokli pretendē pat 20 cilvēki.
Uzņēmējiem bija iespēja arī uzdot savus jautājumus. Viņus interesēja, vai pārbūvējot Atmodas ielu, ir plānots uzstādīt skaņu slāpējošas sienas, uz ko G.Osīte norādīja, ka šādas konstrukcijas savu funkciju pilda, ja tajās nav daudz pārrāvumu – iebraucamo ceļu, stāvlaukumu, kas ir Atmodas ielā, taču tiek meklēti citi risinājumi, piemēram, kā troksni slāpēt ar blīviem apstādījumiem. Izskanēja arī jautājums, vai nav plānots mainīt satiksmes organizāciju pie jaunās ūdenstūrisma un sporta bāzes, paredzot vairāk stāvvietu auto ar piekabēm, ar kurām makšķernieki atved laivas un, izmantojot jauno slipu, ielaiž Lielupē. Aktuāls bija arī jautājums par iecerēto ziemeļu tiltu. Pilsētas vadība norādīja, ka šobrīd tiek darīts viss, lai sakārtotu infrastruktūru līdz tiltam, skatoties perspektīvā, jo tilts ir ārkārtīgi nepieciešams.
