Šodien, 6. februārī, tiekoties Jūrmalas Brīvdabas muzejā, Jūrmalas pašvaldības un Tukuma novada pašvaldības vadītāji vienojās par turpmāko sadarbību nemateriālā kultūras mantojuma vērtības – zvejas tīklu darināšanas – saglabāšanā un popularizēšanā.
Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa parakstīja sadarbības līgumu par nemateriālā kultūras mantojuma vērtības – zvejas tīklu darināšanas – saglabāšanu un popularizēšanu, apņemoties īstenot kopīgus projektus Jūrmalā un Tukuma novada jūras piekrastes teritorijā laika posmā līdz 2029. gadam.
Noslēgtais sadarbības līgums paredz gan prasmju un tradīciju vēsturisko liecību pētniecību un dokumentēšanu, gan prasmju tālāknodošanu, rīkojot muzeju ekspertu un amatnieku apmācības, seminārus, interaktīvas aktivitātes un muzejpedagoģiskās programmas. Lai popularizētu piekrastes kultūrvēsturisko mantojumu un identitāti, paredzēts veidot jaunus, izzinošus kultūrtūrisma maršrutus un produktus, kā arī zvejas tīklu darināšanas prasmju saglabāšanā iesaistīt arī citu piekrastes pašvaldību kultūrizglītības un kultūras mantojuma iestādes, paplašinot mantojuma saglabāšanā iesaistīto kopienu tīklojumu.
Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta 2024. gadā, balstoties uz Jūrmalas pašvaldības un Tukuma novada pašvaldības kopīgi sagatavoto pieteikumu Latvijas Nacionālajam kultūras centram. Strādājot pie pieteikuma veidošanas, pirmajā kopīgās sadarbības posmā veikta vēsturiska izpēte par tradicionālajām amatu prasmēm un ar to saistītām tradīcijām Jūrmalas un Tukuma novada Rīgas jūras līča piekrastē, izveidoti videomateriāli ar amatu prasmju demonstrējumiem un zvejniecības tradīciju stāstiem, kuros dalās amatu prasmju zinātāji un zvejniecības nozares pārstāvji. Piekrastes kultūras mantojuma saglabāšanā, uzturēšanā un tālāknodošanā iesaistīti Jūrmalas un Tukuma novada kopienas pārstāvji – amatu prasmju zinātāji, kultūrvēsturiskā mantojuma jomas speciālisti, arī vietējie iedzīvotāji.
Zvejniecība un ar to saistītās amatu prasmes ir viens no Latvijas identitāti un kultūrvēsturisko mantojumu raksturojošiem elementiem. Viena no zvejniecības blakus jomām ir tīklu darināšana, kas ietver būtisku piejūras dzīvesveida un kultūrvēstures daļu ar ticējumiem, tradīcijām un dažādu zināšanu un amatu prasmju kopumu. Daudzas seno amatu prasmes, arī zvejas tīklu darināšana un ar to saistītās tradīcijas, laika gaitā izzūd. Līdz ar to, zvejas tīklu darināšanas prasmju iekļaušana nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir nozīmīgs solis strauji izzūdošā mantojuma novērtēšanā un saglabāšanā un sadarbību nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanā un attīstīšanā Jūrmalas pašvaldība un Tukuma novada pašvaldība apņemas turpināt.
