Atklājot tikšanos 4. februāra pievakarē Ādažu Kultūras centra telpās, Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone pateicās katram klātesošajam, kas veidoja krietnu interesentu pulku, kā arī uzaicinātajiem runātājiem, kuri gatavi dalīties ar savām zināšanām un noderīgiem informācijas avotiem. “Saruna ir kā iedvesma pētīt savu dzimtu, jautāt vēl klātesošajiem par savu pagātni, jo tā veido ik katra dzīves pamatu. Pētīsim un dalīsimies ar uzzināto, lai nākamajām paaudzēm ir ko iepazīst gan par savu, gan novada dzimtām,” atzina K. Miķelsone.
Carnikavas muižas īpašnieku dzimtas noslēpumus atklāja vēsturniece, Carnikavas Novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus. Parkā, kur carnikavieši un citi novadnieki šobrīd ieraduši svinēt Nēģu svētkus, apmeklēt koncertus un aizvadīt nesteidzīgas ikdienas pastaigas, līdz pat 1917. gadam slējusies greznākā muiža Vidzemē – Carnikavas muiža. Carnikavas muiža tika celta 18. gadsimta beigās pirms 1786. gada, kad Berlīnē mira muižas pirmā īpašnieka grāfa Ernsta Reinholda fon Mengdena (1726–1798) vienīgais dēls un mantinieks Gothards Johans fon Mengdens. Muižas arhitekts Kristofs Hāberlands (vācu: Christoph Haberland, 1750–1803) bija vācbaltu izcelsmes arhitekts un Rīgas galvenais būvmeistars. Viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem klasicisma stila arhitektiem Latvijā, un viņa darbiem ir nozīmīga loma Latvijas kultūras vēsturē. Hāberlands ir arī iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā viens no ievērojamākajiem arhitektiem. Vēlāk pēc līdzīga projekta Hāberlands modelējis arī Ulbrokas muižas kungu māju (mūsdienās vēl saglabājusies).
Muižu sākotnēji izveidoja un tās pirmais īpašnieks bija Ernsts Reinholds fon Mengdens, barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls. Ernsts Reinholds fon Mengdens (1726–1798) savai bagātībai 1774. gadā Vācijā nopirka grāfa titulu. Ernsts Reinholds bija vienpadsmitais bērns ģimenē un cieši pietuvināts Krievijas galmam, jo uzdienēja līdz ķeizarienes Elizabetes Petrovnas virskambarkunga amatam. Tā kā grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens bija dienējis cara galmā un nopelnījis diezgan kārtīgu pensiju, viņš, kad atgriezās uz dzīvi Carnikavā, šo naudu bija nolēmis izmantot jaunas muižas pils uzcelšanai, cerot to atstāt savam vienīgajam dēlam. Tomēr Ernsta dēlu piemeklēja pāragra nāve. Izmisis pēc mantinieka, Mengdens centās to iegūt citos veidos. Jau senos laikos ir bijis iespējams par naudu nopirkt sev titulu.
19. gadsimtā muiža nonāca Panderu dzimtas rokās, bet viņi tajā maz uzturējās, jo vairums laika pavadīja ārzemēs. Taču Carnikavas muižā uzturējies un dzīvojis ievērojamais paleontologs Kristians Panders.
Kristians Heinrihs Panders, viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta vācbaltiešu zinātniekiem, bija pazīstams ar savu darbu embrioloģijā, paleontoloģijā un ģeoloģijā.
Visbeidzot 1906. gadā, baidoties no revolūcijas, Panderu dzimta pārdeva muižu rūpniekam Gēgingeram. Iegūdams Carnikavas muižu, Heinrihs Gēgingers (1875–1943) plānoja izmantot Carnikavas stratēģisko atrašanās vietu dzelzceļa tuvumā un izveidot kūrortu, kas konkurētu ar Jūrmalu. Arī Gēgingeru dzimtas izpētītās nianses atklāja vēsturniece O. Rinkus.
Dzimtas pētniece Agrita Krieviņa -Siliņa pastāstīja par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka, kultūrvēsturiskā darba “Mēs esam carnikavieši” autora Ulda Siliņa un viņa vecāku dzimtas ieguldījumu dzimtajā novadā. Pētniece sniedza ieskatu Siliņa dzimtas gājumā, citēja vēstulēs rakstīto, jo dzimtas pārstāvji savulaik devušies uz citām valstīm plašajā pasaulē, dzimtas atvases atrodamas pat tālajā Austrālijā. Tomēr dzimtas kapavieta ar pieminekli laivas formā ar buru joprojām rodama Carnikavā. Lai arī Sidnejā, kur ģimene dzīvoja ilgus gadus, bija iekārtota skaista kapavieta, viņš iekārtoja kapa vietu savai dzimtai Carnikavā un pārveda tuvinieku pelnus. Atceroties Carnikavas dižgara Ulda Siliņa veikumu, Latvijas Nacionālais arhīvs ir izveidojis tiešsaistes izstādi par viņa dzīvi: https://diaspora.arhivi.lv/silins/
Dr.Phil Austra Gaigala pastāstīja, kā ieskatīties savas dzimtas vēsturē, kādi ir personīgie ieguvumi no dzimtas vēstures izzināšanas, un kādi ir pirmie soļi dzimtas koka veidošanā. Klātesošie varēja veikt dažus praktiskus uzdevumus sava dzimtas stāsta iesākšanai un uzzināja par bezmaksas tīmekļa resursiem dzimtas vēstures pētīšanai. Piemēram, www.cemety.lv ir digitalizēta informācija par kapavietām Latvijā, www.timenote.info piemiņas lapa aizsaulē aizgājušiem, www.periodika.lv rodamas visdažādākās publikācijas.
