Pašvaldības iestādē “Kultūra” norāda, ka trīs dienu laikā festivāla konkursanti – 30 tēlnieki no 13 valstīm – radījuši 15 komandu darbus, kuri būs apskatāmi Pasta salā, un šorīt noslēdz darbu pie individuālo skulptūru izveides Jāņa Čakstes bulvārī.
Zāģējot, slīpējot un grebjot kristāldzidro ledu, aprises jau ieguvuši visdažādākie mākslas darbi par šī gada tēmu “Visuma stāsts” – stilizēts eņģelis ar Visumu spārnos, galaktika jeb ieejas osta kosmosā, Uroboros jeb čūska, kas ēd pati savu asti un tādējādi simbolizē pasaules mūžību, žonglieris, kas rada perfektu pasaules kārtību haotiskā darbībā un vēl daudzas mākslinieku izvēlētās tēmas interpretācijas.
Tēlnieki atzīst, ka savas skices un līdz ar to arī ledus mākslas darbus veidojuši ar dziļām pārdomām par festivāla tēmu. Kāds ļāvās fantāzijai par kosmosa dzīlēm un dzīvību uz citām planētām, kāds caur mākslas darbu rosināja aizdomāties par Visuma radīšanu un mūsu nozīmi tajā, bet citi simboliski iedzīvināja savu redzējumu par Visumu caur mitoloģiskiem tēliem un savas izcelsmes valsts kultūrvēsturiskām vērtībām.
Piemēram, indonēzijas tēlnieks Made Sutana darbā “Kala. Laika aprīšana, bezgalības aptveršana” iedvesmojās no sanskrita termina, kas simbolizē laiku un nāvi. Skaidrojot skulptūras ideju, mākslinieks uzsver: “Kala iemieso Visuma mūžīgos ciklus, kur katras beigas rada jaunu sākumu.” Čehijas māksliniece Jana Lastovicka savā skulptūrā “Mēness” iztēlojās, kā varētu izskatīties Mēness iemītnieks – iedvesmu šī tēla tapšanai viņa guvusi no mēmās īsfilmas “Le Voyage dans la Lune” romantiskā un groteskā gara. Tikmēr tēlnieces kolēģis čehu mākslinieks Romans Mikušs izvēlējās atgādināt skatītājiem par pirmo kosmosā sūtīto dzīvo būtni – sunīti Laiku –, kas 1957. gadā nomira pēc vien sešām stundām pēc palaišanas. Savukārt ilggadējā festivāla dalībniece latviešu tēlniece Zīle Ozoliņa-Šneidere veido skulptūru “Lomu spēles”, tādējādi simboliski rosinot apmeklētājus aizdomāties: cilvēki mēdz domāt, ka ir Visuma karaļi, taču bieži vien tieši šo ambīciju dēļ tiek izraisītas īstas katastrofas.
Jāpiebilst, ka līdztekus 45 konkursa darbiem, festivāls apmeklētājus sagaidīs arī vairākas tematiskās fotoskulptūras un ledus objekti. Piemēram, tikšanos gaidīs Fantadroma kaķis no animācijas seriāla, kura pamatā ir robota Indriķa piedzīvojumi kosmosā. Gan lielie, gan mazie apmeklētāji būs aicināti izmēģināt arī braucienu ar ledus raķeti, sadoties rokās ar skulptūras “Draudzība” tēliem vai satikt Nezinīti uz Mēness.
Novērtēt konkursa ledus mākslas darbus un redzēt to autorus pilsētniekiem un citiem festivāla viesiem būs iespēja jau šovakar, 7. februārī. Festivāla teritorija būs atvērta no pulksten 18, savukārt jau no pulksten 19 festivāls piedzīvos svinīgu atklāšanu, kurā tiks apbalvoti konkursa laureāti. Pirmajā festivāla vakarā apmeklētājus priecēs arī “Dzelzs vilks”, “Citi zēni” un “3Live Project”.
Arī 8. un 9. februārī festivāla apmeklētājus sagaidīs vērienīga izklaides programma – skulptūru veidošanas dueļi, uguns šovs, ledus spēles, kā arī rotaļu izrādes bērniem un mūziķu priekšnesumi. Organizatori aicina iepazīties ar to jau laicīgi, lai atbilstoši vēlmēm un interesēm izvēlētos piemērotāko apmeklējuma laiku.
Sīkāka informācija par festivālu pieejama ŠEIT.
Informācija par satiksmes ierobežojumiem un to, kas būtu jāzina katram apmeklētājam, skatāma ŠEIT.
Festivāla dienās viesi aicināti apmeklēt arī citus Jelgavas tūrisma objektus. Vairāki no tiem pagarinājuši savu darba laiku. Sīkāka informācija – ŠEIT.
Pasākuma laikā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma atspoguļošanai un popularizēšanai organizatora tīmekļavietnē un sociālos tīklos, kā arī publicitātes materiālu veidošanai, nodrošinot sabiedrības informēšanu par organizētajiem pasākumiem sabiedrības interesēs un budžeta izlietošanas atspoguļošanai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi Jelgavas pašvaldībā ir pieejama ŠEIT.
