PAPILDINĀTS 07.02.2025.
Šajā nedēļas nogalē (no 8. līdz 9. februārim) notiks Baltijas valstu desinhronizācija jeb atdalīšanās no Krievijas kontrolētā elektroapgādes tīkla, kam sekos pieslēgšanās jeb sinhronizācija ar Eiropas vienoto elektrotīklu. Šis process Baltijas valstīm ir bijis ilgstoši un rūpīgi plānots 15 gadu garumā, lai veicinātu Baltijas valstu energodrošību un neatkarību. Baltijas valstis ir pilnībā gatavas sinhrona darba uzsākšanai ar Eiropas energosistēmu.
Baltijas valstīs augstspriegumu līniju pakāpeniska atslēgšana no Krievijas energoapgādes tīkla notiks 8. februāra rītā virzienā no Lietuvas uz Igauniju. Līnijas tiks atslēgtas secīgi pa vienai, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem rūpīgi uzraugot sistēmas stāvokli. Latvijas teritorijā ir tikai viens šāds savienojums, un tas tiks atslēgts sestdienas rītā. Ikviens var sekot līdzi aktuālajai situācijai energoapgādē, aplūkojot AS “Augstsprieguma tīkls” digitālo karti.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver: “Baltijas valstīm, kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, to energosistēmas atslēgšanās no Krievijas energosistēmas un sinhronizācija ar Eiropas energosistēmu bija paredzamais nākamais solis. Ja Eiropas Savienība Latvijai ekonomiskās drošības sistēma, NATO – militārās drošības alianse, sinhronizācija – enerģētiskās drošības pamats. Šī projekta rezultātā tiks paaugstināts energoapgādes drošums un stiprināta Baltijas reģiona neatkarība, kā arī kopējā tīklu spēja pieslēgt atjaunīgās enerģijas projektus, lai rezultātā nodrošinātu zemāku elektroenerģijas gala cenu patērētājiem.”
Lai stiprinātu infrastruktūras drošību un stabilitāti arī šī vēsturiskā notikuma pārejas posmā, Latvija pastiprināti uzrauga Baltijas enerģētisko infrastruktūru. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sniedz atbalstu gan Valsts policijai, gan kritiskās infrastruktūras objektu turētājiem drošības pasākumu nodrošināšanai, par ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) īpaši ir pateicīga.
Attiecībā uz energoapgādes drošumu dabasgāzes apgādes sistēmas jaudas ir pietiekamas arī paaugstināta dabasgāzes pieprasījuma nosegšanai. Baltijas valstīm ir pietiekama vietējā elektroenerģijas ražošanas jauda un arī citi ārējie savienojumi, piemēram, Estlink-1, NordBalt, LitPolink. Prognoze apstiprina jaudu pietiekamību gan Latvijā, gan arī Baltijā kopumā. Estlink 2 bojājums (2024. gada 25. decembris), nerada energoapgādes drošuma riskus.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Tomēr, tajā pašā laikā jāapzinās iespējamie neplānotas iejaukšanās riski saistībā ar atvienošanos no Krievijas kontrolētā energotīkla. Plašāk par sinhronizācijas gaitu un ieteikumiem iedzīvotājiem var iepazīties šeit!
Publiskajā telpā maldinoša informācijās klātesamība šajā nedēļas nogalē var būt jūtamāka. KEM aicina sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām, emocionāli pielādētām ziņām. Informācijas aktualitātēm, tostarp par sinhronizācijas procesa norisi šajā nedēļas nogalē seko līdzi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) un AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnē un šo iestāžu sociālos medijos.
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
“Sinhronizācija vērsta uz to, lai mēs paši spētu uzturēt un kontrolēt elektroapgādes tīklu, nodrošināt stabilitāti un nebūtu atkarīgi no kaimiņu darbībām. Lai nodrošinātu kvalitatīvas informācijas pieejamību par vērienīgāko neatkarības projektu Baltijā, rīkojam virkni diskusiju ar sadarbības partneriem un citu ministriju resoriem, kurā skaidrojam sinhronizācijas projekta būtību. Tiesa gan, sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka, un jo tuvāk nāk noliktais sinhronizācijas projekta noslēguma datums, jo biežāk mēs saskaramies ar maldinošu informāciju. Aicinām sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju un neuzķerties uz emocionāli pielādētiem, nepamatotiem paziņojumiem, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām. Aktuālai informācijai aicinu sekot līdzi KEM, AST tīmekļvietnēs,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks uzsākts 2025. gada 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ. Aicinām iedzīvotājus iepazīties ar informatīvo materiālu – par būtiskāko, kas attiecas uz sinhronizācijas projektu un, kam jāpievērš uzmanība? Plašāk: skatīt šeit!
Sinhronizācijas ietekme uz elektroenerģijas cenām vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu cauru gadu.
Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot 85% ES līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei.
Arīdzan veiktie aprēķini, kas veikti visās Baltijas valstīs, liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Jāuzver, ka, lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%. Vakar, 16. janvārī, Regulators apstiprināja AS “Augstsprieguma tīkls” prognozēto kopējo balansēšanas izmaksu apmēru.
