Talsu novada pašvaldības domes 18. februāra sēdē deputāti apstiprināja Talsu novada pašvaldības 2025. gada budžetu, kur ieņēmumi plānoti 66 309 775 EUR, izdevumi 73 060 966 EUR. Naudas līdzekļu atlikums uz 01.01.2025. ir 9 432 099 EUR, naudas līdzekļu atlikums uz 31.12.2025. plānots 2 199 273 EUR.
Iepriekšējais gads nāca ar lielām pārmaiņām – lai stabilizētu finanšu situāciju pašvaldībā, bija jāizstrādā rīcības plāns izdevumu mazināšanai un jāpieņem vairāki nepopulāri lēmumi. 2024. gada sākumā pašvaldība budžeta stabilizēšanai lūdza aizņēmumu Valsts kasē finanšu vadībai trīs miljonu apmērā, taču visa aizņemtā summa nebija nepieciešama, tika izlietoti nepilni divi miljoni eiro.
Lai sabalansētu budžetu, tika pieņemts lēmums šajā gadā necelt algas pašvaldības darbiniekiem, kā arī deputātiem un domes vadībai – spēkā tiek atstāti jau 2024. gadā atalgojuma aprēķināšanā noteiktie koeficienti, kas radīja atalgojuma samazināšanu par 10%, kā arī lēmums paredz iesaldēt vairākas sociālās garantijas.
Mērķtiecīgi sabalansējot budžetu iepriekšējā gadā, Talsu novada pašvaldība ir samazinājusi izdevumus un finanšu situācija ir stabilizējusies.
Šajā gadā Talsu novada pašvaldība plāno saņemt lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa daļu un dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas ir par 3,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
Ieņēmumi
Talsu novada pašvaldības 2025. gada ieņēmumi ir plānoti 66 309 775 EUR.
Būtiskāko pašvaldības ieņēmumu daļu veido nodokļu ieņēmumi 31 478 106 eiro, jeb 48% no pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze 2025. gadam ir 28 073 963 eiro, kas ir par 2 140 223 eiro lielāka, nekā 2024. gada prognoze.
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognoze par zemi – 2 083 000 eiro, par ēkām – 511 700 eiro, par mājokļiem –205 500 eiro, tā plānota 2024. gada izpildes līmenī. Dabas resursu nodokļa prognoze ir 589 003 eiro, tā ir 2024. gada izpildes līmenī. Azartspēļu nodoklis plānots 14 940 euro.
Transferti plānoti 30 053 116 eiro, jeb 45% no pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem. No tiem valsts budžeta transferti ir 29 814 079 eiro, kas ietver mērķdotācijas izglītības, sporta, kultūras nozarēm, autoceļu un ielu uzturēšanai, dotāciju no pašvaldības izlīdzināšanas fonda un transfertus ES līdzfinansētiem projektiem.
Valsts budžeta mērķdotācijas šajā gadā plānotas 29 814 079 eiro. No tām liela daļa 14 655 962 eiro jeb 49% ir mērķdotācija izglītības nozarei: pedagogu darba samaksai, 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai, asistentu pakalpojumiem, mācību līdzekļu iegādei, mazākumtautību atbalstam. 5% īpatsvars jeb 1 403 636 eiro ir mērķdotācija pašvaldībā ceļu, ielu un tiltu uzturēšanai. 2% īpatsvars jeb 464 906 eiro ir sociālai nozarei: mērķdotācijas asistentu pakalpojumiem, mājokļu atbalstam, mazākumtautību atbalstam, GMI pabalsta daļējai kompensācijai. Mērķdotācija XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēta 113 319 eiro apmērā.
Valsts budžeta dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ir 9 918 277 eiro, kas ir par 1 338 047 eiro vairāk nekā 2024. gadā.
Nenodokļu ieņēmumi 487 527 apmērā sastāv no nekustamā īpašuma pārdošanas, ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību rūpnieciskas izmantošanas (licences), ostu pārvalžu iemaksām, valsts un pašvaldības nodevām un naudas sodiem.
Maksas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus 4 254 676 eiro apmērā veido ieņēmumi par zemes nomu un telpu nomu, vecāku maksa par bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs un interešu pulciņu apmeklēšanu mūzikas skolās, ieņēmumi par ieejas biļetēm kultūras pasākumos, ieņēmumi par dabas resursu ieguvi u.c. ieņēmumi.
Izdevumi
Pašvaldības budžeta 2025. gada izdevumi plānoti 73 060 966 eiro apmērā. Ieņēmumi tiek novirzīti pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai – izdevumiem no budžeta finansētu institūciju, tajā skaitā pašvaldības izglītības, kultūras, sporta, sociālo, sabiedriskās kārtības iestāžu, domes administrācijas finansēšanai, novada infrastruktūras uzturēšanai, novada pasākumu finansēšanai, pabalstiem maznodrošinātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem un citiem izdevumiem.
Izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem veidojas no tā, ka budžeta izdevumos iestrādāti iepriekšējā gada naudas atlikumi kontos. 2025. gadā Talsu novada pašvaldība plāno īstenot Eiropas Savienības fondu atbalstītus projektus, kā īstenošanai plānots ņemt aizņēmumu Valsts kasē.
Kā ik gadu budžeta izdevumu lielākā daļa ir izglītībai: šogad tie ir 32 027 924 eiro jeb 44% no kopējiem izdevumiem, tajā skaitā valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un nodokļiem, interešu izglītības nodrošināšanai, mācību līdzekļu un materiālu iegādei. Sociālajam atbalstam plānoti 11 567 085 eiro (16%); teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – 10 709 226 eiro (15%); atpūtai, kultūrai, sportam un reliģijai – 6 197 489 eiro (8%); pašvaldības darbības nodrošināšanai, finanšu vadībai un klientu apkalpošanai – 5 639 803 eiro (7%); ekonomiskajai darbībai – 3 594 991 eiro (5%); vides aizsardzībai – 2 860 582 eiro apmērā (4%); sabiedriskajai kārtībai un drošībai – 984 994 eiro apmērā (1%); veselībai – 35 497 eiro (0,05%).
Līdzdalības budžets
Sākot ar 2025. gadu, pašvaldībām jāparedz līdzdalības budžets – daļa no vietvaras līdzekļiem jāatvēl iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanai. Katrā pašvaldībā iedzīvotāji noteiktā kārtībā varēs iesniegt idejas, nobalsot par tām, un visvairāk atbalstītos ierosinājumus pašvaldībai būs pienākums īstenot. Saeima noteikusi, ka līdzdalības budžetam līdz 2029. gadam jābūt ne mazākam kā 0,1% no vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem. Par līdzdalības budžeta izlietojumu Talsu novada pašvaldībā varēs lemt iedzīvotāju padomes, piemēram, par pašvaldības teritorijas labiekārtošanu, uzņēmējdarbības attīstību, vietējām kultūras norisēm u.c. Talsu novada pašvaldībā līdzdalības budžets paredzēts – 27 486 eiro jeb 0,1% no kopējiem budžeta līdzekļiem.
Sociālā aizsardzība
Talsu novada pašvaldība nodrošinās sociālos pakalpojumus, sociālās un materiālās palīdzības pabalstus iedzīvotājiem: gan valstī noteiktos, gan arī papildus brīvprātīgās iniciatīvas. Sociālās jomas budžeta pieaugums ir būtisks, jo novada prioritāte ir nodrošināt mazaizsargāto iedzīvotāju vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un palīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Cilvēki joprojām varēs saņemt higiēnas pakalpojumus, Dienas aprūpes centra pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, nodarbības bērnu attīstības veicināšanai, ko nodrošinās Ģimeņu un bērnu attīstības centrs „Brīnumiņš”, diennakts uzturēšanās krīzes situācijās, aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām un bērniem ar invaliditāti, bērna piedzimšanas pabalsts, apbedīšanas pabalsts, pabalsts aizgādnim, politiski represētām personām, 80 un vairāk gadus sasniegušām personām, veselības aprūpes pabalsts trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm/ personām, pabalsts daudzbērnu ģimenēm ēdināšanas izdevumiem, pabalsts daudzbērnu ģimenēm kultūras, atpūtas, sporta pasākumu apmeklēšanai, pāriem 50, 55, 60, 65, 70 un vairāk gadu laulības jubilejā.
Prioritātes
Prioritāšu noteikšana pašvaldībā ļauj nodrošināt efektīvu resursu sadali un koncentrēties uz galvenajiem mērķiem. Tas ir būtiski, lai pārskatītu izdevumus un nodrošinātu budžeta līdzekļu novirzīšanu projektiem, kas veicina iedzīvotāju labklājību un ilgtermiņa attīstību.
2025. gadā turpinās īstenot iesāktos investīciju projektus, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldības publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, Vilkmuižas ezera apkārtnes labiekārtošana, piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu īstenošana, Kolkas tautas nama teritorijas labiekārtošana, Talsu Eksporta ielas pārbūve uzņēmējdarbības attīstībai, energoefektivitātes uzlabošana Laucienes pansionātā un citi.
Meklējot līdzsvaru starp Pašvaldību likumā noteikto funkciju izpildei nepieciešamo finansējumu un ekonomiskās izaugsmes iespējām, ir rasts risinājums, lai pārdalītu finansējumu arī citu prioritāšu realizēšanai. Šajā gadā tiks uzsākta arī jaunu projektu īstenošana – Mazupītes krasta stiprināšana Rojā, Talsu un Rojas kultūras centru skatuves aprīkojuma iegāde, Laidzes Ziedgravu publiskās atpūtas infrastruktūras atjaunošana, Dundagas akmens dārza – pilskalna – labiekārtošana, Dundagas, Valdemārpils, Laidzes un Vandzenes jauniešu centru aktivitātes, digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība.
Pašvaldībā kā prioritārie virzieni noteikti: drošība, energoefektivitāte un digitalizācija.
Drošība ir viena no galvenajām sabiedrības vajadzībām un tās nodrošināšana ir būtisks pašvaldības uzdevums, drošības jautājumi ietver arī vides un sabiedrības dzīves jomu aizsardzību.
Energoefektivitātes uzlabošana ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, samazinātu izmaksas un veicinātu vides aizsardzību. Lai panāktu enerģijas izmantošanas efektivitāti, samazinot enerģijas patēriņu un radot mazāku negatīvo ietekmi uz vidi, tiks veikti energoefektivitātes veicinoši pasākumi, ieguldot finansējumu energoefektīvos risinājumos – apgaismojuma nomaiņa uz LED gaismekļiem, siltumapgādes uzlabojumi, nomainot apkures katlus vairākās pašvaldības iestādēs, ēku siltināšanas darbi Laucienes pansionātā. Ieguldot finansējumu energoefektivitātes veicināšanas pasākumos, tiks samazināts elektroenerģijas patēriņš, izmaksas par elektroenerģiju, apkuri un citām energoresursu vajadzībām.
Arī informāciju tehnoloģiju attīstība ir būtisks faktors efektīvākas pārvaldības, pakalpojumu digitalizācijas un iedzīvotāju iesaistes veicināšanai. Mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana uzlabos administratīvos procesus, optimizēs resursus un nodrošinās iedzīvotājiem pieejamākus pakalpojumus.
Talsu novada pašvaldības 2025. gada budžets balstās uz atbildīgu finanšu pārvaldību, stratēģiskām investīcijām un ilgtspējīgu attīstību. Sabalansēts budžets nav tikai skaitļi, ieņēmumu un izdevumu sadalījums – tas ir instruments, lai veidotu stiprāku, konkurētspējīgāku un sociāli atbildīgu sabiedrību. Galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka katrs eiro ir ieguldīts tā, lai radītu ilgtermiņa vērtību – attīstītu izglītību, nodrošinātu sociālo aizsardzību, stiprinātu drošību, veicinātu inovācijas un infrastruktūras sakārtošanu.
