Ikvienu savu mūža dienu mēs katrs ar zīda, vilnas, linu vai citādiem diegiem ieaužam savā likteņa grāmatā. Varbūt nav svarīgi kādiem diegiem, bet svarīgi, cik bieži šīs grāmatas lappuses tiks šķirstītas. Svarīgi, lai nākošās paaudzes atcerētos savus vecākus, vecvecākus, zinātu, no kurienes nāk viņu dzimtas un kādi cilvēki viņi bijuši.
19. februārī Baltinavas Kultūras namā ar Ināras Keišas atmiņu stāstījumu tika atvērta izstāde “Ieaustais mūžs”, kurā skatāmi viņas mammas Lucijas Keišas (dz. Daukste) rokdarbi. Ināra saka, ka “Cilvēks turpina dzīvot tik ilgi, cik ilgi mēs viņu atceramies”, ka “Mammu ļoti zīmīgi raksturo tautas dainas rindas: Ai darbiņi, ai darbiņi, Bez darbiņa nevarēju…”
Lucija Keiša 2012. gadā devās aizsaulē, bet meita ir saglabājusi mammas darbus, uzskatot tos par lielu dārgumu, jo “mammas čaklo roku darbs adītajos cimdos, austajās segās, galdautos, dvieļos, izšūtajās sedziņās, silda un priecē sirdis vēl joprojām”. Mammas darinātos rokdarbus Ināra izmanto savā mājas ikdienā joprojām.
Uz pasākumu bija ieradušies radinieki, kuri, kopā ar Ināras atnestajām fotogrāfijām, arī pašķīra daudzas atmiņu lappuses. Kopīgi atcerējāmies Lucijas Keišas darba gaitas padomju saimniecībā “Baltinava” un rokdarbu darināšanas nepieciešamību ikdienā, kas piepildīja viņas mūža ritējumu.
Paldies Inārai Keišai par viņas mammas rokdarbu saglabāšanu, jo tie ir vienkāršas darba sievietes dzīves ikdienas apliecinājums! Paldies par sirsnīgo gaisotni, ko radīja klātesošo atmiņu stāstījumi, Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa sievu dziesmas, kurām pievienojās arī pasākuma dalībnieki, kā arī Ināras gatavotais cienasts.
Lucijas Keišas rokdarbu izstāde Baltinavas Kultūras namā būs skatāma darba dienās līdz 4. martam.
