Šonedēļ Briselē darbu sāka jaunā Latvijas delegācija Eiropas Reģionu komitejas 2025.-2030. sasaukumā.
Latvijas delegācijas sastāvā ir septiņi Latvijas pašvaldību pārstāvji:
- Māris Zusts, Saldus novada pašvaldības dome
- Gints Kaminskis, Dobeles novada pašvaldības dome
- Gunārs Ansiņš, Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome
- Karīna Miķelsone, Ādažu novada pašvaldības dome
- Aivars Okmanis, Bauskas novada pašvaldības dome
- Dainis Turlais, Rīgas valstspilsētas pašvaldības dome
- Jānis Vītoliņš, Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome
Pārstāvot Latviju, katrs no apstiprinātajiem Latvijas delegātiem darbosies kādā no komisijām un darba grupām. Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts apstiprināts Dabas resursu komisijā (NAT), Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijā (CIVEX) un būs darba grupas sadarbībai ar Bosniju un Hercegovinu sastāvā.
Eiropas Reģionu komiteja ir Eiropas Savienības (ES) padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Eiropas Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.
Reģionu komitejas locekļi: 329 no 27 ES dalībvalstīm.
Dibināšanas gads: 1994.
Atrašanās vieta: Brisele (Beļģija).
Ko dara Eiropas Reģionu komiteja?
Eiropas Reģionu komiteja ļauj vietējām un reģionālajām pašvaldībām iesaistīties ES tiesību aktu izstrādē un nodrošina, ka tiek ievērotas pašvaldību vajadzības un nostāja.
- Eiropas Komisijai, ES Padomei un Eiropas Parlamentam jāapspriežas ar Eiropas Reģionu komiteju, izstrādājot tiesību aktus jomās, kas ietekmē vietējo un reģionālo pārvaldību, piemēram, veselība, izglītība, nodarbinātība, sociālā politika, ekonomika un sociālā kohēzija, transports, enerģētika un klimata pārmaiņas.
- Ja tas netiek darīts, Eiropas Reģionu komiteja var vērsties ES Tiesā.
- Pēc likumdošanas priekšlikuma saņemšanas Eiropas Reģionu komiteja sagatavo un pieņem atzinumu un iesniedz to attiecīgajām ES iestādēm.
- Eiropas Reģionu komiteja sniedz atzinumus arī pēc savas iniciatīvas.
Sastāvs
Eiropas Reģionu komitejas locekļi ir vēlēti vietējo un reģionālo pašvaldību politiķi. Katra valsts pēc savas izvēles izvirza komitejas locekļus, kurus ES Padome ieceļ amatā uz pieciem gadiem ar iespēju šo termiņu pagarināt. Locekļu skaits no katras valsts ir atkarīgs no attiecīgās valsts iedzīvotāju skaita.
Kopš Latvijas iestāšanās ES 2004.gadā Latvijas pārstāvjiem Eiropas Reģionu komitejā ir pastāvīgo locekļu statuss.
Pārstāvot Latviju, Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts darbosies Dabas resursu komisijā (NAT), Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijā (CIVEX) un būs darba grupas sadarbībai ar Bosniju un Hercegovinu sastāvā.
Dabas resursu komisijas politikas jomas:
- Lauku attīstība.
- Lauksaimniecības politika un pārtika.
- Mežsaimniecība.
- Sabiedrības veselība.
- Civilā aizsardzība.
- Tūrisms.
- Patērētāju aizsardzība.
- Jūrlietu politika (zilā ekonomika, zivsaimniecība).
Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisija politikas jomas:
- Demokrātija ,decentralizācija, daudzlīmeņu pārvaldība.
- Komunikācija un saikne ar iedzīvotājiem.
- Aktīvs pilsoniskums un integrācija.
- Migrācijas politika.
- Radikalizācija, terorisms.
- Attīstības sadarbība.
Darba grupa sadarbībai ar Bosniju un Hercegovinu: izveidota 2025. gadā kā viena no Eiropas Reģionu komitejas darba grupām sadarbībai ar paplašināšanās valstīm. Eiropas Reģionu komitejas un vietējo un reģionālo pašvaldību loma paplašināšanās procesā ir saistīta ar politikas dialogu un paraugprakses apmaiņu ar mērķi atbalstīt reformas un gatavību pievienoties ES. Eiropas Reģionu komitejas sadarbība ar paplašināšanās procesā iesaistīto valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām tiek organizēta ar apvienoto konsultatīvo komiteju un darba grupu starpniecību.
