Ervins Volfeils (Ervins Reinholds Adalberts Volfeils) ir viens no 20.Ā gadsimta sÄkuma populÄrÄkajiem Latvijas vÄcbaltieÅ”u mÄksliniekiem. Ainavists, grafiÄ·is un mÄkslas pedagogs. ViÅa darbos precÄ«zi un ar lielu lÄ«dzsvara un miera izjÅ«tu attÄloti Latvijas ainavu unĀ pilsÄtu skati, Äkas un interjeri.
Dzimis 1900. gada 1. martÄ IpiÄ·u pagastÄ dzirnavu nomnieka Reinholda un OtÄ«lijas Volfeilu Ä£imenÄ. Pirmo izglÄ«tÄ«bu ieguvis IpiÄ·u pagastskolÄ, pÄc tam mÄcÄ«jies RÅ«jienas pamatskolÄ un RÅ«jienas tirdzniecÄ«bas skolÄ. Å ajÄ laikÄ arÄ« nopietni pievÄrsies zÄ«mÄÅ”anai.
PirmÄ pasaules kara laikÄ Volfeilu Ä£imene pÄrcÄlÄs uz PļaviÅÄm, kur tÄvs uzbÅ«vÄja mÄju Daugavas krastÄ, Å«densdzirnavas ar elektrostaciju, vilnas vÄrptuvi un austuvi.
1919. gadÄ E.Volfeilu mobilizÄja Latvijas armijÄ, viÅÅ” piedalÄ«jÄs Latvijas neatkarÄ«bas kara cÄ«ÅÄs ar Bermonta vienÄ«bÄm ZemgalÄ un KurzemÄ, kÄ arÄ« Latgales atbrÄ«voÅ”anas cÄ«ÅÄs. ArÄ« kara laikÄ izpaudÄs viÅa talants zÄ«mÄÅ”anÄ, kad viÅÅ” uz bÄrza tÄss zÄ«mÄja jautras karavÄ«ru figÅ«ras, kuras dienesta biedri sÅ«tÄ«ja uz mÄjam kÄ pastkartes.
PÄc demobilizÄcijas 1921. gadÄ E.Volfeils sÄka mÄcÄ«ties Latvijas MÄkslas akadÄmijÄ, bÅ«dams viens no pirmajiem studentiem, un 1929. gadÄ absolvÄja Riharda ZariÅa vadÄ«to grafikas meistardarbnÄ«cu, iegÅ«stot mÄkslinieka grafiÄ·a grÄdu. ParalÄli studijÄm Latvijas MÄkslas akadÄmijÄ E.Volfeils 1924.Ā gadÄ pabeidza BerlÄ«nÄ izdotÄ Å¾urnÄlaĀ Die KunstschuleĀ gleznoÅ”anas un zÄ«mÄÅ”anas tÄlmÄcÄ«bas kursu, bet vÄlÄk studiju nolÅ«kos apceļoja Austriju, ItÄliju un VÄciju.
No 1929. lÄ«dz 1939.Ā gadam E.Ā Volfeils strÄdÄja par zÄ«mÄÅ”anas un mÄkslas vÄstures skolotÄjuĀ Madonas un Cesvaines Ä£imnÄzijÄ, organizÄja mÄkslas izstÄdes un veidoja dekorÄcijas vietÄjo amatieru un skolÄnu trupas teÄtra uzvedumiem. PÄc E.Ā Volfeila meta tika darinÄta piemiÅas plÄksne brÄ«vÄ«bas cÄ«ÅÄs krituÅ”ajiem Cesvaines luterÄÅu baznÄ«cÄ un Madonas Ä£imnÄzijas karogs. Å ajÄ laikÄ E.Ā Volfeils daudz gleznoja Cesvaines pils kopskatus, interjeru un arhitektoniskÄs detaļas. Skolas vasaras brÄ«vlaikÄ mÄkslinieks ar divriteni apceļoja Latviju un gleznoja.
Akvareļu gleznoÅ”anas procesÄ E.Ā Volfeils apzinÄti izvairÄ«jÄs no tehnikas piedÄvÄtajÄm nejauŔībÄm, kuras neļauj prognozÄt gala rezultÄtu. E.Ā Volfeilam izveidojÄs savs Ä«patnÄjs stils, kurÄ valdzina reÄlistiski precÄ«zi fiksÄts dabas un arhitektÅ«ras formu skaistums, parÄdot gaismas efektus un piedÄvÄjot attÄlu kÄ detalizÄtu arhitektÅ«ras attÄlojuma vÄstÄ«jumu. Latvijas ainava un pilsÄtu arhitektÅ«ra bija noteicoÅ”Ä viÅa mÄkslinieciski poÄtisko pÄrdomu rosinÄtÄja.
No 1926. lÄ«dzĀ 1929.Ā gadam Latvijas telegrÄfa aÄ£entÅ«ra (LETA) izdeva krÄsainu Latvijas ainavu atklÄtÅu sÄriju. No 162Ā atklÄtnÄm 102Ā bija E.Ā Volfeila darbu reprodukcijas.Ā PastkartÄs bija attÄloti ap 20Ā Latvijas pilsÄtu skati un ainavas. 1924.Ā gadÄ E.Ā Volfeils uzgleznoja RÄ«gas vecpilsÄtas atklÄtÅu sÄriju. PirmÄs 18Ā atklÄtnes iznÄca 1925.Ā gadÄ. PÄc tam mÄkslinieks apceļoja Latviju, lai gleznotu, un 1926.Ā gadÄ apgÄds izdeva 36Ā pastkartes ar Kurzemes ainavu motÄ«viem, 1927.Ā gadÄ reproducÄja 24Ā akvareļus, bet 1928.Ā gadÄ ā 18. Visas atklÄtnes raksturo tieÅ”a emocionalitÄte ar labu dokumentÄli precÄ«zu konkrÄtÄs vietas attÄlojuma perfekciju.
VÄcbaltieÅ”u izceļoÅ”anas laikÄ 1939.Ā gadÄ E.Ā Volfeils kopÄ ar Ä£imeni devÄs prom no Latvijas. Ä¢imene tika nometinÄta PozenÄ (mÅ«sdienÄs PoznaÅa, PolijÄ). No 1941. lÄ«dz 1943.Ā gadam E. Volfeils dienÄja VÄcijas bruÅoto spÄku ā vÄrmahta rindÄs, bet viÅu no aktÄ«vÄ karadienesta atbrÄ«voja kÄ neaizvietojamu speciÄlistu, un mÄkslinieks sÄka strÄdÄt par galveno restauratoru Ķeizara FrÄ«driha Pozenes mÄkslas muzejÄ.1945.Ā gada janvÄrÄ« viÅu iesauca militarizÄtÄs folkÅ”turma vienÄ«bas rindÄs, un drÄ«z viÅÅ” nonÄca Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas armijas gÅ«stekÅu nometnÄ PolijÄ. PÄc atbrÄ«voÅ”anas viÅÅ” kopÄ ar Ä£imeni uz pastÄvÄ«gu dzÄ«vi apmetÄs VÄcijas Lejassaksijas pilsÄtÄ HermansburgÄ un pÄc tam HannoverÄ. Å ajÄ laikÄ E.Ā Volfeils gleznoja ainavas akvareļa un eļļas tehnikÄs. No 1949. lÄ«dz 1951.Ā gadam mÄkslinieks radÄ«ja krÄsainu linogriezumu sÄriju ar Hermansburgas arhitektÅ«ras un apkÄrtnes ainavas motÄ«viem.
E.Ā Volfeila apjomÄ«gais mÄkslinieka devums atklÄj unikÄlu kultÅ«rvÄstures mantojumu, kas ļauj labÄk izprast 20.Ā gadsimta pirmajÄ pusÄ LatvijÄ strÄdÄjuÅ”a mÄkslinieka radoÅ”o rokrakstu un laikmetam raksturÄ«go estÄtiku. E.Ā Volfeils savos darbos parÄdÄ«ja, ka vÄcbaltieÅ”i starpkaru LatvijÄ izjuta sevi kÄ Latvijas valstij piederÄ«gus un strÄdÄja tÄs interesÄs.
E.Ā Volfeils piedalÄ«jies izstÄdÄs JÅ«rmalÄ, BauskÄ, MadonÄ, KultÅ«ras fonda rÄ«kotajÄs Latvijas mÄkslas izstÄdÄs, kÄ arÄ« izstÄdÄs PoznaÅÄ un Celles mÄkslinieku apvienÄ«bas izstÄdÄs VÄcijÄ. Padomju okupÄcijas gados E.Ā Volfeila veikums tika noklusÄts, un Latvijas mÄkslas apritÄ viÅa vÄrds atgriezÄs 2000.Ā gadÄ, kad mÄkslinieka 100. jubilejai veltÄ«tÄ viÅa darbu ceļojoÅ”Ä izstÄde notika vairÄkÄs Latvijas pilsÄtÄs, arÄ« RÅ«jienÄ un ValmierÄ.
MÄkslinieks devÄs mūžībÄ 1991. gadÄ HannoverÄ, VÄcijÄ un apglabÄts BÄ«lefeldes LemershÄgenas kapos.Ā
Avots: NacionÄlÄ enciklopÄdija, Ŕķirkļa autors Aivars Leitis
