Aizvadīts trešais “Čangaļu saīts ci latgalīšu olimpiade” –

21. februārī, Dzimtās valodas dienā, Ozolaines Tautas namā notika nu jau trešais “Čangaļu saīts ci latgalīšu olimpiade”, kas pulcēja jautrus, atraktīvus latgaliešus no malu malām! Pasākuma nosaukums un aicinājums vēsta, ka tā ir sanākšanas reize visiem tiem, kuri jūtas piederīgi Latgalei, kuri domā, jūt latgaliski un vēlas satikties un jestri pavadīt laiku kopā ar savējiem un pasmieties ne tikai par citiem, bet arī par sevi un paironizēt par vārdu “čangaļi”, kas dažiem rada divējādas asociācijas. Pasākums, kā allaž, apvienoja dažādas jomas latgaliskajā kontekstā – mākslu, folkloru, dejas žanru, mūziku, kā arī kulināro mantojumu.

Savā dejotpriekā ar skatītājiem dalījās Lūznavas senioru tautas deju kolektīvs “Lūznava”, dejojot paši un raujot dejā arī klātesošos. Ar savu mīlestību pret Latgali un dziesmām par dzimto pusi salidojuma dalībniekus ievada cēlienā lutināja populārais Latgales dziedātājs Juris Ostrovskis. “Čangaļu saītam ci latgalīšu olimpiadei” kopš pagājušā gada ir arī sava himna, ko godpilni izpildīja Ozolaines Tautas nama folkloras kopa “Zeiļa”. Noslēgumā – lustīgas dziesmas izpildīja un kopīgu sadziedāšanos meistarīgi noorganizēja labi zināmie tautas muzikanti – Ēriks Zeps un Rasma, un Gunārs Igauņi! Ozolaines Tautas nama viesiem bija iespēja apskatīt 3 izstādes – kultūras iestādes “sienās” tapušo ozolzīļu kroņu izstādi, kas bija rokdarbu pulciņa veltījums pagasta jubilejai, Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “Folkloras skola. No jostas līdz lakatam” ietvaros tautas namā tapušo linu somu izstādi, kas papildināta ar tautasdziesmām latgaliešu mēlē, kā arī Latgales jauno modes dizaineru tērpu izstādi, kas atceļoja no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas krājumiem. Jāpiebilst, ka no RTA dizaina katedras modes plauktiem tika nodrošināti tērpi arī pasākuma vadītājai, kurai tika uzdevums – tos mainīt, demonstrēt un atgādināt, ka Latgalē top arī mākslas darbi tērpu veidā.

Kulinārais mantojums un viesmīlība ir neatņemama latgaliešu mentalitātes sastāvdaļa, tāpēc jau par tradīciju ir kļuvis, ka katra komanda, stāstot par sevi, ņem līdzi un prezentē arī kādu ēdienu vai ēdienus, ko viņi asociē ar vārdu salikumu “latgaliskā virtuve”. Visi cienasti tiek likti uz kopīga “saimes galda” un vakara gaitā ikvienam ir iespēja izgaršot dažādus latgaliešu virtuves gardumus. Daudzi no tiem ir iecienīta mūsdienu ēdienkartes sastāvdaļa, piemēram, “aukstā gaļa” vai biezpiena pankūkas. Savukārt, daudzi citi ēdieni ir mantojums no vecmammu un vecvecmammu tradicionālo recepšu klāsta, kas mūsdienās vairs nav tik pazīstams un tāpēc pārsteidz ar savu unikalitāti, piemēram, pie tādiem ēdieniem varētu minēt kartupeļu desas. Tieši tas padara šo kulināro pasākuma tradīciju par aizraujošu gastronomisko piedzīvojumu, kuru pastāvīgie salidojuma viesi gaida ar nepacietību. Arī Ozolaines Tautas nams ciemiņus viesmīlīgi uzņēma, cienājot ar pašu ceptu maizīti un pašu gatavotu maizes zupu.

Žūrijas locekļu ādā šoreiz iejutās daudzu radošo projektu autore, “Vietējās Latgales Avīzes”  korespondente un pagājušā gada olimpiādes žūrijas pārstāve Skaidrīte Svikša skolotāja un tautas muzikante un dažādu skatuves konkursu bērniem organizatore Rasma Igaune. Taču vēl 3 žūrijas locekļus komandām bija jānosaka, pildot pirmo uzdevumu ar nosaukumu “Latgaļīts maskā”. Komandas klausījās katra slepenā latgalieša aprakstus par sevi, kas tika atskaņoti nevis oriģinālajās, bet gan pārveidotās balsīs. Komandām 3 piegājienos bija jācenšas uzminēt katrs no melnajā apmetnī un maskā apslēptajiem sabiedrībā zināmajiem latgaliešiem. Kad maskas krita, visu skatam atklājās, ka zem tām slēpās tautas muzikants un Igauņu dziedošās ģimenes galva – Gunārs Igaunis, olimpiete Gunta Vaičule un žurnāla “A12” galvenā redaktore Ināra Groce. Nu žūrija bija nokomplektēta un olimpiāde varēja sākties!

Sacensību sākumā katra komanda izlozēja savu dalībnieka kārtas numuriņu, izvēloties kādu no radošā zīmola „Latgalactica” unikālo ziepju „KUUP sevi” numurētajiem gabaliem, jau ievadā velkot paralēles ar pasākuma nosaukumu „Nu byus zīpis” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Olimpiādes ietvaros komandām bija jāprezentē sevi un jāpastāsta par kādām pašu vai citu „savārītajām ziepēm”, sasaucoties ar pasākuma nosaukumu, kā arī- jāprezentē savu sagatavoto latgalisko ēdienu. Bez uzdevuma „Latgaļīts maskā”, ar kuru komandām bija jātiek galā, lai varētu nokomplektēt žūrijas sastāvu, dalībniekus gaidīja vēl 6 pārbaudījumi. Iepriekšējās 2 olimpiādēs komandām bija jātiek galā ar latgaliešu veco vārdu skaidrošanu, bet trešajā olimpiādē šis uzdevums ieguva jaunu pavērsienu- komandām vajadzēja skaidrot latgaliešu jaunvārdus. Dalībniekus gaidīja arī plaša tematiskā loka uzdevumi rakstiskajos jautājumos un bildēs, kuros bija ietverti jautājumi par latgaliešu kinomākslu, teātri, vietvārdiem, personībām, kultūras notikumiem un apbalvojumiem, mūziku, presi un citām jomām. Tā kā „latgalīšu olimpiade” savā būtībā nav zināšanu pārbaudes eksāmens, bet gan jautrs un izklaidējošs pasākums līdzīgi domājošajiem, neiztika arī bez radošiem uzdevumiem. Komandām bija jāļaujas fantazēšanai, iespējami interesantāk un asprātīgāk pabeidzot teikumu „Nu byus zīpis”, kā arī radot savus izteicienus, dzejas rindas un jebkāda veida literāros vārsmojumus ar vārdu „ziepes”. Visbeidzot, pasākums ar nosaukumu „Nu byus zīpis” nevarēja noslēgties bez īstas „ziepju operas”! Komandām tika dots uzdevums 10 minūšu laikā, izmantojot priekšmetus no senās rekvizītu vannas, iestudēt sižetu no žanra „ziepju opera”, kuru galvenajiem varoņiem bija jābūt nevis Donam Pedro un donjai Mariannai no Spānijas vai Meksikāņu seriāliem, bet gan pašmāju mīlestības meklētājiem- Jezupam, Madaļonkai un Ancei. Protams, kā jau „ziepju operai” pienākas, sižeta veidotāji tika aicināti atklāt skatītājiem arī pa kādam „skeletam skapī”, bez kura šāda žanra iestudējumu ritējums nemaz nav iedomājams! Savukārt žūrijai visa vakara garumā bija gana sarežģīts uzdevums vērtēt komandas gan no pareizo atbilžu, gan no asprātīgāko un kreatīvāko ideju un izpildījuma viedokļa. Kad visas komandas parādīja savas aizraujošās un nepārspējamās „ziepju operas”, savu „skeletu skapī” tiešā un pārnestā nozīmē atklāja arī Ozolaines Tautas nams, pārsteidzot skatītājus ar savu radošumu un noslēgumā cienājot viesus ar īstu ozolzīļu kafiju!

Kopumā „Čangaļu saītā ci latgalīšu olimpiadē” piedalījās 8 komandas no dažādām Rēzeknes novada pusēm. Katra komanda bija unikāla un oriģināla pa savam- kāds izcēlās ar oriģinālu izskatu, kāds ar vispārdomātāko prezentāciju, cita komanda profesionāli tika galā ar uzdevumiem, kas saistīti ar zināšanu pārbaudi, bet vēl kāda- izcēlās ar meistarīgu radošo uzdevumu izpildi vai asprātību! Rezultātā par 3.latgaliešu olimpiādes uzvarētājiem kļuva komanda „Mes nu…” no Rikavas pagasta, otro vietu ieguva Lūznavas komanda „Svīsts”, bet par trešās vietas ieguvējiem tika sumināta komanda no Dekšāru pagasta „Vairuok saulis kotrai dīnai”. Uzvarētājkomandas balvās saņēma unikālus „latgalīšu olimpiades” kausus, kuru centrālais elements, protams, bija ziepes, kas bija arī galvenais šī salidojuma un sacensību simbols un devīze. Jāpiemin, ka olimpiadei katru gadu tiek izstrādāts unikāli, tikai šim gadam radīti apbalvojumi, tā notika arī šogad! Uzvarētāji tika apbalvoti arī ar Latgales bioloģiskās zemnieku saimniecības „Liepkalns” produkciju, kuras nosaukumi radīti latgaliešu valodā un lieliski sasaucas ar daudzu uzdevumu sižetu varoņu vārdiem. Tāpat komandas saņēma atzinīgus vārdus un balvas arī no žurnāla “A12”, redaktores Ināras Groces personā, kā arī no “Vietējās Latgales Avīzes”, korespondentes Skaidrītes Svikšas personā. “A12” latgaliešu olimpiādes dalībniekiem dāvināja populāros Latgales žurnālus, bet “Vietējā Latgales Avīze” 3 avīzes abonementus 3 simpātiju komandām.

Sirsnīgā, jautrā, aizraujošā un saliedētā atmosfērā pagāja nu jau “3. čangaļu saīts ci latgalīšu olimpiade”, kas pulcēja kopā asprātīgus, jautrus un sirsnīgus dalībniekus! Šis kļuva par komandas saliedēšanas pasākumu katram dalībnieku pulciņam, kuru veidoja gan radi, gan draugi, gan pagastu iedzīvotāju kopienas. Šī tikšanās un kopīgi pavadītais laiks atstāja pēc sevis daudzus asprātīgus tekstus, jaunus teicienus, ko aizgūt un pielietot ikdienā, nesa jaunas zināšanas jaunvārdos un faktos par Latgali, kā arī deva iedvesmu satikties atkal un atkal! Paldies ikvienam dalībniekam par piedalīšanos un kopābūšanu, paldies žūrijas locekļiem, kas uzņēmās ne tik vieglo darbu – vērtēt komandas! Paldies valodniecei Skaidrītei Svikšani par latgaliešu valodas tekstu pareizrakstības koriģēšanu! Paldies folkloras kopas “Zeiļa” sievām un Ozolaines Tautas nama un pagasta pārvaldes kolektīvam par dažāda veida palīdzību, lai šie svētki izdotos tieši tādi, kādus tos kopīgi izsapņojām! Uz tikšanos nākamajā latgaliešu salidojumā!

Santa Ostaša, Ozolaines pagasta kultūras pasākumu organizatore